Guru un mācekļa attiecības ir pašas dārgākās attiecības pasaulē. Tomēr mēs - iespējams rietumnieki vairāk nekā austrumnieki - līdz galam nespējam izprast tās.
Eksistē vienreizējs buklets, kurā apkopoti viena no Indijas svētā - Šrī Sukadeva Gosvāmī - sniegto satsangu pierakstiem, kas izceļ un atspoguļo dažādus ļoti svarīgus aspektus par Dievišķa Guru lomu mūsu dzīvēs, kā arī mūsu lomu šajās augstākajās attiecībās, kuras Guru ļauj mums uzsākt.
Šis buklets nav līdz šim bijis plaši pieejams, tādēļ, lai sniegtu plašākam cilvēku lokam iespēju saņemt vērtīgu iedvesmu, izpratni, kā arī praktiskas norādes un padomus, Gurudži ir lūdzis mūs publicēt šo bukletu savā blogā. Lūdzu, brīvi dalieties ar jebkuru, kuram pēc jūsu domām šīs nemirstīgās Šrimata Sukadeva Gosvāmī gudrības pērles lieti noderētu.
Tulkotāja piezīme:
Katru ceturtdienu mēs īpaši godinām Guru. Ceturtdiena gluži vienkārši ir Guru diena. Tādēļ ceturtdienās publicēsim latviešu valodā tulkotu fragmentu (saglabājot oriģināldarba secību) no iepriekš minētā bukleta.
Tulkotājs pievienojas Izdevēja priekšvārdā (kuru variet lasīt tālāk) izteiktajai vēlmei saglabāt teksta noskaņu, aiz vārdiem sniedzot lasītājam iespēju sajust paša godājamā Šrimata Sukadeva Gosvāmī balsi, iespējami cenšoties pieturēties pie oriģinālteksta īpatnībām un Šrī Sukadeva Gosvāmī izvēlētajiem vārdiem. Tāpat teksta beigās brīvā formā tiks sniegti dažādu terminu skaidrojumi, kuri uzieti tulkojot. Visi skaidrotie vārdi ir apzīmēti ar * simbolu un sakārtoti tādā secībā, kā parādījušies tekstā. Dažviet iekavās uzreiz tekstā ir ievietoti skaidrojumi - tie tādi ir saglabāti un tulkoti no oriģinālā teksta.
ŠRĪ SUKA KATHĀ*
Šrī Šrī Nitjānanda Vamsodbhava
Vaišnavāčārja Prabhupāda
ŠRĪMAT SUKADEVA GOSVĀMĪ
Izdevēja priekšvārds
Parama Bhāgavata Vaišnavāčārja Prabhupāda Šrīmat Sukadeva Gosvāmī
Mahodaija ir pazīstams kā dedzīgākais bhakta* Mahā-purušu* vidū, īpaši starp
Dieva bhaktām. Viņš parādījās Kālī Pāvanāvatāra Šrī Šrī Nitjānandas dinastijā
1887.gadā Kumārtulī rajonā Kalkutas lielpilsētā. Prabhupāda pavadīja lielāko
daļu no savas bhajana niṣṭhā* - dzīves ar dižiem svētajiem apspriežot, kā
arī pētot tādus transcendentālus tematus kā patiesība par Dievu un patiesība
par nodošanos Dievam*. Viņš vienmēr centās atmodināt vai palielināt nodošanās
Dievam sajūtas ikviena sirdī, nepārtraukti apspriežot ar Dievu saistītus tematus
ar bhaktām, kā arī dodot tiem saldas* norādes. Viņa izturēšanās bija dabiska,
patīkama un atklāta kā tas piedien Vaišnavam. Viņa labais raksturs kalpoja par
lielisku piemēru un bija tik pievilcīgs un sirdi aizkustinošs, ka katrs, kurš
kaut vienreiz apsēdās pie viņa kājām un uzklausīja labos padomus, kas plūda pār
viņa lūpām, sāka nākt pie viņa visu laiku un nespēja pretoties kārei dzirdēt
viņu runājam vēl un vēl. Viņš skaidroja pašas juceklīgākās un slepenākās
reliģiskās patiesības visvienkāršākajā un saldākajā veidā - vārdiem, kas bija
viegli saprotami. Viņa jaukie un viedie padomi bija ausīm tik tīkami, un
savažoja sirdis tā, ka daudzi Gara izslāpušie un zinātkārie ļaudis nāca viņā
klausīties no dažnedažādām vietām, pulcējoties pie viņa kājām, lai uzklausītu
viņu stāstām par to, kāds ir Dievs un kā Viņš pavada Savu laiku. Sēžot pie viņa
kājām, dzirdot no viņa dažādos izzinātos pārpasaulīgo gudrību caurvītos stāstus
un jūtot viņa nodošanos uz Dievu, mēs bijām apburti un dažbrīd pat pilnīgi
apmulsuši. Tādi vaišnavāčārjas kā viņš - tik zinoši teoloģiskajās patiesībās -
todien bija liels retums.
Ar Visur mītošā un Vislabvēlīgā Kunga vēlību, kā arī iekšējo
Āčārja-šakti* mudināti daži no maniem garīgajiem brāļiem, kas sēdēja pie šī
svētā, visiem par piemēru kalpojošā, kājām, īsi un precīzi pierakstīja
prabhupādas saldos un sirdi kustinošos norādījumus par Šrī-guru tatvu*,
Bhagavat-tatvu un Dharmas tatvu (garīgais skolotājs, Kungs un reliģija), un, atgriežoties mājās, šīs tēmas svētlaimīgi un mierīgi pārdomāja. Es esmu centies
apkopot no šiem pierakstiem visas piezīmes par attiecībām starp garīgo
skolotāju un viņa skolnieku. Tāpat es centos saglabāt jaukās noskaņas ar kādām
Prabhupāda deva savus norādījumus, lai dotu iespēju lasītājam sadzirdēt viņa
skaistos vārdus, kā arī sajust caur tiem plūstošo saldmi un sirsnīgās sajūtas
pēc iespējas labāk. Par to, cik labi man tas ir izdevies, lai spriež jūtīgais
bhakta, kas lasa šos vārdus.
Visbeidzot
man jāteic, ka Prabhupādas nenovērtējami dārgās norādes par attiecībām starp
garīgo skolotāju un viņa skolnieku tikušas pierakstītas dažādos laikos un
saskaņā ar to, kā notikusi saruna, tādēļ daudzi temati tiek apspriesti
vairākkārt un atkārtojas. Tomēr garīgās sarunās atkārtojums netiek uztverts kā
nepilnība, bet gan tieši otrādi - kā vērtība. Atkārtojums tiek izmantots, kad
mēs slavējam to Kungu un tad, kad skandējam Tā svēto vārdu vai mantru, un ikviens
to pieņem kā pašsaprotamu.
Ja es zinātu, ka šī grāmata, kura nes sevī nenovērtējamas norādes, kas
plūdušas pār Šrī Gurudeva lotusa lūpām, sniegs kaut nelielu mīlestību cilvēkiem,
kas vēlas sasniegt sādhaka* dzīvi, tad viss mans ieguldītais darbs būs
vainagojies panākumiem. Lai slavētas tā Kunga labvēlīgās vēlmes.
Patiesā pazemībā,
Izdevējs Šrī Rāsa Vihārī Data
***
Šrī Šrī Guru Tatva
KĀDĒĻ IR NEPIECIEŠAMS GURU?
Jautājums: «Lūdzu, dodiet kādas norādes
par Šrī Guru Tatvu. Kādēļ ir nepieciešams pieņemt Guru, lai varētu virzīties
tālāk sādhanas* ceļā? Kā mums jāveido attiecības ar Šrī Gurudevu? Lūdzu,
paskaidrojiet visu, kas būtu par to jāzina.»
Atbilde: «Redziet, lai varētu virzīties tālāk savā garīgajā ceļā un lai sasniegtu patiesi ticīgu dzīvi, sādhanam (kandidāts; tāds, kurš tīko) visupirms jāpieņem
patvērums pie īstena garīgā skolotāja. Svētie raksti vēstī - „agre guru
padāsraya”. (Visupirms ir jāpieņem guru patvērums.) Nepieņemot
īstena garīgā skolotāja patvērumu, nav iespējams virzīties ne par soli tālāk
ticības ceļā. Tagad mums vajadzētu saprast, kas tad ir īstens garīgais
skolotājs, vai ne? Cilvēks, kura ticība Dievam ir absolūta, kurš nodevies Viņam
ar mīlestību un kurā visas labās cilvēciskās īpašības ir attīstītas
vispilnīgākajā pakāpē - tas ir sad guru (īstens garīgais skolotājs), tas
ir jagad guru (universālais skolotājs). Vai zināt, kuras iezīmes
vislabāk raksturo guru? Viņš ir ļoti mīlošs, maigs, svētlaimīgs, un viņš
vienmēr ir pilns piedošanas. Tas, kurš nespēj piedot, arī nevar būt kāda guru.
Paskatieties, kurš vēl spēj būt tik piedodošs un svētlaimīgs kā guru? Guru
ir tādēļ, lai radītu, nevis iznīcinātu. Mēs esam nezinošas dvēseles, mūsu dabā
ir nodarīt pāri, pārkāpt, kļūdīties, taču guru dabā ir no visas sirds
piedot šos pāridarījumus. Ar savu piemēru viņš mūs ved uz priekšu mūsu ceļā.
Redziet, ir kāds princips uz šīs zemes,
kuru jūs nedrīkstat nedz apstrīdēt, nedz vilcinoties piesardzīgi to apdomāt. Te
jums jāpilda pavēles bez vilcināšanās. Vai jūs vēlaties zināt, pie kura kājām
jūsu galvai jānoliecas bez vilcināšanās? Pie jūsu Šrī Guru kājām - pie tā, kurš
neatšķiras no Dieva. Nedrīkst būt vairs nekādu pārdomu vai vilcināšanās pie tā
kājām, pie kurām jūs vienreiz esat piedāvājuši savu prātu, ķermeni un dzīvību,
pie kura kājām jūs reiz esat pārdevuši (atdevuši) sevi ar noliektu galvu. Šajā
pasaulē jūs nevarat vienmēr sekot visām pavēlēm, un nav iespējams vienmēr
atturēties no kāda pieļauto kļūmju kritizēšanas, tomēr ir vieta, kur jums
vienmēr nepārdomājot jāievēro pavēles, vieta, kurā jums pilnībā jāatturas no
nepilnību meklēšanas, kurā nekad nedrīkst kritizēt vai pārdomājot vilcināties.
Jūs nevarat liekt savu galvu pie ikviena kājām visu laiku, tomēr ir vieta, kurā
jums galva jānoliec bez vilcināšanās. Kādēļ jums vēlreiz jāapšauba un jāsaredz
nepilnības tajā, pie kura kājām jūs reiz esat atdevuši sevi, sacīdami: «O,
Prabhu (skolotāj)! No šī brīža Es piederu Tev!», Bāp re bāp! (Ak manu dieniņ’!) Es esmu pavadījis visu savu dzīvi
nesdams šo šaubu nastu! Kopš sava piedzimšanas brīža es esmu izšķīris: «Tas ir
labi, tas nav labi; šis ceļš ir labs, šis ceļš nav labs», un es neesmu radis
atpestīšanu no šī visu vērtējošā intelekta. Šo šaubu dēļ es tik bieži vēlējos
iet vienu ceļu, taču kāds pienāca, sagrāba mani aiz apkakles un ar varu spieda
mani iet pa citu ceļu. Es domāju, ka viss (manis paša izvēles rezultātā)
nokārtosies un būs labi, tomēr viss izrādījās slikti! Ieraugiet! Es savu
pārdomu rezultātā neesmu nonācis ne pie viena noteikta secinājuma. Atzīstot
savu nevarību, es visbeidzot esmu nolicis visu savas nosodošās inteliģences
smagumu pie tavām kājām, sacīdams: «Prabhu, dari, ko vēlies!» Tādējādi es, ar
atvieglojumu nopūšoties, esmu izdzīvojis. Tad kamdēļ man atkal sākt apšaubīt
tevi? Ja es tā sākšu darīt, tad kur es nokļūšu? Tā dzīve, kurš atsācis šķirot
pēc tam, kad nonācis pie guru, ir patiesi nožēlojama.
Ir jābūt vietai šajā pasaulē, kur es
pats nešķirošu neko, kur es varu rast veldzējošu atvieglojumu no šīs nemierīgās
eksistences dedzinošās izjūtas. Šrī Gurudeva stāv man blakus kā bezbaiļu
aizsegs, sniedzot mieru un atvēsinošu aizēnu. Viņa kāju atvēsinošajā aizēnā es
varu patverties un uzklausīt tīkamos, sirsnīgos un medussaldos vārdus plūstam
pār viņa Dievišķajām lūpām, lai es spētu gūt apjausmu par mūžīgās mājvietas
atrašanās vietu - tur, kur mājo nebeidzams miers un laime - lai es varu
nobaudīt šīs mājvietas saldmi vēl atrazdamies šajā svilinošajā materiālajā
pasaulē. Tik augstā cieņā jums jātur Guru! Tā, lai jums šeit nebūtu ne mazāko
domu par nepilnībām un tikumiem. Ja jūs šeit domājat: «Prabhu, jūs neesat līdz
galam izpratis šo tēmu» vai: «Jūsu teiktais nav taisnība», tad viņš jūsu acīs
kļūs par parastu cilvēku. Nē, šeit nedrīkst šādi šaubīties vai meklēt vainu. Ja
viņš sauc Bilvas augli par Tāla augli (palmas auglis), tad mums tas jāpieņem ar
noliektu galvu: «Jā, tas ir Tāla auglis.» Ja jūs Guru neturat tik augstā cieņā,
tad jūsu saistībai ar jūsu Guru nav nekādas jēgas. Tad ir skaidrs, ka jūs daudz
neko negūstat, pieņemot Guru. Ja jūs nespējat pilnībā sekot Guru, tad arī nav
jēgas pieņemt Guru.»
Skaidrojumi:
* Šrī Suka Kathā - Šrī ir pagodinājums, Suka ir saīsinājums no Sukadeva, Kathā nozīmē - stāsts.
* Bhakta - no angliskā vārda devotee, kā arī no sanskrita vārda bhakti - nodošanās Dievam, mīlestība uz Dievu (angliski devotion), tādējādi bhakta šeit ir kā tas, kas nododas Dievam.
* Mahā-puruša - mahā - liels, puruša - cilvēks; kosmiskais cilvēks, tā apzīmē arī Ātmanu, Brahmanu un Višnu.
* niṣṭhā - nelokāma ticība Dievam.
* Nodošanos Dievam - angļu vārds devotion dažādās vietās tulkots gan kā nodošanās Dievam, gan kā mīlestība uz Dievu.
* Saldas norādes (sweet instructions) - apzīmējums "salds" saglabāts arī latviešu valodā, tā kā tas jauki saspēlējas ar Svami Višvanandas teikto, ka Guru sniegtās zināšanas ir kā Amrita - saldais nemirstības nektārs.
* Āčārja-šakti (Ācārya-sakti) - āčārja ir skolotājs, šakti ir pirmatnējā, kosmiskā, radošā enerģija.
* Tatva (tattva) - patiesība.
* Sādhaka - tāds, kurš piekopj *sādhana - garīgu praksi ar mērķi pacelties pāri ego, tiešā tulkojumā sādhana nozīmē - līdzekļi mērķa sasniegšanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru