2014.gada Hanumāna Džajanti (Hanuman Jayanti) svinībās Šrī Pītha Nīlajā Šrī Svami Višvananda dāvāja pārlaicīgo Hanumāna Čalīsas - himnu, kas slavina vienu no dedzīgākajām Kunga bhaktām - Kungu Hanumānu - gudrību. Tālāk atradīsiet Svamidži sniegtā komentāra fragmentu no grāmatas "Hanumāna Čalīsa Bhasja", kurā pieejams viss komentārs. Tāpat iespējams iegādāties Hanumāna Čalīsa Bhasja ierakstu dubulta CD formātā.
25.-26. pants
Nāsai Roga Hare Saba Pīrā
Japata Nirantara Hanumata Vīrā
Sankata Ten Hanumāna Churāvai
Mana Krama Bachana Dhyāna Jo Lāvai
“Nemitīgi atkārtojot Tavu Vārdu, ak, drosmīgais Hanumān, visas slimības un sāpes tiek izskaustas. Tu atbrīvo no likstām tos, kas atminas Tevi domās, vārdos un darbos.”
Nāsai Roga Hare Saba Pīrā
Japata Nirantara Hanumata Vīrā
Sankata Ten Hanumāna Churāvai
Mana Krama Bachana Dhyāna Jo Lāvai
“Nemitīgi atkārtojot Tavu Vārdu, ak, drosmīgais Hanumān, visas slimības un sāpes tiek izskaustas. Tu atbrīvo no likstām tos, kas atminas Tevi domās, vārdos un darbos.”
“Domas, vārdi un darbi. Domas nāk no prāta, vārdi - no ķermeņa un darbi - no dvēseles. Tādēļ tas, kurš atceras Viņu un skandē Viņa vārdu, tam slimības un sāpes pat nespēj pietuvoties.
Tas nenozīmē, ka tas neslimos. Tas nenozīmē, ka nebūs sāpju. Tas nenozīmē, ka to nepiemeklēs likstas. Tās nāks, taču kā cilvēks tās uztvers, tā jau būs cita lieta. Ja cilvēks dzīvo ar šīm sāpēm un nemitīgi slavē tās, tad sāpes kļūs ļoti varenas! Ja cilvēki slavina likstas vai skumjas, tie nekad nekļūs brīvi. Tādēl ka viņi baro prātu ar likstām. Viņi baro prātu ar to pašu sāpi, tādēļ sāpe dubultojas, no dubultas sāpes tā kļūst četrkārša, no četrkārtīgas sāpes tā izaug par seškārtīgu. Tā kļūs lielāka, lielāka un lielāka! Kā cilvēks radīs mieru? Neradīs! Tadēļ šeit tiek teikts - skandējot Tavu Vārdu, vēršot prātu uz mantru, aizmirstot visu citu, aizmirstot sāpes ārpusē, aizmirstot kaites, aizmirstot slimības vai problēmas. Ja prāts ir tikai vērsts uz Kunga Vārdu vai Andžaneja (Anjaneya) Vārdu, citām lietām nebūs kur rasties vai izaugt. Taču, ja jūs barojat to, tad jūs pārņems sāpes, skumjas un slimības.
Tad, kad prāts ir vērsts uz Kungu, tās netuvosies. Pat, ja tās nāks, jūs tās nebarosiet. Tām nākot, tās veiks attīrīšanu un izzudīs. Jūs tām nepieķersieties. Jūs nekavēsieties pie tām, jūs neturēsieties pie to kājas, sakot: ‘Atstājies, atstājies, atstājies!’ Jūs nevarat vienlaikus turēties pie problēmas un lūgt to atstāt jūs. Jūs nevarat turēties pie savām sāpēm un slimībām un teikt: ‘Laid mani vaļā! Laid mani vaļā!’ Jums jāierauga, ka jūs pie tām turaties. Jūsu prāts pie tām kavējas, kaut gan jums vajadzētu kavēties pie Kunga Pēdām! Jums vajadzētu vērst savu prātu uz Dieva Vārdu! Lūk, šādi ķermenis, prāts un gars ir brīvi! Lūk, šādi domas, vārdi un darbi tiek attīrīti!”
Tas nenozīmē, ka tas neslimos. Tas nenozīmē, ka nebūs sāpju. Tas nenozīmē, ka to nepiemeklēs likstas. Tās nāks, taču kā cilvēks tās uztvers, tā jau būs cita lieta. Ja cilvēks dzīvo ar šīm sāpēm un nemitīgi slavē tās, tad sāpes kļūs ļoti varenas! Ja cilvēki slavina likstas vai skumjas, tie nekad nekļūs brīvi. Tādēl ka viņi baro prātu ar likstām. Viņi baro prātu ar to pašu sāpi, tādēļ sāpe dubultojas, no dubultas sāpes tā kļūst četrkārša, no četrkārtīgas sāpes tā izaug par seškārtīgu. Tā kļūs lielāka, lielāka un lielāka! Kā cilvēks radīs mieru? Neradīs! Tadēļ šeit tiek teikts - skandējot Tavu Vārdu, vēršot prātu uz mantru, aizmirstot visu citu, aizmirstot sāpes ārpusē, aizmirstot kaites, aizmirstot slimības vai problēmas. Ja prāts ir tikai vērsts uz Kunga Vārdu vai Andžaneja (Anjaneya) Vārdu, citām lietām nebūs kur rasties vai izaugt. Taču, ja jūs barojat to, tad jūs pārņems sāpes, skumjas un slimības.
Tad, kad prāts ir vērsts uz Kungu, tās netuvosies. Pat, ja tās nāks, jūs tās nebarosiet. Tām nākot, tās veiks attīrīšanu un izzudīs. Jūs tām nepieķersieties. Jūs nekavēsieties pie tām, jūs neturēsieties pie to kājas, sakot: ‘Atstājies, atstājies, atstājies!’ Jūs nevarat vienlaikus turēties pie problēmas un lūgt to atstāt jūs. Jūs nevarat turēties pie savām sāpēm un slimībām un teikt: ‘Laid mani vaļā! Laid mani vaļā!’ Jums jāierauga, ka jūs pie tām turaties. Jūsu prāts pie tām kavējas, kaut gan jums vajadzētu kavēties pie Kunga Pēdām! Jums vajadzētu vērst savu prātu uz Dieva Vārdu! Lūk, šādi ķermenis, prāts un gars ir brīvi! Lūk, šādi domas, vārdi un darbi tiek attīrīti!”
Oriģinālierakstu lasiet šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru