Pirmais oficiālais Salvadorā (Salvador) notikušais pasākums bija Satsanga. Tā notika nelielā, skaistā retrīta centrā aptuveni 20 minūšu brauciena attālumā no pilsētas. Satsangas dienā satiksme bija tik noslogota, ka 20 minūšu brauciens ievilkās pusotras stundas garumā.
Kā vienmēr Gurudži pacietīgi atbildēja uz katru uzdoto jautājumu, kas izskanēja no sanākušo vidus. Tas bija ļoti jauki, tādēļ, ka, pasākumam sākoties, Gurudži visiem klātesošajiem uzdeva jautājumu, vai viņiem ir kas zināms par indusu (Hindu) kultūru, uz ko saņēma vispārēju atbildi - nē. Varbūt tieši šī jautājuma un saņemtās atbildes dēļ viņš turpināja savu runu ar daudziem stāstiem par izciliem indusu kultūras pārstāvjiem, kā arī citām tās iezīmēm.
Viens no stāstiem bija īpaši jauks, jo spilgti izcēla pilnīgas atdošanās Guru spēku. Reiz kāds Guru kopā ar saviem sekotājiem gāja cauri ciemam. Pa ceļam viņi nonāca pie akas, kurai pāri pārliecies auga milzīgs koks. Kad Guru ielūkojās akā, viņš ieraudzīja, ka ūdens tajā bija netīrs. Lapas no koka zariem, kas liecās pāri atverei, bira akā, padarot ūdeni nelietojamu. Guru skaļi izteica savas pārdomas: "Būtu tik labi, ja koks neaizsegtu akas atveri, tad ciemam vienmēr būtu pieejams tīrs dzeramais ūdens!"
Ne mirkli nedomājot, kāds Guru skolnieks no sekotāju vidus sāka rāpties kokā, lai nocirstu tos zarus, kas liecās pāri akai. Visi pārējie sekotāji savukārt ļoti satraucās par viņu, tā kā bija skaidrs - ja skolnieks cirtīs šos zarus, tad viņš pavisam noteikti iekritīs akā un nomirs. Visi centās viņu apstādināt, tomēr skolnieks bija nelokāms un teica: "Gurudži ļoti skaidri izteica savu vēlmi, un es vienkārši to izpildu." To dzirdot, visi sekotāji aizsteidzās pie Guru lūgt apstādināt viņu, saprazdami, ka skolnieks ieklausīsies tikai sava Gurudži vārdos. Gurudži pārbaudīja savu skolnieku sacīdams: "Tu zini, ka tā ir taisnība - tiklīdz tu nocirtīsi šos zarus, tu visdrīzāk iekritīsi akā un nomirsi." Taču skolnieks atbildēja: "Tas neko nemaina. Es labprāt ziedošu savu dzīvi, piepildot tavas vēlēšanās." Šo atbildi izdzirdējis, Guru vienkārši atbildēja: "Labi."
Skolnieks patiesi iekrita akā, un visi, to redzot, pieskrēja pie atveres, lai ielūkotos, kas ar viņu bija noticis. Skats, kas viņiem pavērās, bija šokējošs - tur, akas dibenā, skolnieku savās rokās turēja uz Ādišeša (Adishesh) guļošs Nārājana (Narayana). Lūk, kāds ir atdošanās Guru spēks - Dievs Pats darīs jebko tāda skolnieka dēļ!
Pēc Satsangas Gurudži pavadīja daudz laika, personīgi aprunājoties ar ikvienu, kurš to vēlējās, sniedzot padomus un applūdinot ar savu mīlestību un svētību. Cilvēki bija patiesi laimīgi atrasties kopā ar Gurudži pirmo reizi viņu mūžā.
Oriģinālierakstu varat lasīt šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru