12.06.14

Jaunais Bhakti Marga mājaslapas dizains

Džei Gurudev!

Ar lielu prieku paziņojam, ka Bhakti Margai tagad ir jauna, uzlabota mājaslapa!

www.bhaktimarga.org
Jaunās mājaslapas izveide ir ilgtermiņa projekts, kurā darbojas vairāki lojāli seva palīgi un Šrī Pītha Nīlaja Mediju & Komunikācijas komanda. Šobrīd izjūtam milzīgu prieku beidzot rodot iespēju jums visiem atklāt to, pie kā strādājam jau kādu laiku.


Tā vēl nav pilnībā pabeigta un vēl piedzīvos daudz jauninājumu un uzlabojumu tuvākajās nedēļās - tā tiks papildināta ar jaunām informatīvām lapām, kā arī vēl lielāku valodu izvēli, tādēļ turpiniet sekot jaunumiem.


Mēs ceram, ka jums tā patik, kā arī ka tā labi pildīs savu uzdevumu, reprezentējot un palīdzot izplatīt Gurudži misiju visā pasaulē mūsu plašajai ģimenei daudz skaistāk un pārskatāmāk. Lai gan iepriekšējā Bhakti Marga mājaslapa bija ļoti jauka un pildīja visas tai paredzētās funkcijas vairāku gadu garumā, mēs jūtam, ka šī jaunā dizaina versija vairāk piestāv mūsu mīļotajam Šrī Svami Višvanandam un Viņa milzīgajai Beznosacījumu Mīlestībai un Žēlsirdībai, kam mēs arī veltām šo veikumu. Izbaudiet!

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

11.06.14

Svētceļojums pa Ziemeļindiju ar Šrī Svami Višvanandu, 8. diena

Raksta Pārtha:

29.maijs, ceturtdiena
Pirmais templis, ko apskatījām, bija Bagalmukhi Templis. Bagalmukhi nozīmē "dzērves kakls" un "vieduma seja". Bagalmukhi ir viena no desmit Mahavidjām (Mahavidyas), un tiek pielūgta vēloties uzvaru (gan dodoties kaujā, gan tiesas sēdē), pret tenkām un ienaidniekiem. Tomēr Viņa ievieš taisnīgumu tikai tad, ja bhakta to ir nopelnījis. Viņa var arī izmainīt visu pilnīgi pretēji. Dēvī ir spēks, kas gādā par līdzsvaru pasaulē: labais kļūst par ļauno, ļaunais kļūst par labo utt. - līdz kamēr bhakta tiek pacelts virs dualitātes pie Dievišķā. Tiek ļoti uzsvērts, ka jāsaņem īpaša iniciācija no Guru, lai varētu veikt Viņai veltītu sādhanu.


Templī viss ir dzeltenā krāsā, tā kā tā ir Bagalmukhi mīļākā krāsa. Tāpat visas bhaktas un priesteri ir tērpti dzeltenā. Gurudži piezīmēja, ka dzeltenā krāsa piedod templim ļoti spilgtu atmosfēru. Bagalmukhi dievību uzstādīja neviens cits, kā Pats Kungs Rāma, tāpēc tas noticis ļoti sen. Viņš toreiz lūdza Dēvī uzvaru kaujā pirms došanās atpestīt Sītu. Bagalmukhi dāvāja viņam vareno "Brahma Astra" ieroci, ar kuru Viņš nogalināja Rāvanu.
Interesanti, ka pat Rāvana dēls, Megnaths, veica askēzi šajā vietā, lai gūtu uzvaru. Viņš lūdzās Nīlamba Dēvī (Neelamba Devi), veicot 1000 jagnas. Tomēr Lakšmāna un Hanumāna apstādināja viņu, tādēļ ziedojums palika nepilnīgs.

Mēs guvām Dēvī Daršanu un viens no priesteriem bija tik laipns, ka nobildēja Viņu tuvumā ar Gurudži telefonu:


Šādi Viņa parasti tiek atainota, turot ienaidnieka (dēmona) mēli vienā rokā (apklusinot viņu) un rungu otrā rokā.


Aiz tempļa pāris pakāpienus zemāk atrodas vēl viens mazāks templis, kurā atrodas milzīgs Šiva Lingams. Šo Šiva Lingamu patiesībā uzstādīja Pandavas pirms kādiem 5000 gadiem. Gurudži un visi pārējie godināja Šivu.


Mēs turpinājām savu ceļojumu un pēc stundas ieradāmies Čintpurni Templī (Chintpurni Temple). Tajā esošā dievība ir "Činkha Mastika" (Chinkha Mastika). Viņa te atrodas pindi (akmens veidojuma) formā. Uzskata, ka šeit nokritusi daļa no Sati pēdas. Templi uzbūvēja Dievietes bhakta vārdā Maijidāss (Mayidas). Maijidāss bija jaunākais no trijiem brāļiem. Viņa tēvs jau bija zināms kā Durgas bhakta. Tā kā Maijidāss neizrādīja ne mazāko interesi ģimenes biznesā un pat izturējās pret to nolaidīgi, viņa brāļi izslēdza viņu no tā. Viņš par to īpaši nebēdājās, tādēļ, ka tagad viņam bija vairāk laika Dievietes pielūgšanai. Kādu dienu viņš ar kājām devās pie savas sievas radiniekiem. Pa ceļam viņš atpūtās zem banjāna koka. Kamēr viņš gulēja, viņam sapnī parādījās Dieviete jaunas meitenes veidolā visā savā skaistumā un krāšņumā. Viņa instruēja Maijidāsu tieši sajā vietā uzbūvēt templi. Kad viņš pamodās, viņš turpināja ceļu, tomēr nespēja aizmirst sapnī redzēto. Atgriežoties no radiniekiem, viņš apstājās tajā pašā vietā zem koka un sirsnīgi lūdza Mā atklāt viņam savus plānus. Pēkšņi viss viņam apkārt pielija ar dievišķu gaismu un viņš ieraudzīja Mā sēžam uz tīģera. Mā atklāja viņam, ka Viņa atrodas zem šī koka pindī veidolā kopš neatminamiem laikiem, kā arī lika viņam šajā vietā uzbūvēt templi un pielūgt Viņu. Maijidāss atbildēja, ka ir bailīgs, vājš un neizglītots vīrs un šaubās, ka viņš ko tādu spēs paveikt, tā kā tajā vietā nebija pat ūdens. Viņa dāvāja viņam savu svētību, pavēlēja nebaiļoties un deva norādi, aizvākt visus lielos akmeņus, kuri tur bija redzami, jo tādā veidā viņš atradīs ūdeni. Tāpat Viņa apsolīja, ka viņam un visiem viņa pēctečiem būs eskluzīvas tiesības pielūgt Viņu šajā vietā un ka viņi vienmēr būs aprūpēti. Pēc Durgas parādīšanās Maijidāss kļuva pilnīgi bezbailīgs un piepildīts ar ekstātisku mīlestību uz Dievieti.


Viņš piegāja pie pirmā lielā akmens, pavēla to malā, un tajā vietā no zemes sāka sļākties ūdens. Viņš tūliņ pat sāka tempļa būvniecību, un kopš tā laika tajā vietā ir templis. Akmens šeit vēljoprojām ir apskatāms.


Činnmastika Dēvī parasti tiek atainota stāvot uz pāra, kas mīlējas. Viņa rokās tur zobenu un tikko ir nocirtusi pati savu galvu. No Viņas kakla šļācas divas asins straumes, kuras "baro" Viņas divus pavadoņus Adžaiju (Ajay) un Vidžaiju (Vijay), kuri saskaņā ar leģendu, lūguši tos pabarot, jo bija izsalkuši. Trešā - piena - straume arī sļācas no Viņas kakla. Ar šo piena straumi Viņa baro Pati Sevi. Stāvēšana uz pāra skaidrojama kā radošā enerģija (Kundalini), un divas straumes reprezentē "Ida Nādi" un "Pingala Nādi"  (enerģijas kanālus), kuras Viņa baro, jo tās ir izsalkušas (to var saprast kā "vienmēr izsalkušo" dualitāti). Baltā piena šalts reprezentē "Šušumna Nādi" (galveno enerģijas kanālu), kas nozīmē radošās enerģijas saglabāšanu, lai pabarotu Pašu Dievišķo Māti (reprezentē nedualitāti, vienotību).


Šeit valdīja īpaši rāma un  mierpilna atmosfēra, diemžēl mums bija jādodas tālāk, tā kā šodien vēl bija tāls ceļš priekšā mērojams.


No kalniem mēs atkal nobraucām lejā līdzenumos un nokļuvām Pundžabā (Punjab). Bija interesanti novērot, ka tiklīdz iebraucām Pundžabā, viss šķita sakārtotāks un tīrāks. Mēs neuzkavējāmies Pundžabā pārlieku ilgi, drīz mēs atkal iebraucām Himačal Pradēš (Himachal Pradesh) reģionā un visbeidzot sansiedzām savu mērķi - Naino Dēvī - kas atrodas kalna galā. Tur mēs nokļuvām savā "viesnīcā", kas patiesībā bija ašrams. Pēc tam, kad bijām nokasījuši kaļķi no dušas galviņas, bija iespējams pat ieiet dušā, kas bija patiesi noderīgi šajā sutoņā.


Vakarā neilgi pēc mūsu atbraukšanas mēs devāmies augšup uz templi, kas atradās pavisam tuvu. Naino Dēvī templis ir vieta, kur uz Zemes nokritušas Sati acis. Viņa šeit atrodama pindi formā. Mēs saņēmām Viņas Daršanu. Viņa divreiz dienā tiek ieziesta ar sandala pastu un vakarā Viņu arī liek gulēt tāpat kā Džvalamukhi templī. Pēc Daršanas galvenais priesteris mums izrādīja templi.


Viņš teica, ka dažreiz Džvalamukhi liesma "atnāk" uz Naino Dēvī templi un tad cilvēki var redzēt zilganu liesmu uz tempļa jumta. Ja kāds liesmu aizskar, tad uz viņa pirkstiem parādās piecas, mazas liesmas, neradot apdegumus. Viņš pats to ir skatījis savām acīm.

(Vairāk  par šo varat izlasīt (angliski) šeit)




Gurudži taujāja vai ir iespējams iegūt mazliet sandala pastas, kas bijusi uzsmērēta murthi. Priesteris teica, ka viņš NEKAD NEVIENAM nav to devis, bet kāda nezināma iemesla dēļ viņš jūt vilinājumu iedot mazliet Gurudži. Tajā mirklī viņa acīs rotājās tik daudz mīlestības un nodošanās. Bija tik aizkustinoši redzēt, cik nodevies viņš ir Mā, cik ļoti aizstāv Viņu. Tomēr redzot un izjūtot Gurudži, viņš juta, ka Māte vēlas iedot mazliet sandala pastas Gurudži. Daži no mums pasēdēja pāris minūtes zem Pipala koka. Svami teica, ka to, kuri meditē zem pipala koka, sādhanas spēks ir simtreiz stiprāks. Drīz pēc tam mēs devāmies uz ārati un Mā gulēt likšanas ceremoniju. 


Ir vienmēr patīkami redzēt, kā vietējie cilvēki ir pārsteigti redzēt (baltos!) Vaišnavas apmeklējam viņu Šakti Pīthas. Daudzi no viņiem nekad nav redzēši Vaišnavas apmeklējam viņu templi, nemaz nerunājot par "baltiem" (Gora) Vaišnavām! Bieži vietējie vai Dēvī bhaktas vēlas ar mums kopā nofotografēties. Tas parāda, kā Bhakti ceļš spēj pārvarēt visas nācijas un tradīcijas, tā kā Bhakti ir to visu sastāvdaļa. 
Mēs laimīgi atgriezāmies ašramā uz vakariņām.


(Šajā vakarā Šrī Svami Višvananda sniedza vēl vienu Satsangu. Pārtha to pierakstīja un mēs to ievietosim blogā rītdien.)

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

10.06.14

Svētceļojums pa Ziemeļindiju ar Šrī Svami Višvanandu. 7. diena.

Stāsta Pārtha:

28.maijs, trešdiena
Šajā trešdienas rītā mums bija iespēja pagulēt nedaudz ilgāk, tādēļ, ka mēs izbraucām tikai pusdienslaikā. Bija jauki mazliet atpūsties. Tomēr daži varonīgie spēja piecelties, lai satikos uz OM Hīlingu 8:00 no rīta, un kopā ar vēl dažiem indiešiem no viesnīcas - kopā 27 dalībnieki - noturēja Tibetas ļaudīm veltītu OM Hīlingu.


Pēc nesteidzīgām brokastīm mēs sakāpām autobusā un uzsākām ceļojumu uz Džvala Mukhi Templi (Jwala Mukhi Temple). Mēs tur nokļuvām pēcpusdienā un pa taisno devāmies uz templi, kas bija tikai 5 minūšu gājiena attālumā no vietas, kur bijām apmetušies uz nakšņošanu.

Mēs pievārējām pāris trepes un visbeizot nokļuvām laukumā, kurā atrodas šis brīnišķi skaistais un iespaidīgais templis.

Tempļa galvenā Dievība ir "Džvala Dēvī" (Jwala Devi) jeb "Džvala Mukhi" (Jwala Mukhi) (Džvala = liesma, Mukhi = seja). Šī ir viena no 51 Šakti Pīthām (Shakti Peeths) un vieta, kurā nokrita Sati mēle. Viņa tiek arī dēvēta par Dhumra Dēvī. Šī tempļa īpašā iezīme ir tā, ka Dēvī tajā neatrodas murthi vai pindi formā, bet gan degošas liesmas formā. Galveno liesmu - pašu Džvala Dēvī (Kālī) - ieskauj 8 citas liesmas. Viena no tuvāk esošajām ir pati Anapūrna Dēvī (Anapoorna Devi). Virs Džvala Dēvī liesmas atrodas trijstūris, kas reprezentē Kālī, Lakšmī un Sarasvati.
Mums ierodoties, rindas uz Daršanu praktiski nebija, tādēļ Daršanu varējām izbaudīt ilgi un nesteidzīgi. Viens no priesteriem izvadāja mūs pa visām svētnīcām un izskaidroja mums visu saistībā ar templi. Viņš pastāstīja, ka līdz pat šim brīdim neviens tā arī nav varējis izskaidrot, kāpēc šīs liesmas šeit parādās. Saskaņā ar grāmatu "Deviņu dieviešu aicinājums" ("Call of the 9 Goddesses") pēdējos 40 gadus Indijas valdība centusies uziet kādu gāzes avotu šajā vietā. Visbeidzot viņi padevušies.


Šis jautājums urdījis cilvēkus ne tikai šajā laikā - jau karalis Akbars (16.gadsimts) mēģināja "izaicināt" Džvala Dēvī. Tajā laikā dzīvoja kāds svētais saukts "Dhjanu Bhakt" (kurš, kā agrāk minēts, deva vārdu Vadžrešvarī Dēvī). Viņš ceļoja ar lielu grupu (aptuveni 1000) sekotājiem pie Džvala Dēvī, lai pielūgtu to. Tā kā viņi ceļoja tik lielā grupā, viņus apturēja Akbara karavīri. Akbars taujāja svētajam, kādēļ viņš turp dodas. Dhjanu Bhakt atbildēja, ka Džvala Dēvī ir dieviete ar īpašām spējām un viņš dodas to pielūgt. Akbars nenoticēja viņam. Viņš pacēla zobenu, nocirta Dhjanu Bhakt zirgam galvu un teica, ka noticēs Viņas spēkam tikai tad, ja Viņa spēs pielikt atpakaļ zirga galvu. Dhjānu Bhakt pameta pili un ar saviem ļaudīm nonāca Džvala Mukhi. Viņš lūdzās Dēvī tik sirsnīgi, bet Viņa nedeva viņam ne mazāko zīmi vai mājienu, ka Viņa ir dzirdējusi viņa lūgšanu. Viņš izmisa un teica, ka gadījumā, ja Viņa nepieliks zirga galvu tapakaļ, Akbars (un tā rezultātā arī visi citi) neticēs Viņas spēkam un viņa ticība būs bijusi velta. Viņš tik ļoti mīlēja un ticēja Viņai, ka paņēma  savu zobenu un nocirta pats sev galvu, pasniegdams to savās rokās kā dāvanu Dēvī.


Tajā mirklī Viņa atklāja Sevi viņam un pateica, ka ir pielikusi atpakaļ zirga galvu. Tāpat Viņa pielika atpakaļ viņa paša galvu. Viņa lika Dhjanu Bhakt atgriezties Delī un pašam par visu pārliecināties.
Akbars un ikviens tā galmā bija ļoti pārsteigti, redzot zirga galvu esam savā vietā.
Dhjanu Bhakt lūdzās Dēvī, lai tā apmierina sekotāju vēlmes arī caur vienkāršākiem ziedojumiem, tādiem kā ziedi un koksrieksti, tādēļ, ka ne katrs ir spējīgs nocirst pats savu galvu. Dēvī dāvāja Dhjanu Bhakt svētību un apstiprināja, ka turpmāk tā tas būs.

Tomēr Dhjanu Bhakt, savas neizmērojamās Mīlestības uz Dēvī vadīts, vēlāk nocirta savu galvu vēlreiz, piedāvājot to kā ziedojumu Viņai. Viņa uzlika to atpakaļ uz Dhjanu Bhakt pleciem un teica, ka trešo reizi galvu uzlikt atpakaļ nebūs iespējams. Dhjanu Bhakt atbildēja, ka dzīvot šķirti no Viņas tāpat ir bezjēdzīgi un nocirta sev galvu trešo reizi, lai garā paliktu mūžam kopā ar Viņu.


Te atrodas arī mazāka svētnīca Džvala Dēvī Svarūp (Jwala Devi Swaroop) murthi formā. Viņa ir novietota uz pieciem cilvēku galvaskausiem. Šīs galvas kā ziedojumu Viņai pasniedza pieci sekotāji. Šos "cilvēku ziedojumus", pierādot savu kvēlo mīlestību un nodošanos, ir pasnieguši paši sekotāji, nevis tie ir citu cilvēku vardarbīgā kārtā pasniegti upuri. Viņi atdeva "savu" dzīvi tai, kura tiem to bija visupirms sniegusi.


Pat tas, ka zirgs atguva savu galvu, pilnībā nepārliecināja Akbaru, tādēļ viņš nosūtīja savus cilvēkus, lai tie nodzēš Džvala Mukhi liesmas. Viņa ļaudis pārklāja liesmas ar metāla plāksnēm, taču pēc mirkļa liesmas parādījās atkal, tikai šoreiz tieši virs metāla plāksnēm. Tad tie ap galveno liesmu izveidoja dīķi un centās nodzēst to ar ūdeni. Taču liesmas parādījās virs ūdens. Lai ko arī tie izmēģinātu, liesmas nodzēst nebija iespējams. Visbeidzot Akbars atskārta, ka liesma ir Dievišķas izcelsmes. Akbars bija taisnīgs karalis. Lai izpirktu savu grēku, viņš templim lika izgatavot zelta jumtu. Tiklīdz jumta segums tika uzstādīts, tas mainīja savu konsistenci un novēlās uz zemes. Pēc pārbaudes līdz pat šai dienai nav noteikts, par kādu materiālu tas pārvērtās. Viens gan ir skaidrs - tas nav zelts un neizskatās diez ko pievilcīgi. Tas viss tika izskaidrots tā, ka Dēvī nepieņēma Akbara "atvainošanos".


Jumta segumu arī šobrīd var apskatīt templī.



Kādam citam karalim, kurš ieradās, lai lūgtu uzvaru, paveicās vairāk. Pēc tam, kad viņš ar Dēvī žēlsirdību bija uzvarējis kauju, viņš pārklāja ar zeltu visu tempļa jumtu.


Šis jumta segums stāv kā stāvējis vēl šobaldien.


Mēs templī sabijām diegzan ilgu laiku un izbaudījām Dēvī klātbūtni. Vēlāk vakarā tika atvērta arī augšējā tempļa daļa, un mēs apmeklējām to. Augšējā tempļa daļu, kurā arī atrodas vairākas liesmas, vada nevis parasti priesteri, bet gan "Nathi" (Naths). Nathi pēc Gurudži vārdiem ir kaujinieki, un uzskata sevi par dharmas aizstāvjiem. Viņu izcelsme meklējama Matsjendranatha un Guru Gorakha Natha laikos (pieminēti pirmajās ceļojuma piezīmēs). Guru Gorakh Nath reiz apmetās Džvala Mukhi. Viņš taisījās sev pagatavot rīsus dīķa vārošajā ūdenī, bet nebija vēl rīsus tur ielicis, tādēļ ka taisījās to darīt pēc tam, kad būs atgriezies no bhikšas (bhiksha) - lūgšana pēc žēlastības dāvanām. Taču viņš tā arī nekad neatgriezās, un neviens viņu vairāk nav redzējis kopš tā laika (Gurudži teica, ka viņš ir vēljoprojām dzīvs un atrodas savā ķermenī). Tā nu kopš tā laika ūdens ir auksts un tā arī nav palicis karsts. Lai gan ūdens vārās (var redzēt, kā no tā ceļas tvaiks un tas burbuļo), tomēr, ieliekot roku tajā, ūdens ir auksts. Savukārt, ja ūdenī ieliek rīsus, rīsi izvārās tā it kā būtu ielikti vārošā ūdenī. Tiek uzskatīts, ka Džvala Dēvī vēljoprojām gaida Gorakh Nath atgriežamies, lai pagatavotu savus rīsus.


Pēc atgriešanās lejā galvenajā templī mēs pusstundu gaidījām līdz 21:30 tiek atvērtas durvis vēl vienai tempļa daļai, un kopā ar citiem gaidošajiem iespurdzām iekšā.


Tempļa vidū bija novietota skaista gulta. Mēs apsēdāmies uz zemes blakus gultai. Sākās ikvakara Mā gultā likšanas ceremonija. Dziedot "šūpuļdziesmu", priesteri nolika Dēvī gulēt, novietojot rotas un sari (kurus cilvēki dāvinājuši) uz Viņas gultas. Bija ļoti saldi vērot šo mirkli, kā sekotāji skata, kā "viņu māmiņa" tiek nolikta uz dusu.

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

09.06.14

Svētceļojums pa Ziemeļindiju ar Šrī Svami Višvanandu. 5. un 6. diena.

Pirmkārt, es aizmirsu piebilst kādu lietu par Mīrabai Krišnas Murthi: katru reizi, kad tiek svinēts Krišna Džanmaštāmī (Krishna Janmashtami), murthi saraujas un kļūst četras reizes mazāka, tā kā šajos svētkos, kas noris vienreiz gadā, tiek svinēta Krišna bērniņa dzimšana....


Čamunda (Chamunda) bija Dieviete Kālī, kas izlēca no Durga Dēvī varenajā cīņā ar dēmoniem Šumbhu (Shumbh) un Nišumbhu (Nishumbh). Šumha un Nišumbha armijā bija divi diženi ģenerāļi: Čanda (Chand) un Mundha (Mundh). Durga no sava ķermeņa radīja dievieti Kālī, kura nocirta Čanda un Mundha galvas. Tas darīja Durgu ļoti laimīgu, un viņa dāvāja Kālī velti turpmāk būt visiem zināmai kā Dievietei Čamundai.


Gurprīts sarīkoja pudžu un VIP servisu Gurudži. Mēs pasniedzām Mā sari, vīrakus, ēdienu, ūdeni un citas dāvanas. Pēc pudžas mēs devāmies lejup uz alu, kurā atradās Šiva Lingams. Katrā Šakti Pīthā (Shakti Peeth) atrodas arī Šiva. Bez Šivas Šakti nevar tur atrasties un otrādi. Kad atgriezāmies augšup Dēvī Templī, Svami pastāstīja, ko Dēvī Viņam pastāstīja par Sevi. Viņa stāstīja, ka kā Čamunda Viņa atbild par tādu īpašību kā pieķeršanās un privātīpašnieciskums iznīcināšanu. Viņa mīt Svadištana Čakrā. Pamatā Viņa valda pār zemākajām čakrām kopā ar Činna Mastika Dēvī (Chinna Mastika Devi), kura savukārt valda pār seksuālo enerģiju. Tikai tad, kad Viņa ir iznīcinājusi visas negatīvās, "dzīvnieciskās" īpašības, enerģija ir atbrīvota un spēj aizceļot cauri Manipūra Čakrai uz Anahata Čakru, sirdi, kurā sajūtama Bhakti / Mīlestība, kura kļūst vēl spēcīgāka.

Gurudži teica, ka šo Čamunda Dēvī vietu īpaši iemīļojuši Sidhas (Siddhas), kuri ceļo šurp, lai gūtu garīgu izaugsmi un sasniegtu sidhi - garīgo viedumu un spēku. Šī ir viena no divām vienīgajām Sidha Pīthām. Otra atrodas Džvalamukhi (Jwalamukhi).


Nākamais templis, ko apmeklējām, bija Vradžēšvarī Dēvī Templis (Vrajeshwari Devi Temple). Pastāv daudz dažādu savstarpēji saistītu skaidrojumu par to, kas ir Vradžēšvarī Dēvī. Es centīšos to paskaidrot pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk.



Pirmkārt, Vradžēšvarī Dēvī Tempļa atrašanās vieta Kangrā ir viena no galvenajām Šakti Pīthām - vieta, kurā uz Zemes nokrita Sati krūtis. Kangra ("Kan" un "Garh") nozīmē "uz auss būvēts cietoksnis". Stāsts par šo vietu atrodams Purānās: "auss", uz kuras tika uzbūvēts cietoksnis, pieder dēmonam "Džalandharam" (Jalandhar), kura sieva bija svētā "Tulsī Dēvī". Pēc tam, kad Višnu bija apmānījis Tulsī Dēvī, lai varētu nogalināt viņas vīru dēmonu Džalandharu, Višnu un Šiva bijās no Tulsī dusmām. Lai viņu nomierinātu, viņi solīja Džalandharam velti. Džalandhars vēlējās, lai vieta, kur dus viņa ķermenis, kļūtu par svētu vietu Dieviem un Dievietēm, un tiem, kas viņus pielūdz. Kopš tā laika šī vieta ir zināma kā Džalandhara Pītha, kurā atrodas 64 tempļi. Pats slavenākais tajā ir Vradžēšvarī Dēvī templis, kurā atrodas arī "Mahavīrs Bherons" (lasiet stāstu par viņu tālāk), Kungs Šiva, Dhjānu Bhakta (Dhyana Bhakta) un Tara Dēvī.

Pastāv vēl kāda saikne Vradžēsvārī Tempļa un Višnu starpā: Dhjānu Bhakta - svētais, kurš nākdams no Mathuras (Vradža) pēc Viņas Daršanas saņemšanas, deva Viņai vārdu Vradžēšvarī.
Ir arī vēl tantriskāks vai ezotēriskāks šīs dievietes skaidrojums: kā jau minēts iepriekš Kundalīnī enerģija ceļo no Mūladhāra (pamata) čakras (Mooladhara Chakra), cauri Svadišatana Čakrai uz Manipūra Čakru (Manipoora Chakra). Manipūra Čakrā, vēl sauktā par "uguns mājvietu", enerģija ceļo pa nervu ar nosaukumu "Vradžēš" (Vrajesh) un manifestējas tajā kā Vradžēšvarī Dēvī. Viņa vēl tiek saukta par Vadžr-Tara (Vajr-Tara), Ugra-Tara un Vadžr-Vero-Čanija (Vajr-Vero-Chaniya). Ar Viņas svētību enerģija var tālāk aizceļot uz Anahatu, lai aizdegtu Dievišķo Mīlestību/Bhakti.

Personīga piezīme: tā ir tāda svētība ceļot "cauri" šīm Šakti Pīthām, īpaši kopā ar manu Guru! Var just, ka Dievišķā Māte svētī mūs katrā Pīthā katrā no tajā reprezentētajiem Viņas aspektiem. Šis šķiet ārējā pasaulē notiekošs iekšējs ceļojums cauri dažādām čakrām/dažādiem sevis aspektiem. Tā it kā ārpuse un iekšpuse saplūstu vienā.
Svami arī, šķiet, ļoti izbauda šo ceļojumu. Viņš pārsvarā brauc ar visiem kopā autobusā. 
Šajā templī vēl atrodas Mahāvīrs Bherons. Viņa murthi is vecākā Bhairava murthi - vairāk nekā 5000 gadus veca! Kad kādu laiku lūkojies viņa sejā/acīs, vari redzēt Viņu pieņemam citu formu. Tāpat, ja pasaulei draud kādas nelaimes, katastrofas, no Viņa acīm sāk plūst asaras. Tā notika 1904.gadā, kad spēcīga zemestrīce iznīcināja gandrīz visu templi, izņemot Tara Dēvī svētnīcu, kura arī šeit atrodas. Vēl asaras murthi acīs parādījās 1982.gadā, kad Pendžābā (Punjab) notika liela traģēdija, kurā nogalināja daudz Sikhu.


Interesanti, ka templim ir trīs dažādi jumti. Pats augstākais ir mandiras jumta formā, vidējais ir Gurudvaras (Gurudwara) - sikhu tempļa - formā, savukārt, zemākajam ir mošejas jumta forma.


Ļaudis no visām šīm trim lielākajām Indijas reliģijām apmeklē šo templi tādēļ, ka tie visi ir vēsturiski ar šo vietu saistīti. Pat budisti mīl ierasties šajā templī, lai saņemtu Tara Dēvī (Vradža Jogini) Svētību.

Vakarā Gurudži sniedza satsangu. Es pierakstīju visu, kas tika runāts satsangā, tādēļ, ja esmu izlaidis kādu teikumu vai pat divus, lūdzu, piedodiet man. Vispirms Gurudži teica, ka bijis ļoti interesanti saņemt Mātes žēlsirdību un svētību, viss noritēja gludi un jauki. Pēc tam Viņš lūdza Gurprītu atstāstīt sarunu, kas bija norisējusi viņu starpā. Gurprīts pastāstīja, ka viņi runājuši par Guru Paramparu, kura aizsākas ar Mahavatāru Babadži, tad Sadguru un tad Guru. Viņš teica, ka Mahavatāra Babadži bija Krišnas inkarnācja. 2001.gadā Babadži piešķīra Viņam titulu Paramahamsa. Šāds tituls tiek dots vienīgi Āčārjām un tādu piešķir ļoti reti.

2005.gadā Gurudži oficiāli kļuva par Āčārju, un kad Viņa Dikša Guru deva Viņam svētību, Mahavatāra Babadži parādījās Pats Viņa priekšā un uzlika rokas uz Viņa pleciem, un Babadži plaukstām skarot Gurudži, Šankha un Čakra parādījās uz abiem Viņa pleciem. Tika noturēta visa ceremonija, ieskaitot jagnu un tamlīdzīgi, tomēr šī bija pēdējā un vissvarīgākā ceremonijas daļa.

Viens no jautājumiem, kas radās Gurprītam - kāpēc Babadži nebija uzreiz realizējies jau no pašas bērnības - kādēļ Viņam vispirms bija vajadzīgs Guru? Svami atbildēja, ka, neskatoties uz to, kas esam, mums visiem vajadzīgs Guru. Tas nepieciešams, lai parādītu, ka Guru Parampara ir svarīga. Pats Jēzus gaidīja 30 gadus, lai uzsāktu savu misiju. Viņš gaidīja, lai Jānis Kristītājs dāvātu viņam dikšu (diksha). Tāpat Rāma gaidīja, lai Višvamrita (Vishvamrita) dāvātu viņam Gajatra Dikšu (Gayatra Diksha). Lai gan viņi jau ir dzimuši ar visām spējām, tās ir gulošas un kļūst aktīvas tikai īstajā laikā. Visam ir iemesls, jebkam, ko skolotājs dara, pamatā ir nozīme. Rāma gaidīja, kad Višvamrita atklās viņam visu viņa Šakti. Dievs radīja Visumu un radīja arī likumus, kurus pat Viņš pats izvēlas ievērot, lai cilvēki saprastu, ka šie likumi ir svarīgi un kārtībai ir jābūt. Viņš nepārkāpj tos, bet Viņš var tos mainīt. Tieši tāpat skolotājs vienmēr gaida pareizo brīdi, tāpat kā skolnieki gaida. Ar skolotāju inkarnējas arī visa Viņa "trupa". Viņš teica, ka cilvēki vienmēr prāto par četrām lietām: kā, kur, kāpēc, kad... Taču garīgajā ceļā pastāv tikai "kāpēc", tādēļ, kas tas tiks atklāts dzīves laikā, tas kļūst par dzīves uzdevumu/atklājumu.

Pēc tam arī visi klātesošie varēja sākt uzdot savus jautājumus Gurudži:

Jautājums: Vai jogas un Kristiešu iniciācijas tradīcijas ir vienādas?
Atbilde: Pastāv dažādi veidi, tomēr svētība vienmēr ir no Dieva. Tradīciju ir daudz, svētība ir viena. Vai tā būtu Kristiešu, Hinduisma vai musulmaņu, aiz tās atrodas tikai Viena realitāte. Kā Guru Nanaks teica: "Ek ong kar sat nam". (Tikai patiesība uzvarēs.) Tad, kad esiet patiesībā ar sevi. Patiesība nav tad, kad runājam, tas nav kaut kas ārpus mums pastāvošs. Tad, kad tu ieraugi savu ceļu, kad sasniedz to, kas tev jāsasniedz. Tas nozīmē vienīgo patiesību, kura atrodas katrā - realitāti. Par to vēsta svētie raksti. Tā nemīt tikai vienā tevī, tā tāpat mīt it visā, kas tev apkārt.

J.: Ja Babadži ir Krišnas inkarnācija, kā citi var teikt, ka Tu arī esi Krišnas inkarnācija?
A.: Kurš nav Krišna? Viņš ir vienīgā realitāte. Gītā teikts: "Es esmu ikviena sirdī. Tu esi, viņi ir, viņš ir, visa pasaule ir.... Krišna."
J.: Vai ir kāda atšķirība tajā, ko [īpašības] gūstam, ja pielūdzam dažādus [Dieva] aspektus/dievības (Dēvas)?
A.: Visas Dēvas ir viens, pat, ja pastāv daudz dažādu aspektu. Katra forma sniedz kādu īpašību. Tavs Išta Dēva (Ishta Deva) un tavs Guru ir viss. Tomēr ir labi saņemt svētību no visām Dēvām. Katrreiz paklanoties ar noliektu Šahastrana Čakru (Kroņa Čakra) - Dēvī uzliek savu roku un svētī jūs. Viņa stāv tev priekšā un uzliek savu roku. Svētie ir redzējuši, kā Dēvī parādās un dāvā savu mīlestību un svētību ikvienam. Jūs saņemat visu svētību, dodoties pie Viņas.
J.: Vai mums vajadzētu lūgt Viņai to, ko vēlamies, vai labāk uzticēties, ka Viņa zina?
A.: Ja jūs pilnībā uzticaties, ka Viņa zina, tad Viņa zinās. Ja jums ir maz ticības, tad lūdziet. Arī runāšana ar Dievu ir lūgšana, vai tā būtu lūgšana vai darīšana, jums esot darbībā. Tas nav tikai tad, kad jūs sēžat templī un lūdzaties. Lūgšanai ir daudz veidu. Pozitīva doma ir Dieviškajam veltīta lūgšana. Vienmēr, kad nesat sevī Dievisķo. Lai ko jūs darītu, tā ir lūgšana Viņam. Pat darbībā ir lūgšana. Darbs ir pielūgsme. Manuāli, garīgi, fiziski, kad atdodaties Dievam, tā ir lūgšana.

J.: Kādēļ Šakti Pašai vajadzēja inkarnēties un izdzīvot ciešanas, lai sasniegtu Šivu?
A.: Šodien es to skaidroju. Jums jāsaprot, ka bieži aiz šiem stāstiem slēpjas dziļa nozīme. Tie ir krāšņi prātam, bet ļoti simboliski. Kad Dēvī cīnās ar Čandu un Mundu, kas simbolizē Alkatību un Privātīpašnieciskumu, Dēvī simbolizē ilgas pēc Dievišķā, Ātma Šakti, tādēļ, ka jūsu dvēsele ir dievišķa. Vai tā ir pilna ar "netīrumiem" vai karmu, vai nav, jūs varat pacelties pāri tam. Lai kā gaisma var apklāties ar putekļiem, tā vienalga vienmēr spīd. Tā Dēvī sniedz piemēru, ka tad, kad mēs atbrīvojamies no alkatības (un visām citām liekajām īpašībām), tas nenozīmē, ka tas viss izzūd, tas vienkārši kļūst neaktīvs, tas zaudē spēku, jūs varat pacelties tam pāri. Tāpēc Dēvī inkarnējas un iet cauri visam, lai mācītu cilvēkus. Ja Dievišķais to nedarītu, tad cilvēki nespētu sasniegt to, kas tiem jāsasniedz. Tāpat Sati inkarnējas, lai nokristu visās šajās vietās un aktivizētu tās. Tās nav vienkārši nejaušas vietas, tās ir vietas, kur mīt spēcīga enerģija. Tās līdzsvaro vibrāciju plūsmu pasaulei. Senos laikos svētie Ēģiptē būvēja piramīdas, tādēļ, ka viņi zināja, viņi varēja redzēt un just, ka tā vieta ir svēta vieta, ļoti spēcīga, enerģijas plūsma. Šīs enerģijas mūsdienās ir izkliedētas. Taču šeit tās vēl mīt, cilvēku ticība liek tām palikt. Tāpat, kad jūs nonākat šajās vietās, jūs arī nonākat šajā enerģijas laukā. Pat, ja jūs neredzat un nejūtat, Dēvī dāvā savu svētību. Tā iedarbojas uz jūsu dvēseli. Atkārtošu - tikai, lai atgādinātu, ko teicu pirmajā dienā - tā nav sagadīšanās, ka jums šeit jābūt. Tas ir tāpēc, ka Viņa jūs ir pasaukusi.

J.: Vai ir iespējams atvērt sievietes enerģiju, ja jūti, ka viņai tās pietrūkst, un kā to izdarīt?
A.: Vīrišķā un sievišķā enerģija mīt visos. Tas ir tikai fiziskais ķermenis. Abas enerģijas mīt fiziskajā ķermenī. Dažreiz kādu laiku cilvēkiem ir vairāk vīrišķā vai sievišķā enerģija - jums jāmācās sevi pieņemt. Dažām sievietēm piemīt ļoti vīrišķīga enerģija, dažām ļoti sievišķa, tās ir ļoti maigas. Jums jāmācās sevi pieņemt. Tiklīdz pieņemat sevi, jūs esat līdzsvaroti. Tādēļ, ka enerģija ir tādēļ, lai radītu līdzsvaru. Arī attiecībās tas ir redzams, bet vispirms tas ir iekšēji. Tas nav par būšanu sievišķīgākai vai vīrišķīgākam, tas ir par būšanu tam, kas esi.

J.: Kāda ir inteliģences jēga? Kādēļ Dievišķais rada mūs tik uz prātu orientētus?
A.: Jums nepieciešami abi. Ceļā uz Dievišķo nevajag būt stulbam. Jums jāpiemīt konkrētām zināšanām, taču jums arī jāspēj atšķirt, kādām. Garīgais viedums ir ļoti svarīgs. Tas nav prātā, koncentrācijai jābūt sirdī. Bhakti ceļā koncentrācija ir vērsta uz sirdi, tomēr jums vajadzīgas arī konkrētas zināšanas, un tas ir svarīgi. Tādēļ, ka tādā veidā jūs attīstāties. Ja jūs gribat nokļūt kaut kur, nezinot, kā to paveikt, tas nebūtu iespējams. Ārējās zināšanas ir ierobežotas, bet garīgās zināšanas jūs nesīsiet sev līdzi. Pat uz nākamo dzīvi. Kad iegūstat garīgas zināšanas šajā dzīvē, nākamās sākumā jūs meklēsiet, bet vienā brīdī tās atklāsies, tādēļ, ka tās dus jūsu dvēselē.

J.: Kāda ir atšķirība starp Jogas Maiju (Yoga Maya) un Mahā Maiju (Maha Maya)?
A.: Šrimati Radharānī man nesen Šveicē izskaidroja. Ir Maija Dēvī un ir Joga Maija, saukta arī par Mahā Maiju. Maija ir aizsegusi cilvēku acis, bet Joga Maija aizsedz pat Dievišķo, tā ir Viņa Paša Šakti, kas aizsedz Viņu. Tā ir Viņa Paša griba un spēks. Cilvēkus saista Maija, bet Viņu tā nekontrolē, tā ir Viņa Paša kosmiskā Šakti, un tā Joga Maija, kuru mēs apmeklējam visās šais vietās, ir Paša Kunga Šakti.
Tad, kad nokrīt Maijas plīvurs, jūs esat pašrealizēti. Katra realizācijas forma ir Dieva realizācija. Pastāv dažādas realizāciju klases. Tas nav balstīts uz to, cik daudz jūs studējat, jūs varat virzīties no vienas realizācijas pie nākamās vienīgi ar Guru žēlastību un Dieva žēlastību.

J.: Ir teikts, ka Radharānī ir Krišna, nevis Dievišķā Māte?
A.: Radha un Krišna ir viens, tā nav Durga. Viņa ir Joga Maijas aspekts. Kungs un Viņa Maija ir viens, viņi vienmēr ir kopā. Tā ir Pati Joga Maija, kas inkarnējas kā Durga, taču Viņa ierodas, lai iznīcinātu, nogalinātu dēmonus, piepildītu vēlēšanās utt. Savukārt Radharānī ir pielūdzēja forma, bhakti. Viņu satrauc vienīgi par dievišķās mīlestības sniegšanu. Pastāv divi mīlestības apzīmējumi: Pjār (Pyar) un Prem. Pjār ir ierastā, bet Prem ir mīlestības sublimācija, kas ir Radharānī. Kad atmostas šī šķīstā mīlestība, tā ir Viņa.

J.: Vai kristietībā iesākumā bija "Tēvs, dēls un Dievišķā Māte"?
A.: Māte ir Svētais Gars, Šakti. Tā Dievs visu rada, Viņš to grib, un gars to manifestē. Svētais Gars tiek atainots kā Dūja, Dūja ir sievišķais, tā ir maigā enerģija, Māte. Tēvreizē tiek teikts: "Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī uz zemes". Te ir runa par Māti, jo Dieva gribu manifestē māte. Dievišķā Māte arī ir Svētais Gars.

J.: Ko darīt, ja pastāv konflikts starp materiālu labumu lūgšanu un garīgu?
A.: Ir vajadzīgi abi - materiālais un garīgais. Nejūtieties slikti, lūdzot materiālas lietas. Priecājieties, ka jūs esat arī uz garīgā ceļa.

J.: Kā mums vajadzētu izturēties ar murthi tempļos? Vai mums vajadzētu lūgt svētību? 
A.: Esiet vienkārši atvērti. Atveriet savu sirdi. Ja jūs vēlaties ko īpašu, lūdziet.

J.: Kā mūs varam zināt, kur atrodamies garīgajā līmenī?
A.: Es neatbildēšu uz šo jautājumu, tādēļ, ka tas nedos labumu. Tas noved pie vērtēšanas un sacensības, kad cilvēki sāk salīdzināt - es esmu tajā vai šajā līmenī. Tas ir tikai starp jūsu dvēseli un Dievu. Garīgajā ceļā visas problēmas rodas, sākot salīdzināt. Tad rodas lepnība. Un tad Dēvī kļūst vēl trakāka - Mahākālī un tā tālāk.

J.: Kāda ir saikne starp Vradžu un Vradžēšvarī?
A.: Dhjanu Bhakta bija no Vradžas, tāpēc viņš nosauca Dēvī par Vradžēšvarī. Tāpat, ir tāda Dēvī, saukta par Ekadaši Dēvī (Ekadashi Devi). Ir teikts, ka tas, kurš velta gavēšanu Ekadāšī Nārajanam, sasniegs Viņu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir slikti vai labi. Dzīvoja reiz kāds karalis, no kura visi baidījās, tādēļ, ka viņš bija diezgan slikts. Bet vienu labu lietu viņš darīja - viņš vienmēr gavēja Ekadaši dienās, un tā guva svētību uzzināt visu siržu noslēpumus. Reiz divi putni laidās uz pili un viens no tiem teica: "Nelidosim tur, karalis tur ir slikts. Labāk lidosim pie svētā, kas dzīvo mežā." Karalis to dzirdēja. Viņš prātoja, vai pat guvis svētību, viņš nav tik labs kā svētais? Viņš devās uzmeklēt svēto. To uzgājis, viņš ieraudzīja, ka tas ir parasts fermeris. Viņš ielūkojās tā sirdī, ieraudzīja tā vienkāršību un pie sevis nodomāja: "Es varētu būt daudz labāks, ja sevi izmainītu." Tā, pateicoties gavēšanai, viņš aptvēra, ka ir jāmainās, un izmainīja savu dzīvi, un kļuva par ļoti labu karali.

J.: Vai mums ir karma, kura jāizpilda ar ikvienu, ko sastopam? Un ko mums darīt, ja šis cilvēks nav garīgs un mēs esam attiecībās ar viņu?
A.: Ar ikvienu dzīvē sastapto mums ir kāda karma. Tas nenozīmē, ka ar visiem sastaptajiem mums jābūt attiecībās. Katra cilvēka dzīve ir individuāla. Jūs varat ietekmēt cilvēku būt garīgākam, esot blakus. Taču, ja jūs nespējat ietekmēt, tad jums nevajag mēģināt - katram ir savs laiks. Jūs nevarat piespiest cilvēku būt garīgam, varbūt šis cilvēks ir garīgs savā veidā. Žēlojot cilvēku, nekas nemainīsies. Viņam ir jāizpilda konkrēta karma. Ja viņam ir lemts mainīties, viņš mainīsies.

******

Tajā vakarā Gurprīts nodeva man avīzes rakstu, kurš bija publicēts Katras avīzē (netālu no Vaišno Dēvī). Žurnālists bija intervējis pāris Svami sekotājus iepirkšanās laikā pilsētā. Viņas pastāstīja žurnālistam par Gurudži un Bhakti Margu un šis ir raksts, kas tika publicēts (es tikai nevaru pateikt jums, kas tajā rakstīts):

Otrdiena, Dharamšala:
Otrdienas rītā pēc brokastīm mēs atstājām viesnīcu un devāmies ceļā ar autobusu. Gurudži bija izbraucis uz Daramšalu (Mc Leod Ganj) mašīnā jau daudz agrāk. Mc Leod Ganj ir pieturvieta kalnos ar skatu uz Daramšalu un tā ir Dalai Lamas rezidence, kā arī vieta, kur atrodas Tibetas trimdas valdība.
Kad mūsu autobuss pēc piedzīvojumiem bagāta turpceļa pa ne īpašu stabilu kalnu ceļu, tur nonāca, mums nācās mērot kājām vēl aptuveni 500km garu posmu līdz mēs sasniedzām Dalai Lamas Tempļa Ieeju, kur Gurudži un pārējie jau mūs sagaidīja.

Gurudži bija audiencē pie Dalai Lamas, kaut gan sākumā tas šķita neiespējami. Mūsu oficiālais lūgums tika noraidīts, tādēļ, ka Dalai Lamam bija jābūt retrītā šajā laikā. Mums teica, ka pat vēstniekiem audiences tika atteiktas. Tomēr Gurudži palūdza Gurprītu iesniegt lūgumu vēlreiz un šoreiz atbilde bija pozitīva 24 h laikā! Mums pastāstīja, ka viņi tikās ar Dalai Lamu un tikšanās bija īsa, bet draudzīga. Dalai Lama esot apprasījies par Gurudži misiju un to, cik ilgi viņš jau dzīvo Vācijā. Gurudži tāpat pastāstīja, cik ļoti viņu aizkustināja redzēt asaras tibetiešu acīs, kad tie ieradzīja Dalai Lamu, izrādot tādu nodošanos savam līderim, tik daudz mīlestības un ticības viņam.
Pēc audiences viņi devās uz kafejnīcu, kur satika cienījamo Lamu Bagdro, kurš izstāstīja savu dzīves stāstu (kuru varēsiet izlasīt tālāk), kā arī izvadāja tūrē pa Dalai Lamas Templi.


Kad mēs ieradāmies, viņš novadīja vēl vienu tūri visai mūsu grupai kopā ar Svami. Templī nedrīkstēja ņemt līdzi telefonus un fotokameras. Vispirms mēs izgājām cauri mazam muzejam. Tā galvenā tēma bija šobrīdējā situācija Tibetā un nesenā tibetiešu vēsture. Liela daļa ekspozīcijas skāra Tibetas "mocekļus" un tos cilvēkus, kas pašaizdedzinās, protestējot pret apspiedējiem no Ķīnas, kas ar vārdiem "atbrīvošana" patiesībā okupēja Tibetu. Mums iznākot no muzeja, sāka līt lietus un nācās steigties uz tempļa ieejas vārtiem. Dalai Lama Templis atrodas augstāk. Tajā atrodas dažādas dievības, lielākoties Buda, bet arī Zaļā Tara un  Guru Padma Sambhava, kurš atveda Budismu uz Tibetu 8.gadsimtā pirms Kristus un tiek ļoti cienīts Tibetas budistu starpā.
Man īpaši patika Zaļā Tara, kas izskatījās un jutās kā vislīdzcietīgākā. Gurudži paskaidroja, ka nav nekādas atšķirības starp budistu Taru un hinduistu Taru - tā tikai tiek atainota katrā tradīcijā savādāk. Tās loma ir tāda pati. Vēl templī atainoti trīs Radžas (karaļi), kas tiek augstu godāti kā svarīgi līderi budisma vēsturē. Tāpat templī ir daudz filozofisku, zinātnisku, astroloģisku, tantrisku, medicīnisku un citu rakstu oriģinālu. Templī atrodas arī lieli maisi ar dažādām ārstnieciskām zālītēm, kuras tiek tur glabātas, lai uzlādētos ar svētām vibrācijām un vēlāk tiek izdalītas mazās paciņās cilvēkiem. Ļoti bieži sastopama tēma templī un vispār šajā vietā ir "Kal Čakra" (Kal Charka) - laika rats. Tas ir dzīves loks, dzīvības un nāves aplis.

 Pēc tam mēs cauri lietum devāmies uz "Nicks" - itāļu restorānu, kurš tiek uzskatīts par labāko pilsētā. Man patika doma par itāļu ēdienu pārmaiņas pēc. Mēs apsēdāmies otrajā stāvā, tā kā restorānā bija daudz citu apmeklētāju, un godājamais Lama Bagdro sāka dalīties savā dzīvesstāstā ar visu grupu. Viņš ceļo Dalai Lamas vārdā pa visu pasauli, daloties tajā, kas notiek ar Tibetas ļaudīm. Viņš pavadīja četrus savas dzīves gadus cietumā, kur tika spīdzināts pēc Ķīnas valdības norīkojuma.
Viņš teica, ka Dharamšala ir Tibetas valdība. Indijas valdība piešķīra šo vietu tā, kā tā ir kalnu pieturvieta un izskatās/jūtās līdzīgi kā Tibeta. Viņš arī pastāstīja, ka tibetiešiem ir vairāk kā 3000 gadu sena vēsture, sava valoda, sava valūta utt. Taču ķīnieši vēlas uzspiest Tibetai savu kultūru, kaut tā ir pavisam citādāka. Kopš ķīnieši okupācijas 6000 tibetiešu klosteru ir iznīcināti
Kopš 2011.gada Dalai Lama vairs nav garīgais un politiskais līderis, viņš izvēlējās būt tikai garīgais līderis, un nodibināja te Dharamšalā demokrātisku valdību.
Bagdro pats kļuva par mūku savā dzimtenē Tibetā 1985.gadā ļoti vienkāršu iemeslu dēļ - viņš bija izsalcis, un viņam vajadzēja tikt pie ēdiena. Viņam bija jāgaida viens gads, lai gūtu atļauju kļūt par mūku. Viņš ļoti izbaudīja klostera dzīvi, jo vairs nebija izsalcis un ieguva tibetiešu izglītību. Kādu dienu pie viņa ieradās dāņu tūristi, kas pastāstīja par Dalai Lamu (Dalai Lama pameta Tibetu jau 1957.gadā). Viņi teica, ka Dalai Lama ir tibetieši līderis. Sākumā viņš tam neticēja, viņš vienmēr bija domājis, ka ķīniešu līderis ir viņa līderis - tā viņiem skolā tika mācīts. Tikai tad, kad viņš izlasīja grāmatu, kuru tūristi viņam iedeva, viņš aptvēra, kas bija noticis viņa valstī pagātnē. Viņš iesaistījās protesta kustībā kopā ar vēl citiem mūkiem. Kādā no protesta akcijām viņš kliedza "Lai dzīvo Dalai Lama!" un "Par brīvu Tibetu!" kopā ar vēl citiem mūkiem, kad ķīniešu zaldāti atklāja uz viņiem uguni, daudzus nogalinot, pat jaunus mūkus - 10gadīgus puisēnus, un 75 mūkus apcietinot, un klosteri slēdzot. Viņu sāka meklēt, pat izlika viņa fotogrāfiju ar uzrakstu "Meklē" un tekstu par atlīdzību pret informāciju, kas palīdzētu viņu notvert. Tajā laikā viņš nēsāja sieviešu drēbes, lai netiktu notverts. Tas esot bijis kā filmā, tomēr beigās pēc mēnešu ilgas slēpšanās viņu atrada un arestēja kā teroristu, apsūdzot Ķīnas nācijas graušanā. Viņš tika nopratināts, apsūdzēts naudas saņemšanā no Dalai Lamas. Viņu spīdzināja ar elektrošoku, lika staigāt pa saplēstiem stikliem utt. Pēc 10 mēnešiem viņam bija daudz problēmu ar fizisko un mentālo veselību no spīdzināšanas, līdz beigās viņš tika pārvests uz citu cietumu, kur viņš sabija 3 gadus. Šajā laikā viņi izmantoja viņu un citus ieslodzītos, nolejot asinis, kuras tika pārdotas ķīniešu slimnīcām. Citi no viņa draugiem gāja bojā, jo viņu nieres tika pārdotas ķīniešu slimnīcām/pacientiem.
 
Beigās viņš ar "starptautiskas amnestijas" palīdzību tika ārā no cietuma un aizbēga uz Indiju, kur  satika Dalai Lamu. Viņš teica Dalai Lamam, ka viņiem jāpērk ieroči un jācīnās, taču Dalai Lama atbildēja, ka karš nepalīdzēs, tikai pasliktinās situāciju. Tomēr Dalai Lama viņam uzdeva uzdevumu rakstīt grāmatas - viņš teica, ka grāmatas ir iedarbīgāki ieroči. Ar spāņu tiesneša palīdzību viņš sāka apceļot pasauli, palīdzot izplatīt ziņu. Viņš uzstāja universitātēs, skolās un citās publiskās vietās. Bargo teica, ka Tibetiešu cilvēku situācija ir ļoti bēdīga un vēl sliktāka šobrīd, lūgdams mums visiem dalīties ar šo informāciju. Viņa ģimene vēl joprojām atrodas Tibetā, viņam ir divas māsas (viena no bada gāja bojā) un vecāki, kas dzīvo Tibetā sarežģītos apstākļos.

 Pēc šī stāsta Gurudži teica, ka apbrīno Tibetas ļaužu un viņa līdera Dalai Lamas ticību, par spīti visām grūtībām, kuras tie izcietuši. Viņš teica, ka tibetiešu sejās redzams miers neskatoties uz piedzīvoto un ka tie izvēlas līdzcietību un piedošanu, pat saviem ienaidniekiem, un ka mums viņi jāskata kā piemērs  un arī jāizplata viņu ziņa. Viņš izteica cerību, ka Lama Bagdro atbrauks uz Vāciju un apciemos mūs, kā arī teica, ka jūtas ļoti laimīgs, ka ar Dievišķā Palīdzību viņi ir satikušies.
 

Pēc tam mēs devāmies vienu stāvu zemāk un izbaudījām kopīgu maltīti. Pēc nelielas iepirkšanās mēs atgriezāmies autobusā un braucām uz savu viesnīcu. Atpakaļceļā autobusam nācās divreiz mainīt virzienu, un mēs gandrīz iestrēgām, jo ceļš bija tik šaurs. Bet ar vietējo iedzīvotāju palīdzību mūsu 3 autobusa vadītāju komandai izdevās izvest mūs, sajūsmināti aplaudējošus, cauri šīm šaurajām ieliņām.

(Ceļojuma aprakstu iesūtījis Pārtha, kurš ceļo kopā ar Šrī Svami Višvanandu.)

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

08.06.14

Šrī Svami Višvananda apciemo Viņa Svētību Dalai Lamu

Lūk pāris bildes no viņu tikšanās Viņa Svētības Dalai Lamas rezidencē Dharmašalā Indijā.




Bildēm sekos arī stāsts par šo tikšanos no Pārthas, kas šobrīd atrodas svētceļojumā pa Ziemeļindiju kopā ar Šrī Svami Višvanandu.

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

Svētceļojums pa Ziemeļindiju ar Šrī Svami Višvanandu. 3. un 4. diena.

Sestdienas vakarā es, Pramods, Kalpits, Gurprīts un pārējie Svami kopā ar Gururdži devāmies īsā izbraucienā uz tuvējiem tempļiem. Vispirms mēs apmeklējām vietu, kurā Vaišno Dēvī mazas meitenītes veidolā pirmo reizi dāvāja Daršanu Šrī Dharam (Shri Dhar). Šrī Dhara ikdienas sādhanu veidoja Kumari pudžas (Kumari Puja) mazām meitenītēm veikšana. Kādu dienu (kā jau tika minēts iepriekšējā ierakstā) starp meitenītēm bija viena ļoti īpaša. Kad visas citas meitenes bija devušās prom, šī meitenīte palika un instruēja viņu sarīkot Bhandaru, lai pabarotu visus cilvēkus.


Mēs bijām nonākuši vietā, kur dzīvoja Šrī Dhars. Šeit atradās vairāki savā starpā savienoti, nelieli tempļi. Ierodoties mūs sagaidīja pāris mazas meitenītes. Viņas mūs pavadīja uz pirmo templi, kurā atradās kāda svētā, kurš bijis Šrī Dhara skolnieks, Samadhi kaps. Pandits pavēstīja, ka tajā esošais trišuls (trishul) piederējis šim svētajam. Nākamajā nelielajā templī atradās pāris dievības, kuru starpā bija arī Radha Krišna, Rām Dharbar, Durga un citas. Šeit mēs tikām uzaicināti uz tempļa pieskatītāja istabu, kurš mazliet pastāstīja Svami par šīs vietas vēsturi. Pēc tam mēs apmeklējām vēl vienu templi, kas bija tikai dažu soļu attālumā.


Kad mēs taisījāmies doties prom, uzradās mazās meitenītes un pieprasīja dāvanas. Tā nu Gurudži beigu beigās nekas cits neatlika kā tuvējā kioskā nopirkt katrai no 15 meitenēm paciņu ar našķiem. Bija ļoti aizraujoši skatīties, kā katra no viņām apmierinājās tikai tad, kad tās rokās nonāca paciņa ar kraukšķiem, un tas aizņēma daudz laika, tādēļ, ka viss sākās ar nelielu haosu, līdz Svami lika viņam visām sasēsties rindiņā pirms katrai sāka izdalīt pa paciņai. Ar milzīgu pacietību un mīlestību viņš katrai uzdāvināja paciņu. Pat beigās atsteigusies meitenīte, kura sāka raudāt, jo viņai nepietika paciņas, dabūja žāvētu augļu sainīti no Svami Višvašaradaanandas, kas bija aizķērusies viņa kabatā, un palika apmierināta. Bija sajūta it kā Gurudži veiktu Šrī Dhara Kumari pudžu....


Tālāk mēs devāmies atpakaļ uz pilsētu, kur apmeklējām vēl vienu templi ar nosaukumu Šrī Ragunatha Templis (Shri Ragunath Temple). Templi 19.gadsimtā ierīkoja Svētais Svami Nitjānanda (Saint Swami Nityananda). Tajā bijas brīnišķīgs Hanumāna Murti, kurš Svami ļoti patika.




Tajā mums izstāstīja vietējā ašrama atrašanās vietu. Mēs devāmies aptuveni 20 minūšu ilgā braucienā līdz sasniedzām ašramu, kas atrodas ezera krastā (patiesībā tas bija vairāk dīķis), ciematā sauktā Pentāla (Pental).


Te Gurudžu satika ašrama vadītāju Babu Sita Rām (Baba Sita Ram) - vīrieti gados, kurš bija dienējis Indijas armijā, sasniedzot pensijas vecumu, atteicies no pasaulīgā un tagad pieskata šo ašramu. Ašrama dibinātājs ir Svētais Svami Nitjānanda.
Baba pastāstīja, ka Svami Nitjānanda bijis "nikns svētais", kurš vienmēr, kad saņēmis dāvanas no karaļa (Viņš bijis arī Radža Guru) - zeltu, dārglietas un tamlīdzīgas lietas - izmetis tās templim blakus esošajā ezerā.


Viņš pastāstīja arī par kādu citu svēto, kurš dzīvojis nesenākā pagātnē - Svami Nitjānandas mācekli vārdā Rām Dās Tjagi (Ram Das Tyagi), kuru visi sauc par Paratha Babu (Paratha Baba). Viņu šādi iesauca tādēļ, ka viņš esot katrā maltītē notiesājis ap 20 Parathām! Baba Sita Rām uzdāvināja Gurudži Paratha Baba Padukas un šalli.


Nākamajā dienā pa ceļam uz Dharamšalu (Dharamshala) mēs uz neilgu brīdi apstājāmies, lai apmeklētu Usha Māta (Usha Mata) templi. Viņa pielūdza Kālī. Jau 5 gadu vecumā viņa sāka veikt tapasju (tapasya) - garīgu praksi - un ir labi pazīstama šajā apvidū. Viņa iegāja Samadhi 2005.gadā. Kamēr bijām šajā templī, tās pandits mums pastāstīja par vēl kādu tuvumā esošu Krišnas templi. Protams, ka mēs devāmies arī turp. Templis atradās senā pils kompleksā (drupās), kura celta 16. gadsimtā.


Mēs iegājām templī, un tajā esošais pandits uzveda mūs pa trepēm uz mazu Krišnas templi. Tajā atradās melns, aptuveni 3 pēdas augsts, koka Krišnas murthi. Mēs apsēdāmies iepretim tam, un pandits sāka mums stāstīt šī Krišnas murthi stāstu. Par lielu izbrīnu un prieku Gurudži, izrādījās, ka šis murthi patiesībā ir tas pats murthi, kurā Mīrabai Dēvī (Meerabai Devi), savā fiziskajā ķermenī atrazdamās, izgaisa jeb ar kuru viņa savienojās, pametot zemi 73 gadu vecumā.


Murthi vietējam Radžam (Raja - karalis) uzdāvināja Gudžarātas (Gujrat) Radža. Stāsts ir tāds, ka vietējais Radža apciemoja Gudžarātu un vaicāja Gudžarātas karalim, vai viņš varētu iegūt savā īpašumā murthi. Gudžarātas karalis vispirms atteica, tā kā viņa māte lūdzās šim murthi katru dienu un viņš teica, ka viņa māte nomirs, ja viņa tam vairs nevarēs veikt pudžu. Tomēr būdams ļoti īstens un labs Radžputu (Rajput) karalis, viņš uzdāvināja vietējam karalim šo murthi (kopā ar mazāku "utsava" murthi), kurš savukārt nogādāja to uz savu pili. Nākamajā dienā Radžputa māte nomira.


Tagad murthi atrodas Himāčalā (Himachal) vietējā karaļa pilī. Pēc pāris gadiem šo teritoriju iekaroja muslimu karalis. Neilgi pirms uzbrukumā karalis slēpjot apraka Krišnas murthi kopā ar mazāko Krišnas murthi zemē aiz pils. 6 mēnešus vēlāk pēc uzbrukuma  karalis nosapņoja, kā Krišna atnāca pie viņa un sacīja: "Tu esi par mani aizmirsis, es arvien vēl esmu ierakts smiltīs. Dabū mani ārā no šejienes!" Karalis tūliņ pat izraka abas murthi un novietoja atpakaļ templī, kur tās atradās līdz pat šai dienai.


Tādēļ, ka Pandits iedāvāja Gurudži mazo Krišnu kopā ar šalli, kas rotāja lielo Krišnu.

   
Mazā Krišnas vārds ir Nurbur Krišna (Nurbur Krishna). Pēc tam mums lika stāvēt iepretim lielajam Krišnam un skatīties tā lielajās, zeltītajās acīs. Tas patiesi bija ļoti īpašs mirkli. Ir redzams, ka viena Krišnas acs ir iesārta no pārāk ilgās atrašanās smiltīs. Pandits stāstīja, ka pirms 20 gadiem no vienas acs tecēja asaras, kuras tika savāktas mazā pudelītē, kura diemžēl vairs nav atrodama.


Mēs turpinājām ceļu cauri sniegotiem kalniem, kas vēstīja par tuvošanos Himalajiem, un vakarā ieradāmies mūsu viesnīcā netālu no Dalai Lamas mājvietas Dharamšalas...

Oriģinālierakstu lasiet šeit.