Sestdien Belo Horizontē (Belo Horizonte) notikusī Daršana bija tik fantastiska! Izvēlētā vieta (dabas ieskauta sporta zāle) un laika apstākļi it kā papildināja prieka un mīlestības vakara noskaņu.
Svamidži dienu iepriekš bija teicis, ka neteiks runu pirms Daršanas, jo nākamajā dienā ir ieplānota Satsanga. Tomēr Daršana sākās tikai pēc vairāk nekā stundu garas Svamidži uzrunas klātesošajiem!
Gurudži izstāstīja burvīgu stāstu par Džaganatu Mišru (Jaganath Mishra). Kad Džaganats lasīja Gitu (Bhagavat Gita), viņš nonāca līdz teikumam, kas vēstīja: "Mēs atrodamies šeit uz Zemes, lai kalpotu Kungam, un Viņš atrodas uz Zemes, lai mūs atbalstītu (Vaham Yaham)." Džagants Mišra bija ļoti pārsteigts, izlasot šo rindiņu, un tūliņ pat nosprieda, ka tā noteikti ir kļūda. Tādēļ viņš izkasīja vārdus "Viņš atrodas uz zemes, lai mūs atbalstītu" un aizstāja tos ar "Viņš atrodas uz Zemes, lai mēs Viņu atbalstītu (Daham Yaham)". Drīz pienāca laiks, kad viņa ģimenei aptrūkās pārtika. Viņu nabadzība bija tik liela, ka Džagants Mišra nespēja pienācīgi rūpēties par savu ģimeni un pildīt ģimenes aprūpētāja funkciju. Vienu dienu viņš teica savai sievai, ka tāpat kā katru dienu ies uz upi nomazgāties un tad mēģinās rast kādu risinājumu šai problēmai.
Viņa prombūtnes laikā mājā ieradās kāds jauns zēns un atnesa viņa sievai grozu ar augļiem un dārzeņiem. Kad zēns pieklauvēja pie durvīm un Mišras sieva atvēra tās, viņa bija šokēta par to, ko ieraudzīja. Zēna seja bija saskrāpēta un viņš izskatījās tā, it kā būtu pamatīgi piekauts. Viņa jautāja zēnam: "Kurš ko tādu tev nodarīja?" Un puisēns atbildēja: "Tas bija Jūsu vīrs. Es viņu satiku pa ceļam uz upi. Viņš lika man atnest šo grozu ar dārzeņiem un augļiem Jums. Taču viņš arī bija tas, kas visu šo nodarīja man." Viņa bija ļoti atvieglota, saņemot šo pārtiku brīdī, kad tā bija tik nepieciešama, taču viņa arī bija ļoti satriekta par sava vīra nodarīto. Puisēns devās prom, un viņa gaidīja Džaganata Mišras atgriešanos mājas, lai pieprasītu no viņa paskaidrojumu.
Visbeidzot, kad Džaganats Mišra pārradās mājās, viņa nekavējoties pieprasīja savam vīram paskaidrot, kādēļ viņš bija piekāvis šo laipno puisēnu, kurš bija atnesis viņiem pārtiku, un izklāstīja visu notikušo. Viņš bija ļoti apjucis, jo nebija saticis nevienu nedz pa ceļam uz upi, nedz atgriežoties no peldes, un pavisam noteikti viņš nevienu nebija piekāvis! Tajā brīdī pār viņu atnāca apgaismība un viņš saprata, ka puisēns nebija neviens cits kā pats Šrī Krišna. Krišna ir Svēto Rakstu personifikācija un Džagants Mišra saprata savu kļūdu. Katra mūsu necienīga rīcība pret Svētajiem Rakstiem tādiem kā Gita, ir necieņa pret Pašu Kungu, kā to pierādīja skrāpējumi uz Viņa sejas. Tomēr patiesā stāsta nozīme ir tāda, ka patiesi Dievs atrodas šeit, lai mūs atbalstītu un nestu mūs mūsu ceļā. Puisēns atnesa ēdienu, kad viņiem tas bija tik nepieciešams, par spīti Džaganata Mišras noziegumam. Dievs vienmēr rūpējas un vienmēr dod, pat, ja Viņam jācieš no tā, jo Dieva Mīlestība ir beznosacījumu. Kopš šī notikuma Džaganata Mišras skatījums uz dzīvi un Dievu pilnībā izmainījās!
Oriģinālierakstu varat lasīt šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru