Navaratri 8. diena - Mahāgaurī

Mahāgaurī Mā

Navaratri astotajā diena mēs godinām Dievieti Mahāgaurī. Viņas seja ir pilnīgi balta. Viņas apģērbs ir pilnīgi balts.  Viņa sēž uz vērša, un viņai ir četras rokas. Viņas augšējās labās rokas žests novērš bailes, apakšējā labajā rokā Viņa tur trejžuburu. Augšējā kreisajā rokā viņa tur  ‘Damaru’ un apakšējās kreisās rokas žests dod svētību.

Kā Parvatī, būdama Šivas sieva,  Viņa veica stingru gavēni. Šīs grūtās meditācijas laikā Viņas seja kļuva tumšā. Kungs Šiva bija ļoti apmierināts ar Parvatī dievbijību un izpeldināja Viņu Gangas svētajā ūdenī. Pēc peldes Viņa kļuva balta. No tā brīža Viņu sāka saukt par ‘Mahāgaurī’.

Šrī Svami Višvananda teica: “Mahāgaurī ir tīrība. Tas baltums, ko Viņa nēsā, simbolizē mūsu Patieso Es, kas ir bez traipiem, kas ir bez piemaisījumiem. Ar Mātes Žēlastību reiz sasnieguši savu Patieso Es, mēs sasniedzam Dievu. Vienreiz  mums jāattīra sevi no visam karmiskām pagātnes un tagadnes lietām  un jāziedojas Viņai, tad Mahāgaurī varēs mums palīdzēt. Viņa atbrīvo cilvēkus un palīdz tiem sasniegt pestīšanu - ‘mukti’."

Abišekā Šrī Svami Višvanandas padukām un Devī

"Mahāgaurī ir savādāka nekā Devī Kālaratrī, ko mēs godinājām vakar. Vakar Viņa mums parādīja visas dzīvnieciskās īpašības un to, cik mežonīgas tās var būt. Bet šodien Viņa rāda, ka tad, kad cilvēks atsakās no šīm dzīvnieciskajām īpašībām un pārvar tās, viņš sasniedz tīrību. Tiklīdz cilvēks pārvar sava prāta uzliktos ierobežojumus, viņš visā ieraudzīs diženumu. Viņš ieraudzīs, cik dižena ir Viņas radība, un ka Viņa ir it visā. Mahāgaurī grib, lai mēs šķērsotu ierobežojumu barjeru, lai mēs varētu saprastu, ka vienmēr esam tīri, ka vienmēr esam brīvi."

Jagna ar Šrī Svamī Višvanandu

"Reiz kāds zēns devās satikt Dievu. Ceļā viņš satika kādu dižu Sādhu, kurš ar paceltām rokām stāvēja uz vienas kājas. Sādhu viņam teica: ‘Tā ka tu ej satikt Dievu, man ir viens jautājums - Pajautā Dievam, kad es sasniegšu atbrīvošanu?’ Zēns satika Dievu un pajautāja visus jautājumus.

"Atpakaļ ceļā viņš satika Sādhu, kas viņam jautāja: ‘Tātad… vai tu satiki Dievu? Ko Dievs teica?’ Zēns teica, ko Dievs bija viņam sacījis:‘Labi, Sādhu vēl ir dažas karmiskas lietas. Viņam vēl trīs reizes būs jāpiedzimst, lai sasniegtu mani.’ Sādhu kļuva ļoti nikns un teica: ‘Pēc visas manas tapāsjas, visas sādhanas, ko es esmu veicis, man vēl trīs reizes jāpiedzimst?!’ Bet zēns bija ļoti mierīgs un priecīgs, tāpēc Sādhu sacīja: ‘O, esmu pārliecināts, ka šī ir tava pēdējā dzīve šeit.’

"Zēns sacīja: ‘O, mans dārgais  Sādhudži, tas nepavisam nav tā. Vai tu redzi šo tamarinda koku? Man jāpiedzimst vēl tik daudz reižu, cik kokam lapu, un tikai tad es sasniegšu Viņu.’ Sādhu palūkojas uz zēnu: ‘Vai tu esi muļķis? Kāpēc tu esi tik laimīgs?’ Zēns teica:“Labi, tas nav svarīgi. Es zinu, ka beigās es Viņu sasniegšu. Tajā brīdī viņš izdzirdēja Dieva balsi sakām: ‘Pateicoties zēna tīrajai sirdij, visas šī zēna dzīves tiek dzēstas, un viņš sasniegs mukthi šajā dzīvē.’

"Tas parāda, ka nav svarīgi, cik daudz katrs ir darījis, bet svarīgi ir, kā viņš ir darījis. Tur jābūt Mīlestībai. Ja jūs darāt lietas ar Mīlestību, Dievs darbosies caur jums. Jums tikai jāveic viens solis ar Mīlestību, tad Viņa visu izdarīs. Bet tik ilgi, kamēr nav šis viens solis no jūsu puses, tas būs grūti. Mahāgaurī jums palīdzēs kļūt par tādu, lai šis viens solis tiktu veikts ar tīru sirdi."

 

Raksta oriģinālu varat lasīt šeit.