Pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma, Svami atkal ieradās Šveicē. Pirmā pilsēta Daršanu tūrē bija Rainfeldena (Rheinfelden) (netālu no Bāzeles (Basel). Daršana notika skaista zālē Rainas (Rhine) upes krastā.
Kā ierasts Daršanas sākumā Svami dziedāja skaistu bhadžanu. Taču drīz vien kļuva skaidrs, ka to 350 cilvēkiem nebija tik viegli dziedāt līdzi. Tad Svami izvēlējās vieglāku Radhas Krišna bhadžanu. Viņš paskaidroja, ka Radharani, mūžīgā Krišnas pavadone, ir katra mūsu iekšējās nodošanās manifestācija. Viņa atrodas dziļi katrā no mūsu sirdīm, pat dzīvniekos.
Lai to ilustrētu, Svami izstāstīja stāstu. Stāsts bija par kādu svēto, kurš ceļoja apkārt kopā ar saviem skolniekiem un vadīja Satsangas par Bhagavatam. Lai kurp viņš dotos, viņā klausīties ieradās milzum daudz cilvēku. Reiz viņi nokļuva kādā nomaļā vietā, un skolotājs teica: "Šodien Satsangu vadīt mēs dosimies uz mežu." Skolnieki bija šokēti, jo nesaprata, kuram mežā tiks vadīta Satsanga, vēl jo vairāk tādēļ, ka šis mežs bija zināms kā pilns plēsīgu zvēru. Tomēr skolotājs bija cieši apņēmies vadīt Satsangu mežā zvēriem, nevis cilvēkiem.
Skolotājs ļāva skolniekiem pašiem izlemt, vai doties līdzi mežā, tomēr skolnieki, protams, nepameta savu skolotāju vienu. Viņi devās līdzi, mierinot sevi, ka gadījumā, ja būs jāmirst mežā kopā ar skolotāju, tā būs svētība.
Viņi devās iekšā mežā, un skolotājs sāka lasīt Gītu. Tajā brīdī viņi izdzirdēja rēcienu un starp kokiem parādījās tīģeris. Skolnieki bija šokā un nodomāja, ka viss ir beidzies, ka viņu dzīvēm gals klāt.
Taču skolotājs piecēlās un devās pie tīģera, noglāstīja tā galvu un iečukstēja ausī Guru mantru, kuru viņam bija devis iepriekšējā dzīvē. Tīģeris to nezināja, bet Guru zināja. Brīdī, kad Guru iečukstēja mantru tīģera ausī, tīģeris atcerējās, paklanījās un no viņa acīm sāka birt lielas asaras. Un asaras ritēja arī pār Skolotāja vaigiem. Tādas ir skolotāja un skolnieka attiecības. Ne tikai vienas dzīves garumā, bet daudzu dzīvju.Pat, ja skolnieks nokrīt līdz pat dzīvnieka līmenim, tas ir Guru pienākums atgādināt par viņa dzīves mērķi. Guru atgādināja viņam par Dievišķajiem Vārdiem. Skandējot Dievišķos Vārdus, prāts tiek attīrīts no netīrumiem. Kā Krišna teica Gītā: "Tas, kura apziņa ir skaidra, sasniegs Mani."
Svami izstāstīja vēl divus stāstus, lai atainotu tīras mīlestības un nodošanās Dievam nozīmi un varenību. Ja mēs mīlam Dievu patiesi, Dieva sirds ir pie bhaktas un bhaktas sirds ir pie Dieva.
Pēc tam Svami lūdza visus dziedāt ar viņu kopā, neskatoties uz to, kāda kuram ir balss un vai tā ir skaista, vai nav, tādēļ, ka Dievs ir laimīgs par mīlestību, kas mīt mūsu sirdīs. Svami sāka dziedāt Radhe Krišnas bhadžanu un neilgi pēc tam sāka Daršanu, kura ilga lūdz pat 0:30 naktī.
Oriģinālierakstu lasiet šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru