Kanja Pudža un Dašamī

Pēdējā Navaratri dienā Šrī Svami Višvananda veica Kanja pudžu (Kanya puja), pielūdzot Navadurgu, kuru reprezentēja deviņas mazas meitenītes.

Rituāla sākumā viņš sacīja: “Kanja pudža nozīmē Dievietes pielūgšanu deviņu šeit esošo meitenīšu veidolā. Dēvī Purānā, Pati Mahā Dēvī teica - to nevainības, to šķīstības dēļ tās glabā Mātes esenci, un šī Mātes esence viņās tiek aktivizēta Kanja pudžas laikā. Katra meitenīte šeit reprezentē Dēvī: Šeilaputrī (Shailaputri), Brahmačārinī (Brahmacharini), Čandraghantu (Chandraghanta), Kušmandu (Kushmanda), Skanda Mātā (Skanda Mata), Katjājanī (Katyayani), Kālaratrī (Kalaratri), Mahāgaurī (Mahagauri) un Sidhitatrī (Siddhidatri).

"Tā mēs godinām Dēvī esenci šajās meitenītēs, tādēļ ka to šķīstības dēļ Māte manifestējas tajās, darbojas caur tām un svētī caur tām. Ar savām acīm jūs redzēsiet tikai ārpusi, taču ar iekšējo redzi ir redzama Pati Dēvī - mītoša katrā no tām. Šādā veidā dāvāta Mātes svētība ir ļoti svarīga.

Kanja pudža

 "Šrī Rāmakrišna no Dakšinēšvaras... kādu dienu, kad viņš ieraudzīja vienu no savām brāļameitām - spēcīga bhava, enerģijas plūsma atmodās viņā. Viņā pamodās šī spēcīgā dziņa pielūgt Māti savas brāļa meitas veidolā. Protams, ka Šrī Rāmakrišnas brālim tas varbūt sķita dīvaini, taču realitātē viņš redzēja, nevis mazo brāļameitu, bet gan pašu Dievišķo Māti.”

Vakara izskaņā mēs svinējām Dašamī (Dashami). Šrī Svami Višvananda iedzīvināja Durgu Viņas negantajā Mahišāsuras Mardinī (Mahishasur Mardini) veidolā .

Dieviete Durga Savā negantajā veidolā kā Mahišāsrua Mardinī

21 Mahišāsuras Mardinī Stotram pants tika dziedāts vairākas reizes, pamazām kāpinot tempu, līdz tika atainota dzīva izrāde par to, kā Dēvī nogalināja Mahišāsuru.

Dievišķās Mātes uzvara pār Mahišāsuru

Beigās Šrī Svami Višvananda sniedza pēdējo ziedojumu Mā (arbūzu), kurš, kā Viņš skaidro, simbolizē : “Pēdējā dienā viena no lielākajām dāvanām Mā ir ziedojums – auglis, kas simbolizē šo ziedojumu, visas mūsos esošās dzīvniecīskās īpašības.”

Šrī Svami Višvananda tāpat izskaidroja mums dziļāko Dašamī nozīmi: “Devī Mahātmjam lasīšanas laikā, jūs dzirdējāt Mahā Dēvī stāstu, kā viņa nogalināja visus ienaidniekus, Mahišāsuru. Apskatīsim, kas tad ir šis Mahišāsura? Viņa nogalināja visus šos varenos dēmonus – miljoniem ienaidnieku – iznīcinot visus tos sekudnes simtdaļās; tikai ar vārdu ‘Sa’ viņi visi tika pārvērsti pelnos un sacirsti gabalos. Taču kas ir šie dēmoni? Kas ir šis varenais dēmons Mahišāsura?

Varenais dēmons Mahišāsura ir cilvēkā mītošais lepnums, no lepnības izceļas visas citas sliktās īpašības. Ja jums piemīt lepnība, no tās izceļas iedomība, greizsirdība, skaudība, dusmas - visas šīs īpašības rada lepnība. Lepnībai  piemīt spēks pakļaut jūs. Šīs īpašības, ja jūs ļaujaties tām, pārņems jūs savā varā. Tad jūs neredzēsiet neko citu,  jūs būsiet akli un nespēsiet saredzēt patiesību par to, kas jūs īstenībā esat. Tādēļ tiek teikts, ka tikai ar pazemību iespējams sasniegt Dievišķo.

Protams, tad, kad pazemība rodas, tas nenozīmē, ka citas īpašības izzūd. Tās ir kā mazi dēmoni. Tikmēr, kamēr tās mīt jūsos, tās vienmēr centīsies uzbrukt. Ja atrodaties uz garīgā ceļa un tuvojaties Dievišķajam, tiecaties pie Dieva-realizācijas, pie Mā, protams, ka prāts to nekad nepieņems, prāts vienmēr centīsies iebilst jūsu sirds aicinājumam; un no prāta lepnība centīsies gūt virsroku.

Protams, cilvēkie var vai nu dancot pēc prāta stabules vai izvēlēties nedancot vis. Tomēr skumji, bet fakts, ka lielākā daļa cilvēku pasaulē izvēlas pakļauties tam un ļaujas, lai šie dēmoni tos vada. Tādēļ tiklīdz cilvēks aptver to, tas cenšas atbrīvoties no šiem dēmoniem. Cilvēks nododas pašanalīzei, cenšas izmainīt sevi, un tajā brīdī pieaug dēmonu agresija. Vai esat kādreiz dzirdējuši, ka jo tuvāk jūtaties Dievišķajam, jo vairāk problēmu jums ir? Vai jo vairāk cenšamies būt pozitīvi, jo prāts kļūst negatīvāks? Tas ir brīdis, kad dēmoni sāk satraukties un cīnīties pretī. Labākais ir visu atdot kā ziedojumu uz Dievišķā altāra un lūgt Dievu, lai Tas palīdz, lai Dievišķā Māte nāk pie jums, nes jūs un iznīcina visas šīs īpašības. Tādēļ ka tikai saviem spēkiem tas būs ļoti grūti.

Cilvēki aiz lepnības uzskata, ka tiem piemīt vara daudz ko paveikt. Tie domā: ‘Es kaut kas esmu.’ Tu esi neviens! Tu esi nekas! Tāpat kā Viņa spēj iznīcināt visu šajā pasaulē tikai ar vienu vārdu ‘Sa’, tieši tāpat Viņa var visus jūs iznīcināt. Tad kas gan jūs esat? Jūs neesat tikai šis lepnums, kas liek jums domāt, ka esat kas īpašāks par citiem! Jūs visi esat viens, Jūs visi esat Viņas bērni, Jūs visi esat daļa no Dieva. Šī uztvere seko vēlāk - tad, kad iekšā nav palicis ne miņas no lepnības. Taču pirms tam jums jāiemācās neļauties šīm īpašībām, pat, ja tās rodas. Tādēļ vienkārši atdodiet tās Mātei!

Ļaujiet Viņai parūpēties par jums, ļaujiet Viņai tikt galā ar jums. Viņai ir labākās zāles pret to, Viņa zina, kā to iznīdēt, Viņa zina kā to inīcināt saknē pa īstam. Taču jums no savas puses ir jāatdod šīs īpašības. Tad, kad jūs atdodat kaut ko kādam, tas vairs jums nepieder. Ja jūs tās atdodat Dievišķajai Mātei, sacīdami: ‘Māmiņ, tiec galā ar to manā vietā,’ tomēr jūs pie tā kavējaties, it kā tas vēljoprojām būtu jūsu; tad Viņa sacīs: ‘Ņem to atpakaļ!’"

Āratī

 Oriģinālierakstu lasiet šeit.