Satsanga Belo Horizontē ar Šrī Svami Višvanandu

Otrā Brazīlijas tūres Satsanga, kas notika Belo Horizontē, pulcēja gandrīz 100 cilvēku.

Svamidži iesāka Satsangu ar lūgumu visiem aizvērt acis un novietot abas rokas tuvu pie sirds (neskaroties klāt ķermenim). Kamēr visi tā sēdēja, Svamidži dziedāja Vradža Dhama Mahimantru (Vraja dhama Mahimantra), apburot mūs visus ar Dievišķajiem Šrī Radhas Krišnas (Sri Radha Krishna) vārdiem. Šī meditācija palīdz mums atvērt sirdis un vingrina sajust, kā mūsu ķermeni ieskauj mūsu sirds izstarotā enerģijas plūsma un Mīlestība. Savukārt Šrī Radhas vārds aktivizē mūsu sirdis vairāk kā jebkurš cits Dievišķais vārds.*

Kad pienāca jautājumu un atbilžu laiks, Gurudži bija lieliskā stāstnieka omā! Kādā brīdī tika uzdots jautājums: "Kā tikt galā ar mūsdienu sabiedrībā valdošo spiedienu rūpēties par fizisko skaistumu?", uz ko Viņš atbildēja ar skaistu stāstu.

Reiz dzīvoja kāds vīrs, kuram bija 4 sievas. Savu ceturto sievu viņš mīlēja vairāk par visām citām. Viņš tai centās izpatikt, dāvājot visu labāko un pastāvīgi pērkot pašas dārgākās lietas, kuras varēja atrast. Arī trešā sieva viņam bija ļoti dārga. Viņa vienmēr izpildīja visas viņa vēlēšanās un darīja to tik piemīlīgi. Tāpat viņš ļoti mīlēja savu otro sievu. Viņš vienmēr to ņēma līdzi uz visām ballēm un pavadīja ar viņu visas brīvdienas. Viņa bija viņa lielākā uzticības persona, kurai viņš uzticēja visas savas pārdomas un noslēpumus. Taču pirmo sievu viņš gandrīz nemaz neievēroja. Viņš bija pametis viņu novārtā tā, ka viņa bija izdēdējusi pavisam smalciņa. Tik ļoti, ka varētu paslēpties pat aiz Gandi (Mahatma Ghandi)!

Tā pagāja gadi, pienāca vecumdienas, un vīrs sāka saprast, ka tuvojas laiks viņam pamest šo zemi. Viņš sāka prātot, kura no četrām sievām varētu doties viņam līdzi. Šo domu pavadīts viņš aizsteidzās pie ceturtās sievas un vaicāja tai: "Mana dārgā, es tevi visu mūžu esmu tik ļoti mīlējis un rūpējies par tevi vislabākajā iespējamajā veidā. Man drīz jāmirst, tādēļ, vai tu dosies man līdzi?" Viņa uzgrieza tam muguru un atcirta: "Nemūžam! Tiklīdz tu būsi miris, arī es došos prom!"

Vīrs šokēts atkrita krēslā. Viņa sirds bija salauzta un lielās skumjās viņš vērsās pie trešās sievas: "Vai tu nāksi man līdzi?" Viņa pagriezās pret viņu un atbildēja: "Ha! Tiklīdz tevis vairs nebūs, es atradīšu sev citu vīru!" Vīrs saskuma vēl vairāk. Tā nu viņš vērsās pie otras sievas, kuru viņš arī tik ļoti mīlēja, ar to pašu jautājumu. Viņa atbildēja: "Es ar tevi varu doties tikai līdz kapa malai, taču tālāk, diemžēl, ne." Tajā mirklī vīrs izdzirdēja savu pirmo sievu saucam: "Es došos tev līdzi!" Vīrs bija pavisam pārsteigts un apjucis. Viņš nebija licies par viņu ne zinis tik ilgi, tomēr viņa bija vienīgā, kas bija gatava sekot viņam nāvē. Viņš atbildēja viņai: "Es vēlos, kaut būtu zinājis, cik dziļa ir tava mīlestība pret mani. Tagad jau ir par vēlu."

Ar Brazīlijas OM Hīlinga organizatoriem

Svamidži arī paskaidroja stāsta simbolisko jēgu. Patiesībā mums visiem ir četras sievas. Ceturtā sieva ir mūsu ķermenis. Mēs pavadām visu savu dzīvi rūpējoties par to, dāvinādami labāko, ko šī pasaule spēj piedāvāt, taču nāves brīdī, kas notiek? Mūsu ķermenis zaudē jēgu. Trešā sieva simbolizē visu mūsu mantisko bagātību un īpašumus, kurus mēs uzkrājam savas dzīves laikā. Mēs visu dzīvi strādājam tik smagi, lai uzkrātu bagātības, kuras mūsu nāves brīdī iegūst kāds cits. Otrā sieva ir mūsu ģimene un draugi. Mēs pavadām ar tiem visu savu dzīvi, dalāmies it visā, taču beigu beigās augstākais, ko viņi var izdarīt, ir pavadīt mūs līdz kapa malai. Laikam ritot, viņi par jums tāpat aizmirsīs.

Un kas tad ir pirmā sieva? Tā nav nekas cits, kā mūsu dvēsele. Dvēsele mīl mūs bezgalīgi, tā vienmēr ir ar mums gan priekos, gan bēdās, bet gandrīz vienmēr mēs to aizmirstam. Mēs to lolojam un aprūpējām nepietiekami. Mēs vienmēr atskāršam to tad, kad ir jau par vēlu, un mums atkal ir jāpiedzimst no jauna, lai mēģinātu aptvert, ka mēs neesam nekas cits kā šī mūžīgā dvēsele.

Tas bija galvenais Svamidži vēstījums visiem Satsangā klātesošajiem: "Netērējiet laiku! Tas ir mans galvenais šībrīža vēstījums cilvēcei."

*Arī Rīgā, 17.jūlijā notikušajā Satsangā Gurudži ar šo meditāciju atvēra mūsu sirdis (tulkotāja piezīme)

Oriģinālierakstu varat lasīt šeit.