Širdi Sai Baba - dārgs Šrī Svami Višvanandas draugs

Širdi Sai Babas Mahāsamadhī svinības 2014.gadā

 Katru gadu 15.oktobrī mēs svinam Širdi Sai Babas Mahāsamadhī (Shirdi Sai Baba, Mahasamadhi). Vakardien mēs visi līksmojām, kad mums par pārsteigumu tika paziņots, ka Šrī Svami Višvananda priecēs, arī savā fiziskajā veidolā piedaloties vakara lūgšanās Šrī Pītha Nīlajā. Šīs pēdējās nedēļas laikā Svamidži bija ļoti saspringts grafiks, kurā bija iekļautas Daršanas vairākiem tūkstošiem cilvēku Portugālē un Spānijā, tādēļ mēs nedomājām, ka satiksim viņu fiziski Šrī Pītha Nīlajā. Tomēr Viņš pats atnāca un personīgi novadīja vakara pudžu un Širdi Sai Babas murti Abhišekā.

Šrī Svami Višvananda veic Širdi Sai Babas Murti Abhišekā

Pēc tam Viņš nodziedāja pāris Širdi Sai Babam veltītas bhadžanas ar tādu nodošanos un tik saldi, ka tas varētu izkausēt pat akmenscietu sirdi.

Šrī Svami Višvandanda, dziedot Širdi Sai Babam veltītas bhadžanas

 Lūgšanu izskaņā visiem bija iespēja godināt Širdi Sai Babas relikvijas.

Šrī Svami Všvananda veic Ārati Širdi Sai Babas relikvijām

Reiz Satsangas laikā kāds jautāja Šrī Svami Višvanandam: ‘Kāda saikne vieno Tevi ar Širdi Sai Babu?’ Viņa atbilde skanēja šādi: “Širdi Sai ir ļoti tuvs draugs. Redziet, tāpat kā Širdi Sai, eksistē daudz citu diženu dvēseļu. Viņš bija ļoti tuvs draugs Dievam. Un jebkurš, kurš ir tuvs draugs Dievam, ir arī tuvs draugs man. Vēl jo vairāk Širdi Sai bija pirmā Apgaismotā Dvēsele, kas atnāca pie manis. Protams, Mahavatāra Babadži arī bija klāt. Pirmā mana tikšanās ar Širdi Sai notika tad, kad biju 8 gadus vecs, tāpēc man ir ļoti dziļa saikne ar viņu.” 

 

Širdi Sai Babas Mahāsamadhī svinības 2009.gadā

 2009.gada Širdi Sai Babas Mahāsamadhī svinību laikā Šrī Svami Višvananda pastāstīja mums par šo pirmo tikšanos ar Širdi Sai: “Patiesībā tas ir smieklīgi. Es jums pastāstīšu, kā es viņu satiku... Es atceros, ka vienreiz pirms Jaungada. Es mācījos sākusmkolas 4.klasē,  un bija kāda meitene, kurai bija veikals. Uz Jaungadu viņa vienmēr dāvināja kalendārus. Tā nu šoreiz viņa atnesa uz skolu čupiņu ar kalendāriem un dalīja tos. Viņai bija Durgas, Venkatešvaras, Mahā Višnu, Šivas kalendāri - visi tādā garā. Bija arī viens ar Širdi Sai. Vispirms viņa man iedeva Mahā Višnu kalendāru. Es nejutos par to priecīgs, tādēļ ka zināju - kad aiziešu mājās, mana omīte atņems man to, tādēļ es nepavisam nejutos laimīgs. Es zināju, ka viņa man to atņems un tajā pat laikā jutos slikti.  Tad - un tas bija jau ap pusdienlaiku - meitene, kura dalīja kalendārus, pienāca pie manis un teica: ‘Tu nemaz neesi priecīgs par šo bildi, vai ne?’ Es atbildēju: ‘Jā, es par to tik ļoti nemaz nepriecājos gan. Vai varu dabūt kalendāru ar kādu citu bildi?’ Uz to brīdi viņa gandrīz visus kalendārus jau bija izdalījusi un viņai bija atlicis tikai viens - ar Širdi. Viņa vaicāja: ‘Vai vēlies šo?’ Tad - es vēljoporjām atceros, kā redzēju vecmāmiņas seju sakot: ‘Pasarg Dies'! Musulmaņu Dievs! Ko tu ar tādu iesāksi?’ Es atceros, kā domāju par to un atbildēju: ‘Jā! Es gribu šo!’ Tā nu es atdevu Višnu un paņēmu kalendāru ar Širdi Sai... Tā bija mūsu pirmā tikšanās. Taču smieklīgākais ir tas, ka tad, kad šī bilde atnāca, mājās sāka notikt izmaiņas. Mana omīte, mana tēta mazā māsa sāka iet katru ceturtdienu uz Širdi Sai galveno templi... Tad mana ģimene patiesi atvērās un visur parādījās Širdi Sai bildes (fragments no grāmatas "Vienkārši Mīlestība 3" to angļu valodā iegādāties iespējams šeit JL3, p. 246-248).

Saskaņā ar Ravi - Šrī Svami Višvanandas brālēna stāstīto - Širdi Sai Baba vēlāk parādījās viņiem abiem, Vakoasā, Maurīcijā (Vacoas, Mauritius). 

 

Lūk, Ravi stāsts:

Širdi Sai Babas apciemojums

Šrī Svami Višvanandas brālēns atminas pirmo reizi, kad viņi būdami vēl bērni Maurīcijā kopā devās uz tempļa Bhadžanu dziedāšanām :

 

"Mana mamma ar manu tanti sēdējā sieviešu pusē, savukārt Svami un es apsēdāmies vīriešu pusē. Tipiski šādiem pasākumiem sieviešu puse zālē bija aizpildīta līdz pat pašai aizmugurei, kamēr vīriešu pusē bija tikai pāris dziedātāji un mūziķi pašā zāles sākumā. Tā kā mēs nezinājām, kur apsēsties, mēs ar Svami izlēmām apsēsties pa vidu zālei vīriešu pusē. Neierasti mums, kad apsēdāmies, mēs atstājām pa vidu brīvu vietu. Mēs patiesi sākām izbaudīt bhadžanas un plaudējām un dziedājām, kad pēkšņi  mēs abi izjutām vajadzību atskatīties atpakaļ. Mēs pamanījām ekstravagantu un uzkrītoša izskata vīrieti ienākam zāle. Viņš izskatījās garš, rietumnieku izcelsmes un tērpies spilgtā okeroranžā dhoti un šallē. Tā it kā tas viss jau nebūtu pietiekami neierasti, viņa mati bija neticami gari, sirmi, sasieti mezglā, uzsprausti augšup galvvidū un piedevām aptīti visrinķī ar rudrakšām. Uz viņa pieres un rokām bija uzziests žilbinošs čandans. Uz viņa rokām un to locītavām tāpat bija uzvilktas rudrakšas.  Šis džentelmenis apsēdās tieši pa vidu man un Svami kaut gan visa zāle bija tukša. Es atceros, ka paskatījos uz Svami tajā brīdī un mēs vienkārši sasmaidījāmies. Pēc īsa brīža, mana māte un es izlēmām, ka ir laiks doties prom atpakaļ uz mājām. Mājupceļā mēs visi bijām klusi. Es domāju, ka mūs visus bija pārsteigusi un iespaidojusi bhadžanu dziedāšana. Kad piebraucām mūsu pieturā, Svami paziņoja, ka turpmāk viņš apmeklēs bhadžanu dziedāšanu katru nedēļu. Mana mamma ieteica viņam palūgt atļauju vecākiem, pirms doties uz bhadžanu dziedāšanu tik tālu prom no mājām. Pēc kāda laika manai mammai piezvanīja viņas brālis no Maurīcijas - Svami tētis - un pavēstīja viņai, ka Svami bija paslepus apmeklējis bhadžanu dziedāšanu Vakoasā un tagad, 14 gadu vecumā, ir izlēmis veltīt visu savu dzīvi Dievam. Mana mamma, tāpat kā visa pārējā mūsu ģimene, bija mēmi par viņa spēcīgo nodošanos Dievam tik agrā vecumā.   Pāris gadus vēlāk Svami izlēma atbraukt pirmo reizi uz Londonu. Viņu satiekot, es ievēroju, ka viņš ir izmainījies. Viņš bija ataudzējis savus matus un spēja materalizēt lietas no zila gaisa. Viņš materializēja karstu, spēcīgas smaržas vibhuti visiem klātesošajiem lidostā. Kad atbraucām mājās, mēs apsēdāmies blakus un runājām par viņa jaunatklātajām spējām. Svami vaicāja man, vai es vēlos gredzenu, uz ko es atbildēju: “Jā, lūdzu!” Viņš man materializēja zelta gredzenu, paskaidrojot, ka tas ir identisks Mātā Pārvatī čakrai, kā arī ir ļoti spēcīgs. Svami pēc tam vaicāja man: “Vai atminies to dienu, kad mēs devāmies dziedāt bhadžanas uz Vakoasu?” Es atbildēju: “Jā, brāl”. Viņš vaicāja tālāk: “Vai atceries to vīrieti, tērptu kā svēto, kurš apsēdās starp mums?” Es smaidīdams atbildēju: “Kā gan es to varētu aizmirst?”  Svami turpināja paskaidrojot, ka tā bija pirmā reize, kad viņam parādījās Širdi Sai Baba. Viņš bija taujājis Svami, vai viņš atceroties pirmo viņu tikšanos. Svami atbildējis, ka neatcerās. Širdi Sai Baba paskaidroja Svami, ka viņš pirmo reizi ir apciemojis viņu un viņa brālēnu bhadžanu dziedāšanā Vakoasā. Es izjutu milzīgu pagodinājumu, uzzinot, ka Širdi Sai patiesi bija tas svētais, kas apciemoja mūs." 

 

Oriģinālierakstus lasiet šeit un šeit.