10.10.14

Šrī Svami Višvananda komentē Guru Gītu

Šrī Svami Višvananda skaidro Guru Gītu
 Navaratri otrajā vakarā Šrī Svami Višvananda visus pārsteidza ar šādu paziņojumu: “Rīt es sniegšu komentārus Guru Gītai, jo deviņas Navaratri dienas ir arī deviņas dienas jūsu garīgajā ceļā.”

Guru Gīta (Guru Dziesma) ir daļa no Skanda Purānas, kas ir viena no 18 Purānām, ko apkopojis viedais Vjāsa.

Šrī Svami Višvananda sacīja: “Vispār Guru Gīta sastāv no 400 pantiem, bet mēs apskatīsim tikai galvenos 182 pantus. Guru Gīta ir saruna starp Šankaru un Pārvati, kurā Dieviete Pārvati uzdod jautājumu Šivam: ‘Ko tu uzskati par dižāko uz zemes?’ Un Pats Kungs Šiva, esot Dakšinamurti formā, sniedz skaidrojumu Mahā Dēvī: ‘Dižākā forma uz zemes ir Skolotājs.’ Gītā Krišna saka: ‘Ar Manu žēlsirdību Guru parādās uz zemes un ar Manu žēlsirdību skolnieki tiek vadīti tur, kur tiem jābūt.’ Tādēļ, lai kur jūs atrastos, Guru meklēs un piesaistīs skolnieku. Guru Gīta ir viena no skaistākajām dziesmām, tādēļ ka viss, ko mēs šo svinību laikā veicam - iepriecinot Māti, ir iespējams tikai ar Skolotāja žēlsirdību.”


Vakarnakt, Navaratri svinībās, veltītās Čandraghanta Mā, Šrī Svami Višvananda sāka komentēt pirmos 20 Guru Gītas pantus. Lūk, pāris fragmenti:
1. PANTS
Sūta uvāca:
Kailāsa-śikhare ramye
bhakti-sandhāna-nāyakam,
Pranamya pārvatī bhaktyā
śankaram paryaprcchata


“Šeit Šankara Bhagavāns izbauda Savu nodošanos Kungam Nārājanam, tādēļ ka Viņš zina tā pamatos esošo noslēpumu. Tādēļ varam teikt, ka Viņš Pats ir sādhanas iemiesojums. Viņš sēdēja skaistā Kalna Kailāša virsotnē. Pārvati ar godbijību paklanījās Viņam un vaicāja... šeit jums jāsaprot, ka Kailāša Kalns simbolizē pašu augstāko garīguma līmeni. Tā nav vienkārši vieta, kalns, bet gan arī augsta līmeņa garīguma simbols. Šankara Bhagavāns tajā mīt kopā ar Pārvati, divas īpašības, Šiva-Šakti, forma un ārpus formas esošais. Šiva tiek uzskatīts par ārpus formas pastāvošo un Šakti ir manifestētais, ar formu; abi pastāv kopā, Puruša un Šakti. Taču Pārvati (Prakriti), kas ir Šakti manifestācija, ar dziļu godbijību, ar pazemību lūdza Kungam Šivam paskaidrot dziļo jēgu, kas slēpjas Šivas meditācijā: uz Ko Šiva meditē, Kas par aspektu Tas ir. ”

3. PANTS
Kena mārgena bho svāmin
dehī brahmamayo bhavet,
Tvam krpām kuru me svāmin
namāmi caranau tava


“Šeit Bhagavati taujā, kāds ir Skolotāja noslēpums, un pa kuru ceļu ejot cilvēciska būtne var tikt glābta. Bhagavati ir dziļi noraizējusies, jo Viņa pazīst radīto, Viņa zina, ka cilvēka prāts pastāvīgi rada karmu: katra elpa, katra doma, katra darbība rada karmu. Tādēļ kā Māte viņa ir noraizējusies, tādēļ Viņa jautā Absolūtam: ‘Kā var sasniegt Kunga Lotosa pēdas? Kā var gūt Dieva Žēlsirdību?’ Redzēdams Viņā tādu mīlestības pilnu nodošanos un raizes par  Viņas bērniem, Viņš teica:

4. PANTS
Īśvara uvāca:
Mamarūpāsi devi tvam
tvat-prītyartham vadāmyaham,
Lokopakārakah praśno
na kenāpi krtah purā

Šankara Bhagavāns atbildēja Pārvati: ‘Mūsu starpā nepastāv atšķirības. Pat ja esam atšķirti divos dažādos veidolos, tomēr mēs esam Viens. Tu esi Manis veidols, ne tikai veidolā kā tādā, bet gan Pašā Būtībā.’ Šiva un Šakti ir Viens. Tāpat kā Radha un Krišna ir Viens. Tad Viņš teica: ‘Es Tev paskaidrošu šo noslēpumu, es paskaidrošu to, kas slēpjas šī nodošanās noslēpuma pamatā, Guru noslēpumu; nevis tādēļ, ka tu man to taujāji, bet aiz Mīlestības, ko jūtu pret Tevi, es tev paskaidrošu šo noslēpumu.’ Tad Viņš piebilda: ‘Neviens visā Visumā Man nav uzdevis šo jautājumu. Tu esi pirmā, kas Man uzdeva šo jautājumu un, atbildot Tev uz to, Tev izprotot to, visas lokas, viss Visums gūs labumu no šīs svētības.”


18. PANTS
Gurumūrtim smarennityam
gurunāma sadā japet,
Gurorājñām prakurvīta
guror-anyanna bhāvayet


“Šeit Šankara Bhagavāns saka: ‘Meditējiet pastāvīgi, nerimtīgi uz Skolotāja veidolu, ar dziļu nodošanos un mīlestību.’ Ne tikai meditējiet, bet Viņš arī saka, ka pastāvīgi jāskandē Skolotāja vārds, jāatkārto tas; Skolotāja, Guru vārds jāskandē, veicot džapu. Tālāk Viņš turpina: ‘Izpildiet Guru pavēles. Izpildiet to, ko Viņš saka, bez jautājumiem; pildiet to, ko Viņš lūdz, ar mīlestību un pazemību. Nedomājiet ne par ko citu, kā tikai par Skolotāju.”



28.septembrī Šrī Svami Višvananda sniedza komentārus 21. - 40. Guru Gītas pantam. Lūk, fragments no komentāriem.

24. PANTS
Gukaarah prathamo varno,
masszaadi guna bhaasakah;
Rukaaro dviteeyo brahma,
maayaa bhraanthi vinaashanam.

"Pirmai zilbei ‘Gu’ ir Maijas atribūtika, tā nozīmē tumsonību. Tādēļ, šajā pantā Bhagavāns Šankara skaidro, ka pirmā zilbe ‘Gu’ pārstāv Maiju Prakriti, Dēvī, Šakti, kas savažo un notur cilvēku realitātē. Savukārt otra zilbe ‘Ru’ pārstāv Purušu, tā pārstāv Augstāko Absolūtu, kas cilvēku atbrīvo no ilūzijas.


Vienā vārdā ‘Guru’ līdzās pastāv abi: Maija un Tas, Kas atbrīvo no Maijas. Tādējādi tas atklāj, ka Guru ir Maijas Meistars, šīs realitātes Meistars, Viņš zina, kā atbrīvot cilvēku no realitātes, un Viņš arī zina, kā ielikt cilvēku realitātē – abus. Lai to pārvaldītu, jāzina abi ceļi. Jūs nespējat pārvaldīt kaut ko, ja zināt tikai vienu ceļu, tad jūs to nepārvaldat. Ja dzīvojat ļoti izskaistinātā vai sapņu realitātē, jūs neuzzināsiet, kāda ir patiesa laime. Tikai tad, kad pārvaldat arī otru ceļu, kad esat izkopis arī zemākās īpašības, tikai tad jūs patiesi zināsiet augstākās īpašības.”

37. PANTS
Yasya sthityaa satyamidam,
yadbhaati bhaanuroopatah;
Priyam putraadi yet preetya,
tasmai sree gurave namah

"Ar Skolotāju Žēlsirdību, ar Guru Žēlsirdību cilvēks uztver Mīlestības Gaismu, Patiesu Mīlestību, nevis vienkārši parastu mīlestību, bet Mīlestības dziļumu. Ar šo Skolotāja Gaismu visas attiecības kļūst skaidras. Guru ģimenē visi kļūst tuvi, tādēļ ka Guru visus apvieno, neskatoties uz to, kur kurš atrodas, kas nozīmē, ka daudzas dzīves visi jūs esat bijuši kopā.


Jūs nākat no Krievijas, Francijas, Itālijas, Spānijas, Amerikas vai Latīņamerikas, Brazīlijas, taču tikai ar Skolotāja Žēlsirdību jūs visi esat sanākuši kopā. Skolotāja Žēlsirdība visus apvieno Vienā, dārgā ģimenē. Guru kļūst par magnētu, kas piesaista un tur visus cieši kopā, veidojot Vienu, lielu ģimeni. Tas notiek tikai Guru Mīlestībā. Bez Guru Mīlestības, kur jūs tagad būtu? Kaut kur citur, ne tā?

"Priyam putraadi yet preetya, tasmai sree gurave namah, kas nozīmē, ka tā ir kā tēva un dēla mīlestība, vecāku mīlestība ir tā, kas notur visus cieši kopā. Vecāki vienmēr cenšas apvienot ģimeni, noturēt ģimeni kopā. Mūsdienās tas ir savādāk, bet patiesā ģimenē tas tā ir. Tādēļ šeit Bhagavāns Šankara saka: ‘Tāds ir Guru. Viņš apvieno ģimeni, visus tās locekļus zem viena jumta."



Tā ir neaprakstāma svētība - redzēt tika daudz sekotājus no visas pasaules vienkop šajās deviņās Navaratri dienās. Šeit ar Šrī Svami Višvanandu ir tik daudz cilvēku no visas pasaules - sanākuši kopā vienotībā, lai svinētu šo saikni ar Visuma Māti, kura mīt katrā no mums. 



29.septembrī Šrī Svami Višvananda turpināja komentēt Guru Gītu, aptverot 41. - 90. pantus. Lūk, komentāra fragmenti.

62. PANTS
Tadejati tannaijati,
Taddoore tatsameepake;
Tadantarasya sarvasya,
tadu sarvasya baahyatah

“Lūk, šeit Viņš saka, ka nav tādas vietas, kurā nebūtu Guru. Vai viņš izkustas no vietas, vai neizkustas, Viņš ir visur pastāvošs. Guru var šķist tālu esošs, taču realitātē Viņš ir vistuvākais. Tāpat citiem Viņš var šķist ļoti tuvu esošs, tomēr Viņš ir tālu. Jūs varat redzēt, ka kāds atrodas ļoti tuvu Guru, bet fiziskā tuvība daudz nenozīmē. Fiziskā tuvība ir pagātnes samskāru dēļ. To dēļ Guru kāds jātur sev tuvu, bet kāds tālu prom.

"Guru ir tuvu un tālu" nozīmē, ka Viņš atrodas tālu prātā, Viņu ir grūti aptvert, jo prāts tver Guru vienmēr no ārpuses, prāts riņķo tikai ārpusē, cilvēks redz tikai ārpusi. Ja skatīsieties ārpusē, jūs redzēsiet tikai tālumu un distanci. Savukārt ja lūkojaties ar apziņu, kad ielūkosieties sirdī, jūs redzēsiet, ka Guru ir pats dārgākais un pats tuvākais. Tā nu tiklīdz esat uztvēruši Guru iekšpusē, jūs ieraudzīsiet Guru vispakārt.


82. PANTS
Yasmaat parataram naasti,
neti neteeti vai srutih;
Manasaa vachasaa chaiva,
nityam aaradhayed gurum

Šeit Viņš saka, ka Jūsu prāts nedrīkst klejot apkārt, kad esat atdevies Guru. Jūsu prātam  vienmēr jābūt vērstam uz Guru. Jūsu runai, jebkas par ko runājat - tās nedrīkst būt tukšas sarunas, tām vienmēr jābūt sarunām par Skolotāju.

Guru ir viss, tāpēc mēs nevaram novilkt robežas Guru. Cilvēks var uztvert Guru ar ierobežoto prātu, bet Viņš atrodas ārpus tā. Pat Vēdas vēstī, ka Guru ir ‘ne tas un ne tas’. Pat ja sakāt, ka esat izpratuši Guru, Guru liks jums aptvet, ka neesat vis' izpratuši Guru. Pat ja domājat, ka pazīstat Guru, Viņš liks jums atskārst, ka patiesi nepazīstat Viņu. Jūs aptverat tikai to, ko Viņš vēlas, lai aptverat. Viņš var likt jums domāt, ka pazīstat Viņu, taču realitātē jūs nepazīstat Viņu. Tāda ir patiesa Guru būtība. Kad domājat, ka pazīstat Viņu, nakamajā mirklī Viņš Jums parādīs kādu citu Savu aspektu, kuru jūs nezināt. Kad domājat, ka pārvaldāt šo aspektu, Viņš radīs vēl citu aspektu. Guru ir kā... [kāds no klausītājiem saka ‘hameleons’] Nē. Hameleons pārņems tā izskatu, uz kā jūs viņu novietojat. Ja uzliksiet hameleonu uz kaut kā sarkana, tas kļūs sarkans. Bet, ja uzliksiet Guru uz sarkana, Viņš kļūs zaļš. [Klātesošie smejas] Tā, lūk, cilvēks nespēj aptvert Guru ar prātu. Bet ar Mīlestību mēs varam uztvert daļu realitātes.”


88. PANTS
Sreemat parabrahma gurum smaraami,
Sreemat parabrahma gurum vadaami;
Sreemat parabrahma gurum namaami,
Sremat parabrahma gurum bhajaami

“Šeit Bhagavāns Šankara saka: ‘Es atceros Guru kas ir Augstākais, Transcendentālais, Absolūtais Dievs, Pats Nārājana. Es slavinu Guru, kas ir Parabrahma, es pastāvīgi meditēju uz Viņu, un Viņa slavu izsakoši vārdi pastāvīgi atrodas uz manām lūpām. Es paklanos Guru, kas ir Parabrahma, es dāvāju savus sveicienus Viņam, kas ir Pats Augstākais Kungs. Es kalpoju Guru, kas ir Parabrahma.’ Šī ir mantra, kuru bhaktam vai tādam, kas ir patiesi atdevies Guru Pēdām, ir jāskandē pati pirmā no rīta, pat vēl pirms izkāpšanas no gultas. Dziedot šīs četras rindiņas, mēs sev atgādinām to, Kas ir Guru. Kungs Krišna Pats teica: “Es esmu Parabrahma.”
Guru pudža Navaratri laikā

1.oktobrī  Šrī Svami Višvananda turpināja Guru Gītas komentēšanu, apskatot 91.-119.pantu. Lūk, komentāra fragmenti.


92. PANTS
Shvetaambaram shveta vilepa pushpam,
mukta vibhoosham vibhoosham muditam dvinetram;
Vaamaanka peetha sthita divyashaktim,
mandasmitam saandra kripaa nidhaanam.
"Šeit ‘Shvetaambaram’ - baltas drānas - nozīmē, ka Guru vienmēr ir šķīsts. Nekas šajā pasaulē nevar aptraipīt Guru. Balta pasta, ar kuru Guru tiek iesvaidīts, simbolizē, ka jebko, kas Viņam pieder, Viņš var nodot bhaktam. Ziedi un pērles šajā pantā nozīmē spēku un šķīstību.

Guru izstaro prieku, taču Viņa prieks nav vienkārši parasts laicīgs prieks. Viņa prieks ir mūžīgs sirds prieks. Kad atpazīstam savu Guru, mūsos atmostas citāda veida prieks, un šis prieks, kas atmostas mūsos, ir kas mūžīgs. Pat ja bhaktas sava prāta dēļ vai vietas, kurā tie atrodas pasaulē, dēļ neizjūt šo prieku vienādi spēcīgi visu laiku, tomēr šis prieks, ko dvēsele izjūt, kad mēs satiekam savu Guru, ir mūžīga. Tā mūžam paliek mūsu sirdī. Un vienmēr, kad bhakta vēršas iekšēji savā sirdī, ienirstot tajā, lai satiktu Guru, tas pats prieks atmostas no jauna.

Šajā pantā Bhagavāns Šankara vēl saka, ka pati Dievišķā Māte sēž pie Guru kreisajiem sāniem. Tā kā vakardien vienā no pantiem bija teikts, Māte ir vienmēr gatava piepildīt tā vēlēšanos, kurš ir atdevies Guru.

Šeit svētie raksti vēstī, ka Guru nekad nav garlaikots, Guru sejā vienmēr rotājas smaids. Redziet, Krišna vienmēr smaida, jūs nekad neredzēsiet Krišnu ar nomāktu seju, ļoti nožēlojamā stāvoklī - pat kaujas lauka vidū, kad Viņš runāja ar Ardžunu, Viņa sejā vienmēr rotājās smaids, tādēļ, ka Viņš vienmēr zina uz priekšu, kas sekos. Tādēļ Kungs Šiva saka:  ‘Guru seju vienmēr rotā smaids’, jo Guru vienmēr atrodas priekšā. Bhagavāns Šankara turpina, sakot, ka Guru ir Žēlsirdības okeāns, kas nozīmē, ka Viņa Žēlsirdība ir bezgalīga, tādēļ jums vienmēr jāmeditē uz Guru.”


98. PANTS
Evam vidham gurum dhyaatvaa,
jnaanam utpadyate svayam;
Tat sadguru prasaadena,
muktohamiti bhaavayet.

“Šeit Bhagavāns Šankara saka, ka kalpošana Guru ir meditācija, lai sasniegtu Žēlsirdību patiesām zināšanām. Nevis no grāmatām iegūtām zināšanām, bet gan iekšējām zināšanām. Un šādas zināšanas tiek sniegtas tikai ar Satguru Žēlsirdību.

Tad, kad kādam tiek dāvāta Satguru Žēlsirdība, tas aptver savu būtību, tas iegūst atbrīvošanu un sasniedz Paša Šrīman Nārājanas Lotosa Pēdas. Un tas notiek automātiski. Nepastāv nekādas oficiālas iniciācijas, bet tas notiek ar nodošanos, kuru bhakta izjūt pret Guru. Jo vairāk esam nodevušies, jo ātrāk tas notiek.

Redziet, Guru nekad nestaigās jums pakaļ, nemitīgi sakot, kas un kā jādara. Jums arī jāuzņemas atbildība, atdodot sevi Skolotāja Pēdām. Citādi jūs varat veikt sādhanu gadiem un gadiem, un gadiem, tomēr tā arī neko nesaņemt. Kamēr tas, kas ir pilnībā nodevies, tam Guru var dāvāt visu sekundes simtdaļā - sekundes simtdaļa ir pat par lielu - Guru var dāvāt apgaismību zibenīgi!

Un Guru Žēlsirdība uz Viņa mācekli plūst automātiski, nav svarīgi, kur tas atrodas vai ko tas dara, un kurā pasaules malā māceklis atrodas. Brīdī kad tiem piemīt pilnīga shraddha - ticība un atdošanās Skolotājam, Žēlsirdība plūst no Skolotāja uz mācekli. Šeit es lietoju vārdu ‘māceklis’, tāpēc ka šajā pantā Bhagavāns Šankara runā tikai par mācekli, nevis par sekotāju.”


 Astotajā Navaratri dienā (2.oktobrī), Šrī Svami Višvananda turpināja komentēt Guru Gītu, aptverot 120.-154. pantu. Lūk, komentāra fragments.


120. PANTS
Pindam kim tu mahaadeva,
padam kim samudaahratam;
Roopaateetam cha roopam kim,
etadaakhyaahi shankara.
"Šeit Pārvati lūdz Kungam Šivam paskaidrot Viņai, kas ir ‘pindam’.

‘Pindam’ ir vairākas nozīmes, viena no ‘pindam’ nozīmēm ir sēdvieta. Cita ‘pindam’ nozīme ir šakti vai arī tas var nozīmēt no senčiem nākušu, ko mantotu. Tālāk Viņa taujā ‘padam’ nozīmi. ‘Padam’ nozīmē Pēdas. Savukārt ‘pindam’ un ‘padam’ kopā apzīmē Pašu Guru. Tātad šajā kontekstā ‘pindam’ nozīmē enerģijas plūsmu, kas pastāvīgi plūst cauri Skolotāja Pēdām. Tādēļ, kad noliecamies pie Skolotāja Pēdām, mūs skar šī enerģija.

Pārvati vēlas zināt, kas ir ‘roopam’. ‘Roopam’ nozīmē veidols. Kas ir veidols? Kāds noslēpums slēpjas šajā veidolā? Tādēļ, ka visi redz tikai ar fizisko redzi ārpusi, tikai rupjo Skolotāja formu. Tomēr tā nav realitāte.

"Skolotājs nav tikai tas, ko redzam ārpusē. Ir jābūt kam diženākam par to, ko slēpj Skolotāja veidols. Pārvati lūdz: ‘Atklāj man to, kas ir šī roopam. Tāpat atklāj man roopatitam. Atklāj man to, kas patiesībā slēpjas aiz šīs formas. Kādu noslēpumu glabā Skolotājs savā veidolā un aiz tā? Kāds veidols slēpjas aiz Skolotāja veidola? KasViņš ir?’

Šeit Pārvatī saka: ‘Ak, Šankara, pastāsti man to! Ak, Devadi deva, Tu, kas esi Pusdievu Kungs! Tu esi vienīgais, kas var man to atklāt.”


121. PANTS
Shree Mahaadeva uvaacha:
Pindam kundalinee shaktih,
padam hamsamudaahritam;
Roopam bindu riti jneyam,
roopaateetam niranjanam.

"Šeit Mahadeva skaidro, ka ‘pindam’ ir Kundalīni Šakti. Visas Šakti, kuras bez mitas plūst Skolotājā. Kundalīni Skolotājā ir pilnībā atmodusies, tā nav guļoša. Guru vienmēr atrodas nomodā.

Šakti plūst, taču, lai šī plūsma notiktu, ir nepieciešama prāna. Tādēļ šajā kontekstā ‘padam’ simbolizē prānas plūsmu, kas bez apstājas plūst no Skolotāja Pēdām, un ‘hamsa’ simbolizē šķīstību jeb to, kas nav aptverams.

‘Roopam’ simbolizē Zilo Pērli. Redziet, mūsdienās daudziem pieder zilas pērles, taču īsta zilā pērle ir unikāla. Es nerunāju par neīstajām, rūpnieciski ražotajām. Tiek teikts, ka starp miljoniem pērļu ir sastopama viena īsta zilā pērle.

Lūk, šeit Bhagavāns Šankara teic, ka ‘roopam’, Skolotāja veidols ir kā zilā pērle, kas ir liels retums. Ne vienmēr Guru inkarnējas pasaulē. Eksistē daudz guru, šikša guru, taču Satguru ir unikāls. Tādēļ ka šikša guru nespēj jūs no ikdienišķās pasaules pārvest uz garīgo pasauli, tikai Satguru to spēj.”


134. PANTS
Shree Mahaadeva uvaacha:
Ananta phalamaapnoti,
guru geetaa japena tu;
Sarva papa prashmanam,
sarva daardrya naashanam.

"Šeit Bhagavāns Šankara teic, ka tikai lasot, skandējot un meditējot uz Guru, skandējot Guru slavu, tā kā Guru Gītā, cilvēks gūst neskaitāmus nopelnus. Viss, ko tas kāro, tiek piepildīts. Visi grēki tiek izdzēsti. Tādēļ visu, kas patiesi nepieciešams dzīvē, tikai atdodoties Skolotāja Lotosa pēdām un meditējot uz Skolotāju, tas automātiski iegūs."
 
Navaratri devītajā dienā (3.oktobrī), Šrī Svami Višvananda noslēdza Guru Gītas komentēšanu, apskatot 155.-182. pantus. Lūk, komentāra fragments.

156. PANTS
Guruputro varam moorkhas,
tasya siddyanti naanyathaa;
Shubhakarmaani sarvaani,
deekshaa vrate tapaamsi cha.

"Šeit Bhagavāns Šankara saka, cik svarīgi bhaktam ir atdoties Skolotāja Guru Pēdām, atdoties pilnībā Skolotāja Gribai. Nav vajadzības neko darīt. Tikai vēršot savu prātu, meditējot uz Skolotāja veidolu, skandējot Viņa vārdu, mēs sasniegsim visu! Tādēļ sekotāju, kas atdevušies Guru, dzīves būs izdevušās.

Ir kāds stāsts par Trotakāčarju (Trotakacharya). Viņa vārds bija Giri. Giri bija pazemīgs un nodevies Ādi Šankarāčarjas (Adi Shankaracharya) skolnieks. Viņam uzticētais pienākums bija mazgāt Ādi Šankarāčarjas drēbes. Redziet, Ādi Šankarāčarja mēdza katru dienu konkrētā laikā uzstāties, runājot par šastrām, Purānām, svētajiem rakstiem.

Kādu dienu Giri mazgāja Ādi Šankarāčarjas drēbes, kad sākās lekcija. Tai sākoties, visi studenti, visi Guru Ādi Šankarāčarjas sekotāji sāka skriet uz lekciju. Cilvēkiem skrienot uz klasi, lai noklausītos lekciju, viņi izsmēja Giri, sakot: ‘Kāds gan muļķis tu esi! Tu mazgā Skolotāja drēbes, kamēr Skolotājs uzstājas.’ Viņi sāka to izzobot un apsmiet.

Ādi Šankarāčarja pamanīja notiekošo. Tādēļ, kamēr Giri mazgāja drēbes, viņa prātā notika pēkšņs uzplaiksnījums. Guru nosūtītās Žēlsirdības rezultātā, Giri prātā pēkšņi uzplaisknīja visas svēto rakstu zināšanas. Viņš nespēja saprast, kas viņam iekšā notika - kā viņš pēkšņi varēja skandēt visas diženās mantras? Kāpēc viņš ne no šā, ne no tā sāka skandēt visus svētos rakstus? Tā nu viņš ātri skrēja pie Ādi Šankarāčarjas Pēdām, un, tiklīdz atvēra savu muti, visi panti, kurus Guru bija izskaidrojis, automātiski pārvēlās pār viņa lūpām.  Pat pašas sarežģītākās vārsmas viņam bija ļoti viegli izrunāt.

To redzot, visi pārējie studenti bija šokā: ‘Kā tas nākas?’ Tajā brīdī viņi saprata, ka Guru seva ir pats svarīgākais. Ja Guru kādam liek ko darīt, tas nedrīkst pat apsvērt iespēju darīt ko citu, tam jādara tikai tas, ko Guru licis darīt.


Ir līdzīgs stāsts no Kabīra dzīves. Bija kāds atgadījums viņa dzīvē, kas visi viņa skolnieki sapulcējās vienkop un taujāja Kabīram: "Maharādž, pasaki, lūdzu, kurš ir diženākais tavs sekotājs?" Kabīrdži norādīja uz savu dēlu, sakot: ‘Kamala ir mans diženākais bhakta, mans patiesais skolnieks.’ Tā nu visi prātoja: ‘Kāpēc Kabīrdži saka, ka Kamala ir viņa izcilākais skolnieks?’

Kabīrs varēja nolasīt viņu domas, tāpēc, lai arī spīdēja saule, viņš teica savm dēlam Kamalam: ‘Kamala, man šujot nokrita adata. Vai tu, lūdzu, man neatnestu lampu, lai varu to sameklēt?’ Tūliņ pat Kamala devās pēc lampas un atnesa to Guru. Kabīrdži neko neteica. Tad viņš taujāja dēlam: ‘Kamala, šodien ieradīsies pāris sekotāju un es vēlos, lai tu tiem pagatavo prasādu. Teci nu un aši pagatavo tiem saldus ladū, bet cukura vietā piešauj tiem sauju sāls.’ Kamala izdarīja to bez neviena jautājuma. Tikmēr pārējie vēroja Kamalas bezierunu paklausību savam Guru.

Tad Kabīrs vērsās pie saviem sekotājiem: ‘Vai domājat, ka Kamala nezināja, ka manis teiktais ir muļķības? Vai domājat, ka viņš nezināja, ka gatavojot saldumus un piešaujot tiem sāli, tie tiks sabojāti? Domājat, ka viņš nezināja, ka spīd saule un es varu redzēt, kur ir adata? Taču par spīti visam viņš pakļāvās Guru pavēlēm bez ierunām.’

Tādēļ brīdī, kad meditējam, brīdī, kad pieņemam Guru pavēli bez ierunām, tajā brīdī patiesa meditācija notiek spontāni. Un redzot šādu nodošanos Pats Kungs dāvā Daršanu bhaktām.

Lūk, šie ir divi stāsti, kas parāda, ka pat muļķis, kurš ir veltījis sevi Guru ar pilnu nodošanos, pat, ja tas nedara daudz, bet tikai izjūtot dziļu godbijību pret Skolotāju, tas iegūs visu!"


Oriģinālierakstus lasiet:
un

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru