Jautājums: «Lūdzu pastāstiet mums
mazliet par Šrī Gurudevas devību un piedošanu. Kāda veidā viņš ir devīgs un
piedodošs pret skolnieku?»
Atbilde: «Redziet, skolniekam Šrī Gurudeva
eksistē mūžīgas svētlaimības formā. Tiklīdz skolnieks redz Šrī Gurudevu, un
pat, ja tikai atceras to, viņš momentāni sajūt neaprakstāmu ekstāzi. «Šrī
Gurudeva!» Ak! Cik svētlaimīgs viņš jūtas, izrunājot šos vārdus! It kā visas
viņa sirds ciešanas izzustu. Kad skolnieks kaut tikai vienreiz redz medussaldo
noskaņu, kas rotājas viņa sejā, kurā jaušams smaids un kura ir tik dārga, vai
dzird no viņa mutes kaut tikai vienreiz ar nektāru pildīto vārdu, kuru ir tāda svētība
dzirdēt, skolnieka kaistošā sirds tiek veldzēta ļoti saldi
mierinošā un patīkamā ūdenskritumā. Patiesībā nav brīnišķīgāka patvēruma šajā
dedzinošajā materiālajā pasaulē, kurā remdēties no šīs svilinošās sajūtas, kā
Šrī Gurudeva. Ko vēl vairāk es varu teikt par šo maigo žēlsirdību? Es jau
jums iepriekš teicu, ka tas, kurš nespēj piedot, nevar kļūt par kāda Guru.
Viņš vienmēr ir pilns žēlastības. Guru ir tik nenovērtējams. Viņa pati augstākā
iezīme ir tā, ka viņš ir ļoti piedodošs un apveltīts ar ļoti patīkamu dabu.
Skolnieks nevar viņu nekādi aizvainot. Gadījumā, ja skolniekam kāda iemesla dēļ
neizdodas izrunāt kādu pāridarījumu, Guru viņam piedod pat pirms tas ir izteikts.
Tā ir Guru daba piedot. Šrī Gurudeva ir manifestēts piedošanas un mīlestības
iemiesojums. Ja jūs viņu neredzat tieši šādi, tad jūs arī nevarat sekot
diženajam piemēram, kuru Šrī Guru nosprauž. Raugiet, Bābā, jūsu sirdis nemitīgi
tiek piesārņotas ar materiālās dzīves dubļiem, un viņš nepaguris notrauc no
jums šos netīrumus. Viņš neapvainojas uz jums, un, ja jūs sakāt, ka viņš
apvainojas, tad jūs pazemināt viņa statusu. Brr! Vai tas notiek? Atcerieties šo
svarīgo norādi - jūsu Guru neredz nekādu vainu un atrodas pastāvīgā svētlaimē.
Vai zināt, cik augstsirdīgs ir Šrī Gurudeva? Priekšzīmīgam sat-guru
(patiess garīgais skolotājs) jābūt ļoti, ļoti mīlošam un augstsirdīgam.
Raugiet, es jums izstāstīšu piemēru par viņa augstsirdību, lai jūs viegli to
saprastu. Kādu dienu kāds Gurudeva devās uz sava skolnieka māju. Skolnieks,
kurš bija ļoti nabadzīgs, uzlika pāris paisā[1] uz paplātes un bažīgi teica:
«Prabhu! Es esmu ļoti nabadzīgs. Es ar lielām pūlēm katru dienu kaut kā savelku
galus kopā. Es neesmu spējīgs godāt tevi tā, kā tu esi pelnījis.» Redzēdams
sava skolnieka pazemību un trūkumu, Gurudeva, nabadzīgajam skolniekam nezinot,
klusītēm pasauca kādu, un teica: «Ja mums ir pietiekami daudz naudas, tad paņem
40 rūpijas[2]
un iedod tās šim skolniekam. Ak! Paskat, cik drausmīga ir viņa nabadzība un cik
raižu viņu ir skārušas. Vēlāk, kad viņa situācija būs uzlabojusies, viņš atdos
naudu.» Kad skolniekam tika iedota nauda, viņš izplūda asarās, nokrita uz
ceļiem Guru priekšā un gauži raudāja ar lūgšanā saliktām rokām: «Prabhu! Piedod
man, neliec man justies kā pāridarītājam, uzspiežot pieņemt Guru bagātību!» Pēc
šīs pazemības izrādīšanas, viņš atteicās pieņemt jelkādu naudu. Gurudeva
smaidīja, turēja skolnieka labo roku savā kreisajā un ielika naudu skolnieka
labajā rokā ļoti tiešā, mīlošā un saldā noskaņojumā teikdams: «Vai Guru tev
svešinieks ir? Kādēļ tu nepieņem naudu?» Faktiski nav tuvāka
radinieka par Guru. Lūk, cik augstsirdīgs viņš būs pret savu skolnieku.»
14. Jautājums: «Kā Guru un skolniekam
jāuztver vienam otru tiklīdz tie viens otru satiek?»
Atbilde: «Kādu dienu skolnieks devās
uzlūkot viņa Gurudevas lotuspēdas ar lūgšanā saliktām rokām un pazemīgi teica:
«Prabhu, es esmu nepieskarams, kritis un zemas kārtas. Kā es varu tev izteikt,
cik lielu žēlsirdību, tu man esi dāvājis, ļaujot pieskarties savām pēdām?»
Izdzirdot šos vārdus, Gurudeva izsaucās: «O! Vai zini, ko es domāju, tevi
redzot? Es nodomāju: «Mans Kālīpāda ir atnācis», «mans Girīn ir atnācis», vai:
«mans Govinda ir ieradies». Vairāk neko citu es nedomāju. Es nedomāju par to,
vai tu esi zemas kārtas vai augstdzimušais, bagāts vai nabags. Kad es redzu Kālīpāda,
es vienkārši uztveru viņu kā savu nevainīgo bērnu Kālīpadu, redzot Girīnu, es
redzu viņu vienkārši kā savu nevainīgo bērnu Girīnu. Es nedomāju nemaz par to,
vai tu esi brāhmaṇa, vai caṇḍāla, bagāts vai nabags. O, jūs
visi esat mana Kunga Nitjānandas biedri - jūs visi esat viņa mūžīgie kalpi, un
es ar jums mūžīgi būšu šais attiecībās, dzimšanu no dzimšanas. Vai jūs
nezināt, ka Thākura Mahāsaija ir teicis: nitāi caraṇa satya, tāhāra sevaka
nitya. «Nitai lotuspēdas ir īstas, un Viņa kalpi ir mūžīgi.» Dzimšanu no
dzimšanas jūs esat Nitjānandas kalpi - vai tamdēļ es jūs spēju jelkad nicināt?
Vai jūs nezināt, ka mans Kungs (Nitjānanda) pieņēma caṇḍālas? Un no
otras puses, vai zināt, kas ir jūsu kā skolnieku pienākums? Paklausīgi
skolnieki redz Šrī Gurudevu Pašu Dievu esam - nekad ne kā parastu cilvēku. Viņš
nekad nedrīkst tikt ignorēts, pret viņu nedrīkst nevērīgi izturēties, un jums
vienmēr jāpilda viņa pavēles. Šrī Gurudeva ir Kunga ācārya śakti.
Šrī Bhāgavatā Kungs teica Šrī Udhavam - ācāryaṁ māṁ vijānīyāt nāvamanyeta
karhicit. Na martya-buddhyāsūyeta sarva devamayo guruḥ (11.17.27.)
«Zini Āčārju (guru) Mani esam un nekad neizturies pret Viņu nevērīgi. Neskati
viņu kā parastu mirstīgo un nemeklē viņā vainu, jo Guru ir visi pusdievi kopā
ņemti.» Un atcerieties vēl kādu lietu - jelkad, kad kādam rodas vēlme
asociēties ar svētajiem, tad jums jāsaprot, ka Kungs ir izlējis pār Viņu savu
žēlsirdību. Tā nav indivīda paša vēlme - tā ir Dieva kārtība! Raugiet tik! Jūs
nebūtu mani zinājuši, un es nebūtu zinājis jūs! Jūs nesakāt: «Kad tu mani
vienreiz ieraudzīji Pānihātī svētkos[3]...»
Tas bija Pats Kungs, kurš tevi šeit atveda. Tā nu jūs redzat, ka tiklīdz Guru
un skolnieks ierauga viens otru, izveidojas medussaldas skolotāja-skolnieka
attiecības. Guru zinādams, ka skolnieks ir priekšzīmīgi atdevies un dedzīgs
kalps, uzmet mīlošu acu skatu, un skolnieks, zinādams, ka viņa Guru ir Pats
Kungs, raugās uz Guru ar nodošanos un mīlestību. Vairāk nedrīkst būt nekādas apdomāšanās.
Faktiski nepieredzēta ekstāze, kas pamostas Guru un skolnieka sirdīs, tiem
satiekoties, liek viņiem abiem uz brīdi iziet ārpus sevis; tajā mirklī nav pat
nekāda iespēja tālākām šaubām. Guru, kura sirds ir ar līdzcietību svaidīta, un
skolnieks, kurš ir pilnībā koncentrējies uz sava Guru lotuspēdām, spēj izjust
šo vārdu patiesumu. Tādējādi Guru un skolnieka satikšanās ir ļoti salds
notikums - notikums, kuru bhaktam ilgstoši jāizbauda.
[1] Paisā - naudas vienība, dažādos reģionos tās vērtība atšķiras, tā var būt 1/100 vai pat 1/1000 daļa no rūpijas (tulkotāja piezīme)
[2] Tas notika 20. gadsimta sākumā. Tagad šāda summa būtu desmitiem reižu lielāka (izdevēja piezīme)
[3] The danḍa mahotsava Kunga Nitjānandas piešķirts Šrīlam Raghunātham Dāsam Gosvāmī Pānihātī ciemā, Rietumu Bengālijā. Šie svētki ik gadu jūnija mēnesī tiek atzīmēti ar grandiozām svinībām (izdevēja piezīme)
[3] The danḍa mahotsava Kunga Nitjānandas piešķirts Šrīlam Raghunātham Dāsam Gosvāmī Pānihātī ciemā, Rietumu Bengālijā. Šie svētki ik gadu jūnija mēnesī tiek atzīmēti ar grandiozām svinībām (izdevēja piezīme)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru