Jautājums: «Kā mums uztvert mūsu attiecības ar Šrī Guru, un kā mums vajadzētu klausīt viņam?»
Atbilde: «Raugiet, attiecības
ar Guru vienmēr jāuztver kā īpašas. Nedrīkst būt nekādu pārdomu par viņu
kā tas mēdz būt par parastiem cilvēkiem - viņš ir jātur īpašā vietā. Kā
tas, kurš ir Guru, var tikt uzskatīts par esošu tādā pašā līmenī kā visi citi?
Guru, dabiski, ir Guru, viņš ir dārgakmens uz manas galvas, un man viņš jānes uz galvas. Ja viņš ir jūsu
kungs un jūs esat viņa kalps, tad jums arī sevi jāuzskata par viņa padoto it
visā. Svētie raksti vēsta, ka Guru jāuztver tieši tāpat kā Dievs. Viņa norādēm
ir jāklausa bez vilcināšanās un pārdomām un viņam jāseko visos aspektos.
Tikmēr, kamēr jūs neesat pilnībā atteikušies no savas neatkarības un pilnībā
atdevušies Šrī Guru, jūs nevarēsiet piedzīvot viņa žēlsirdību. Cik gan
cilvēkiem ir veicies un viņi ir sajutuši medus saldo Šrī Guru žēlsirdības
garšu? Tas, kurš spēj izbaudīt Šrī Gurudevas žēlsirdību, sekojot viņam un
atsakoties no savas neatkarības visos aspektos, ir vislaimīgākais. Viņš zin
ājñā gurūṇāṁ hyaviāraṇīyā: Šrī Gurudevas norādījumi jāpilda bez
pārdomām.
Jautājums: «Vai Šrī Gurudevas norādes nevar būt negodīgas?»
Atbilde:
«Nē, viņš nekad nedos negodīgu norādi, jo viņš zina visu, kas notiek sirdīs
(tas jāsaprot kā: Viņš zina, vai mēs esam spējīgi un esam atbilstošā līmenī, lai
sekotu viņa norādēm), būdams Antarjāmī (Iekšējais Uzraugs). Uz pasaules nav
diženāka labu vēloša drauga par viņu. Jums nekad nevajag ļauties tādai
ilūzijai, ka viņš varētu radīt nepatikšanas vai pakļaut briesmām,
dodot negodīgus norādījumus. Nebūtu pārspīlēts sakot, ka tad, ja vien pastāv
kaut mazākās šaubas, ka Guru vārdi nav mūsu pašu labuma dēļ teikti, tas kavēs
nodošanos un var pat iznīcināt to. Jums jāzina, ka Guru vārdu apšaubīšana
vai nevērība pret tiem ir liktenīgs šķērslis bhakti sasniegšanā.»
Jautājums: «Kā mācekļiem būtu jāredz savs Guru?
Kā Dievs vai kā cilvēks?»
Atbilde: «Redziet, principā Guru un Kṛṣṇa
ir Viens. Māceklim pilnīgi noteikti jāredz savs Guru kā Pats Dievs. Ja jūs
vaicājat: «Vai Guru ir cilvēks vai Dievs?», es atbildu: «Viņš ir tas, par ko
jūs viņu uzskatāt. Ja jūs viņu uztverat kā cilvēku, viņš būs cilvēks, savukārt, ja jūs
viņu uzskatāt par Dievu, tad viņš patiesi būs Dievs jums.» Un ja jūs jautājat:
«Kā tas ir iespējams?», tad es atbildu: «Kāpēc ne? Ja bhaktas nodošanās
(Prahlāda) lika Viņam parādīties no kristāla kolonnas (Nṛsiṁhadeva), tad kāpēc
lai Viņš nevarētu Sevi manifestēt tveramā Guru formā?» Jums Šrī Gurudeva ir
tverama Dieva manifestācija - tik augstā cieņā jums viņu jātur! Ja jūs
pielūdzat savu Guru kā citu sādhu*, sannyāsī*, brahmacārī*
vai mahā-puruṣa, tad jūs būsiet maldījies. Jums jāzina, ka
jūsu Guru ir Premānandanaja Nitjānanda; viņš ir Avadhūta*, kas atrodas aiz
visiem likumiem un aizliegumiem. Jūs nevarat viņu pielūgt kā sādhū,
sannyāsī vai mahāpuruṣa veidolu.
Tāpēc ir patiešām ļoti svarīgi uzskatīt
Šrī Gurudevu par Pašu Dievu. Cik gan daudz mācekļu ir spējīgi saskatīt Šrī Guru
kā Dievu, kā tikai daži augstu līmeni sasnieguši mācekļi? Raugiet, ja jūs
nespējat pilnībā skatīt Šrī Gurudevu kā Dievu, tad uzskatiet viņu par pašu
uzticamāko radinieku. No šī skatījuma pakāpeniski attīstīsies viņa Guru kā
Dieva apzināšanās.»
Jautājums: «Kādām jābūt attiecībām
starp Guru un mācekli?»
Atbilde: «Attiecības starp Guru un mācekli ir tik tuvas, tik saldas un tik pilnas atbildības, ka neviens, izņemot
ļoti atdevušos mācekli, nespēj tik vienkārši tās saprast. Ja māceklis, esot
iesaistīts pasaulīgos pienākumos vai kādā sarunā, pēkšņi atceras Šrī Gurudevu
vai viņa mācības, tas nekavējoties nolieks galvu it kā paklanītos pie viņa
kājām. Un tieši tāpat, tiklīdz maṅgalākāṅkṣī
Šrī Gurudeva* atceras
savu skolnieku, viņš uzreiz pacels roku, svētījot to. Attiecības Guru un
mācekļa starpā nav bērnu spēle; attiecības, kuras būtu vienlaikus tik saldas un
tik atbildības pilnas, nav atrodamas neviena cita starpā.»
* Avadhūta - svētais, kurš stāv pāri prāta dualitātei, ir ārpus ego-azpiņas, kuru neuztrauc pasaulīgas rūpes un kurš neievēro ierasto sabiedrības etiķeti. Avadhūta neidentificē sevi ar prātu, ķermeni, "vārdiem vai formām" (no Sanskrita - namarupa). Šāds svētais tiek uzskatīts par tīru "apziņu" (no Sanskrita - caitanya) cilvēka ķermenī.
* sādhū, sannyāsī - religisks askēts vai svētais, kas atteicies no pasaulīgās dzīves un velta visu dzīvi, lai sasniegtu atbrīvošanu (mokṣa)
* Šrī Gurudeva, kas vēl savam māceklim
labu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru