Šrī Svami Višvananda iepriekšējos gados mums ir devis šādu pirmās nodaļas skaidrojumu:
“Šailaputrī veidolā Viņa iznīcina Dievu lepnumu. Patiesībā mēs visi esam daļa no šiem Dieviem. Nav nekādu atšķirību.
Šajā formā Viņa iznīcina mūsu lepnumu, mazo Dievu lepnumu. Durgas Saptašatī pirmajās nodaļās mēs lasām, par to, kā no Mahā Višnu ausīm, kamēr Viņš bija dziļā sādmahī stāvoklī, iznāca divi dēmoni. Tie bija divi brāļi - Madhu un Kaitabha, kas simbolizē mūsu ‘pārāk daudz’ un ‘pārāk maz’. Mēs sūdzamies, kad ir par daudz, un, kad ir par maz, mēs arī sūdzamies, jo ne ar ko neesam apmierināti, jo vienīgi Pats Kungs var mūs apmierināt.
Mēs ciešam no visa, kas mums ir par daudz, un ciešam arī no visa, kas mums trūkst, no visa, kā mums nepietiek. Abos šajos gadījumos, ko mēs redzam, mums viss jāziedo tam Kungam, mums jākļūst par instrumentiem. Un, lai kļūtu par instumentu, mums jāziedojas.
Tas, kas šeit ir domāts ar ziedošanos, nav situācija, kad jums viss jāatstāj un jāziedojas Viņam, bet gan jums jātic, ka, lai ko jūs arī darītu, Viņš vai Viņa ir līdzās.
Raksta oriģinālu varat lasīt šeit
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru