Interesanti jautājumi - interesantas atbildes

Jautājums:

Svamidži, Bhakti Margas Misijā, Tu īpaši izcel šādas īpašības: Mīlestību, Pacietību un Vienotību. Kādēļ tieši šīs īpašības?

Šrī Svami Višvananda:

"Tādēļ, ka šīs trīs īpašības šajā laikā ir visnozīmīgākās. Bez Mīlestības nekas nenotiks. Bez pacietības jūs neko nepadarīsiet. Un piedevām jūs dzīvojat atšķirību laikmetā - tikai apvienojoties, atšķirības izzudīs. Tādēļ esmu izvēlējies šīs trīs īpašības: Mīlestību, Pacietību un Vienotību. Tāpat vienotība nozīmē savienošanos. Caur pacietību un Mīlestību ir iespējams savienoties ar Dievišķo."

Jautājums:

Kas ir Guru mantra? Kā tā atšķiras no vienkāršas mantras.

Šrī Svami Višvananda:
"Guru mantra sevī ietver pilnu Skolotāja Žēlsirdības potenciālu. Dodot to māceklim, Guru atdod tam arī daļinu Sevis. Tas nozīmē, ka skolnieks, skandējot Guru mantru, tuvinās Guru sasniegtajam līmenim. Tā, lūk, ir Guru mantra. Vienkārša mantra nenes šādu vibrāciju. Ziniet - visas mantras ir labas, tomēr Guru mantra ir vislabākā."

No auditorijas:

Kā Guru mantra kļūst par Guru mantru?

Šrī Svami Višvananda:

"Guru mantru iedod Guru, tas arī pārvērš mantru Guru mantrā. Redziet, Guru mantra, kā es jau tikko teicu, slēpj sevī visas Skolotāja īpašības. Tādēļ saņemot šo dāvanu - Guru mantru - Guru automātiski kļūst atbildīgs par šīs personas pacelšanos pāri cilvēciskā prāta robežām. Tā, lūk, ir Guru mantra."

Jautājums:

Kāda ir Mahavatāras Krija Babadži misija uz zemes?

Šrī Svami Višvananda:

"Aizsargāt šo planētu. Tik ilgi, kamēr Viņš būs šeit, Māmuļai Zemei nekas nenotiks."

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

Satsanga 2014.gada 13.aprīlī Rīgā, Latvijā

Gurudži ļāva mums dziedāt vairāk kā stundu, pirms Viņš pats ieradās Satsangas zālē, līdz mūsu sirdis pārņēma spēcīgas ilgas. Mēs jutāmies tik vienoti kā viena ģimene, pat kā viens ķermenis! Dziedot mūsu skats slīdēja pār zāli, tai pamazām piepildoties ar cilvēkiem, kuri sēdēja, sāka dziedāt līdzi, plaudēja, ik pa brīdim aizverot acis meditācijā, mierīgiem smaidiem izgaismotām sejām - acīmredzami mēs bijām mūsu Guru instruments, ar kuru Viņa dāvātā Mīlestība izlija pār visiem klātesošajiem. 

Izpildot bhadžanu "Krišna Prema Maiji Radha", caur mākoņiem izlauzās rietošās saules stari, iekrāsojot nomākušos un pelēko debess jumu tumšos purpura toņos. Tas bija neaprakstāms skats, un mums prātā ienāca Gurudži teiktais, ka Krišnas krāsa ir negaisa iekrāsotas debess krāsa vai arī tumši violetie toņi, kas atrodami pāva spalvās. Krišna bija ceļā pie mums!

Drīz vien ieradās Gurudži. Mums bija tas gods aicināt Viņu, dziedot Nārajana bhadžanu, trešo reizi vienas dienas laikā, kas šķita esam milzīga svētība pati par sevi. Gurudži visiem klātesošajiem dāvāja brīnišķīgu Satsangu, atbildot uz dažādajiem jautājumiem, mazliet dziedot, daudz smejoties un jokojot.

Viņš arī Rīgā pastāstīja stāstu par Dukhi Krišnu, un, dzirdot to klātienē, no Viņa lūpām, bija sajūta it kā tas nebūtu vienkārši stāsts, bet gan Viņš mūs visus paņemtu līdzi ceļojumā uz Vrindāvānu jeb aizrautu mūs līdzi Rāsā Līlā dejā kādās citās sfērās, kuras mēs nespējam aptvert ar prātu, bet gan tikai sajust savās sirdīs.

Satsanga beidzās nedaudz pēc 23:00, un uz to bija sanākuši aptuveni 200 cilvēki.

Pēc Satsangas mēs, bhaktas, tā kā tas parasti notiek Šrī Pītha Nīlajā, gaidījām līdz Gurudži pametīs telpas, lai pavadītu Viņu. Kad Viņš parādījās, lai dotos prom, tas bija tik neaprakstāms brīdis! Pēc šī fantastiskā mēneša, kurā Viņš bija dāvājis mums iespēju domāt tikai un vienīgi par Viņu, darīt visu tikai Viņam, vienojot mūs, likdams dziedāt gandrīz neko citu kā vien Rāma vārdu stundām ilgi, liegi vedot uz mirkli, kurā mēs aizmirsām sevi un atdevāmies pilnībā... 

...Viņš pār mums izlēja Savu Mīlestību. Gurudži pienāca pie ikviena no mums, saņemot mūsu rokas, atbildot uz kāda sirdi urdošiem jautājumiem, dāvājot Savu Svētību, un vairāk par visu smaidot un ieskatoties dziļi mūsu acīs un sirdīs, liekot tām uz mirkli apstāties un izkust.

Un kad Viņš jau bija pie izejas durvīm, un mēs visi uz zemes, pateicībā nokrituši pranāmā, mūs vēl reizi noglāstīja mūsu Gurudži maigā, mīlošā un neizsakāmi pazemīgā balss: "Paldies par Templi!"

Tā bija tāda dāvana, ka mēs visi peldējām svētlaimē, kurā no prieka un mīlestības gribas smieties un raudāt reizē...bet ko nu! Gurudži taču teica, ka Satčidananda ir kas ārpus vārdiem pastāvošs.

Nākamās dienas pusdienslaikā Gurudži bija jāatgriežas Šrī Pītha Nīlajā, tādēļ mēs devāmies uz lidostu, lai novēlētu sirsnīgas ardievas, un Viņš vēl reizi izpeldināja mūs Savā Mīlestībā.

Atmiņā atskan Gurudži vārdi, ka atliek paspert tikai vienu soli tuvāk Dievam, lai Viņš skrietu tev pretim. Ārpusē mēs būvējām Rāma Templi, taču savās sirdīs mēs kārtu pa kārtiņai atklājām templi, kurā mājo mūsu Guru Bhagavāns. Ar katru mirkli mēs sajutāmies tuvāk un tuvāk Viņam un vairāk mājās nonākuši, līdz beigās Viņš mums kā spogulī parādīja katra mūsu tuvību ar Guru, ar Dievu.

Bhagavān Rāmačandra ki.... Džei!

Satgurudeva Premavatāra Šrī Šrī Svami Višvananda MahāPrabhū ki ... Džei!

Paldies Tev Gurudži - mēs Tevi tā mīlam!

Ierakstu angļu valodā lasiet šeit.

Rāma Tempļa inaugurācija Rīgā, Latvijā

13.aprīlī Šrī Svami Višvananda devās uz Rīgu, lai veiktu  

ceremoniju tur izveidotajam Rāma Templim.

Rāma atgriežas Ajodhā un Rīgā :)

Satčidananda Vigraha Šrī Rāmačandra Templis Rīgā, Latvijā

Neviens īsti nezin, kad un kā tas aizsākās... viss, kas mums zināms, ir sapnis, kuru pirms diviem gadiem redzēja Trijambakešvarī. Viņa pastāstīja mūsu Svami Višvašaradaanandam, ka viņa redzēja sapnī, ka palīdz būvēt Rāma templi Latvijā. Pēc kāda laika Gurudži pateica mūsu Svami, ka templim Latvijā, kuru turam prātā, jābūt veltītam Rāmam.

Sītā, Rāma, Lakšmana un Hanumāna murti Templim tika nopirkti Čenajā 2013.gada novembrī svētceļojumā ar Gurudži. Tie ir veidoti no pieciem metāliem (Pancha Tattva) un ir neaprakstāmi skaisti! Mēs nevarējām sagaidīt, kad redzēsim tos dzīvē, taču mums bija jāapbruņojas ar pacietību, tādēļ, ka dzīvē tos pirmo reizi ieraudzījām Rāma Navami.

Ziemassvētku svinību laikā Šrī Pītha Nīlajā mums foajē sanāca neliela saruna ar Gurudži. Viņš uzrunāja mūs: „Es dzirdēju, ka pie jums Rīgā būs Rāma templis.” Mēs izmantojām izdevību un palūdzām Gurudži atbraukt inaugurēt Templi, piebilstot, ka mums Viņš ļoti pietrūkst. Iesākumā Viņš izskatījās tik nopietns un stingrs, it kā netaisītos braukt, tomēr tad atplauka smaidā un steidzīgi noteica: „Tad redzēsim, bet tikai uz vienu dienu.” Tas izklausījās pēc solījuma, un mēs bijām laimīgi.

Pēc Mahašivaratri svinībām, atceļā uz lidostu, Svami Višvašaradaananda atklāja priecīgo vēsti, ka Gurudži tiešām apsolījis uz vienu dienu kaut kad aprīlī atbraukt un inaugurēt Templi. Mums bija mazliet vairāk kā mēnesis, lai radītu īstu Hinduisma templi.

Svami Višvašaradaananda iedvesmojās no šīs bildes, sniedzot norādījumus par Tempļa dekorēšanu

Uz to brīdi viss, kas mums bija – Bhakti Margas centrs un Gurudži apstiprināta mulasthana (altāra) skice, kuru bija zīmējis Pankadžaananda.

Pankadžaananda skice, kuru redzot, mūsu sirdis iepukstējās straujāk tuvā skaistuma gaidās

Tam visam vajadzēja pārtapt templī. Mēs pat nebijām īsti pārliecināti par vietu. Vai mēs pārveidosim esošo Bhakti Marga centru Templī, vai meklēsim jaunas telpas? Bija TIK daudz darāmā! Jūs varat iedomāties. Tomēr labākais šajā visā bija apziņa, ka mēs esam tikai instruments mūsu Guru rokās. Mēs kalpojam Guru, un Viņš par visu parūpēsies, tādēļ, ka Viņš zina visu – gan to, kur būs Templis, gan to, kāds tas būs. Mums bija tikai jāsakoncentrējas uz Viņu, jāieklausās savā sirdī un jāļauj Viņam mūs vadīt, pie reizes neeaizmirstot izbaudīt svētlaimi atrodoties Viņa rokās un esot Viņa rokas.

Pārtapšanas process...

Sākās gatavošanās. Mūsu Bhakti Marga centrs mainījās, paplašinājās. Visi Prabhu un visas Matadži tika iesaistīti procesā. Kamēr Prabhu, galvenokārt, bija atbildīgi par pārbūvi, Inga sāka mācīties un mācīt arī mums Rāma bhadžanas; Hemandži šuva visu – sākot no aizkariem un beidzot ar tērpiem Dievībām; Anete un Jānis devās iepirkties Londonā (paldies Lielbritānijas Bhakti Margai par palīdzību) iegādājoties dekorācijas un rotas Dievībām; Prebhavani un Tamārija bija atbildīgas par Prasādu; Ousha bija atbildīga praktiski par visu notiekošo Templī; Svami Višvašaradananda bija visa sirds un dvēsele – zināja visu un darīja visu, koordinējot mūs, kā arī sākot sestdienās un svētdienās vadīt Kalaš Pudžas.

Divas nedēļas pirms pasākuma, Guru ceturtdienā mēs beidzot uzzinājām Tempļa inaugurācijas un Gurudži atbraukšanas datumu – 13.aprīlis!!! Svētdienā tūliņ pēc Rāma Navami un pirms Hanumāna Džajanti. Pie tam svētdienās mēs parasti ilgāk dziedam Rāmam veltītas bhadžanas, tā kā tā skaitās Rāma diena. Vai var būt vēl skaistāk? :)

SVŠaradaananda raksta Bhakti Marga Latvijas FB grupā: Džei Gurudev! Nē, ne tā. Džei Gurudev!)))))))))))) Pat šādi - DŽEI GURUDEEEEEEEEEEEEV!)))))))))))))))))))))))))))))))))))))))) Uzminiet, kādi man ir jaunumi?)))))

Pēdējās divas nedēļas pagāja kā virpulī. Nedēļu pirms atbraukšanas Gurudži izlēma sniegt arī Satsangu tajā pašā dienā. Tā nu mums vajadzēja sadalīties divās komandās: viena bija atbildīga par Templi; otra par Satsangu, kura bija paredzēta citās, plašākās telpās. Līdz šim brīdim mēs netikām publiski informējuši par gaidāmo notikumu, tā kā sarēķinājām, ka Tempļa galvenajā zālē ērti var ietilpt, sasēsties un mazliet dejot ne vairāk kā 50 cilvēki. Taču tagad, kad uzzinājām par Satsangu, mēs vēlējāmies dalīties ar ikvienu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku  rastu iespēju gūt Gurudži svētību. Tā nu mēs izlēmām darīt tāpat kā tiek darīts ŠPN – mēs inaugurēšanā piedalīties gribētājus organizējām divās maiņās.

Rāma Navami bija tik pasakaini pie mums. Varēja just, ka svētais atklāšanas brīdis tuvojas.

Trešdienā no ŠPN ieradās Svami Višvakešavaananda, lai palīdzētu paveikt pēdējos sagatavošanās darbus Templī, kā arī lai pārbaudītu, vai mums ir viss nepieciešamais ceremonijai. Tās bija pēdējās dienas pirms Pasākuma... Katru vakaru līdz pat vēlai naktij mēs palikām Templī, dziedot, mācoties, dekorējot, tīrot, kārtojot un plānojot abu pasākumu organizāciju.

Tā, piemēram, piektdien vēlu vakarā, mēs atskārtām, ka būs jādzied taču Rāma Ārati, kuru mēs nezinājām! Inga atcēla savu nakts darbu studijā, un mēs divatā centāmies iemācīties dziesmu. Vienā brīdī mūs nomāca sajūta, ka mēs nespēsim to laikus kārtīgi apgūt, bet mums bija retā iespēja aprunāties ar Svami Kešavu, kurš mūs uzmundrināja un nomierināja. Šrī Pītha Nīlajā jūs viņu varat redzēt pārsvarā tikai templī, un arī tad viņš vienkārši vakarā, gatavojoties Dievību guldīšanai, dzied ar jums kopā mantru. Tas arī viss. Taču šeit viņš sēdēja ar mums, sāka atskaņot dažādas skaistas bhadžanas savā viedtālrunī, jokojās un runājās ar mums, stāstīja par Rāmas saldmi, par Krišnu un pat spēlēja uz harmonijas un dziedāja! Viņš bija tik mīlošs un iedvesa tādu mieru! Tie pāris no mums, kuri piedzīvoja šo svētību, jutās veiksminieki un bija ļoti laimīgi.

Piektdien un sestdien mēs priecīgi sagaidījām mūsu māsas un brāļus no kaimiņvalstīm Krievijas un Baltkrievijas. Visi tika pie sevas, sniedza neatsveramu palīdzību un atbalstu, kā arī kļuva par daļu no Rāma kalpiem. Liels paldies jums visiem!

Svētdien 13:00 sākās Tempļa Inaugurācija.

Gurudži lidmašīna nolaidās Rīgā 13:30. Viņu sagaidīja Satsangas komanda, kamēr Tempļa komanda jau bija sākuši svinības un ar trīsošu sirdi nepacietīgi gaidīja ierodamies Gurudži –Rāmu.

Kad Gurudži atbrauca, mēs dziedājām Nārajana bhadžanu kādas 20 minūtes, līdz Viņš ienāca galvenajā Tempļa zālē. Šis moments bija sirreāls. Mūsu centrs bija tik ļoti izmainījies, kļuvis par Templi - izrotāts krāsainām virtenēm, visur bija ziedi, 4 Dievišķās formas uz altāra palmu un oranžu orhideju ieskautas, telpa pārpilna cilvēkiem, daži no mums iejutušies dziedātāju lomās (trenējušies tikai mēnesi). Un šajā visā skatā parādās Gurudži - Savā oranžajā tērpā, padukās, kuras tika pasniegtas uz Tempļa sliekšņa, garie, vijīgie mati izlaisti. Īstens Rāma... Kādu brīdi Viņš ļoti nopietni nopētīja altāri...

No koka izgatavotas Padukas ar Šankhas, Lotusu un OM simbolu rotājumiem. Bhaktas Ivo roku darbs!

 Pēc tam Viņš teica nelielu runu:
„Rāma reprezentē dharmu, taisnīgumu. Viņš vienmēr rīkojās pareizi un bija taisnīgs. Viņš bija līdzcietīgs. Vārdu "Rāma" veido divas zilbes: Ra apzīmē Nārājanu un Am apzīmē Šivu. Tāpēc Rāma Nām simbolizē šo savienību. Tad, kad Kungs Rāma gribēja nokļūt no sauszemes Lankā (mūsdienu Šri Lankā), Viņš pielūdza Šivu, tādējādi parādot, ka Dievs mīl savu bhaktu, savu sekotāju un ka viņi iet roku rokā. 

Kungs nevar būt Kungs bez sava bhaktas, un bhakta nevar būt bhakta bez Dieva - tā ir mums mūžīgi piederoša savienība. Vispirms ar Guru, un tālāk Guru jums rādīs ceļu pie Dieva līdz jūs apzināsieties patiesību, ka nepastāv atšķirības starp Guru un Dievu. Guru ir Paša Dieva personifikācija, kas vada jūs. 

Tādējādi Rāma simbolizē šo dharmu. Vienojošo dharmu. Karalis būdams, Rāma vienoja. Tādēļ vienmēr, kad dziedam Rāma vārdu, tas vieno mūsu prātu (Šiva Tatvu) ar sirdi (Višnu Tatvu). Līdz mēs nebūsim guvuši virsroku pār prātu, kā teikts Gītā, mēs nespēsim virzīties tālāk garīgajā ceļā - kamēr mūsu prāts ir joprojām piesaistīts ārējai pasaulei. Tikai tad, kad mūsu prāts ir vienots ar sirdi, spēsim redzēt. Tikai tad Kungs var atklāt Sevi - kad esam atvirzījušies no tā. 

Zināšanas arī ir ļoti svarīgas - izpratne. Kā teica Krišna: „Nedz Vēdas, nedz svētie raksti nenovedīs tevi pie tā, tikai tad, kad tu ar Guru, ar Skolotāja palīdzību nolaidīsies dziļi savā sirdī.” Tā ir Guru Kripa - Skolotāja žēlsirdība, kura atklās Dieva žēlsirdību. Jūs esat svētīti, jo Kungs Rāma ir atnācis uz jūsu pilsētu, jūsu valsti. Kalpojiet Viņam! Patiesi Viņš atmodinās jūsos šo mīlestību! Džei Gurudev!”

Pēc šīs brīnišķīgās runas Gurudži turpināja ceremoniju, kamēr mēs dziedājām Rāma vārdu, mūsu prātu savienojot ar sirdi. Gurudži visu laiku mīloši vadīja mūsu, sakot priekšā, kad un ko darīt. Maigi izlabojot mūs, ja mēs darījām kaut ko nepareizi. Viņš bija Mīlestības iemiesojums. Viņš bija Rāma...

Kādā ceremonijas brīdī Gurudži vēstīja, ka notiks Prāna Pratišta ceremonija - Prānas iedvešana statujās, atdzīvinot tās par Rāmu, Sītu, Lakšmanu un Hanumānadži. Tas bija tik skaisti! Gurudži skandēja mantras un Svami Višvakešavaananda pieskārās ar jagnu pie attiecīgajām murti ķermeņu daļām.

 

„Es tikko pabeidzu Prāna Pratišta ceremoniju - iedvešot dzīvību Dievībās, un tagad es godināšu Kunga Rāmas dažādas ķermeņa daļas, skarot tās ar jagnu un iedvešot Šakti Pašās Dievībās, citādi tās ir vienkārši statujas. Prāna Pratišta pārvērš statuju Dievībā. Prāna Pratišta ir lūgšana, kurā mēs saucam Kungu Rāmu ienākt statujā, lai tā kļūtu par Dievību. Un tad tā kļūst dzīva. Saka, ka ļaudis, kas uzskata statujas vienkārši par statujām esam, ir muļķi, nezinoši. Statuja nav vienkārši statuja, tā ir Pati Dievība, Pats Rāma. Tad, kad mēs veicam Pudžu, Jagnu, Pats Rāma piedalās tajā un Sītā Dēvī, un Lakšmana un Hanumāna Dži.”

Gurudži lūdza mūs dziedāt Nārājana bhadžanu, ar kuru mēs pirms laika bijām aicinājuši Viņu pie mums. Tas bija maģisks brīdis! Mēs aicinājām Rāmu, taču mūsu sirdīs tas viss kļuva par vienu - Nārajana, Rāma un pāri visam mūsu mīļotais Gurudeva, Kuru mēs aicinājām nākt un palikt pie mums, lai mēs mūžīgi varētu kalpot Viņam.

Drīz pēc tam mēs izpildījām Ārati, un viss noritēja veiksmīgi ;)

Mēs gaidījām mirkli, kad Gurudži dos vārdu Templim, un visbeidzot Viņš to paziņoja:

„Šis Templis tiek nosaukts par Satčidananda Vigraha Šrī Rāmačandra Templi 

(Satchidananda Vigraha Sri Ramachandra Temple), 

kas nozīmē Mūžīgā Svētlaime.”

Gurudži noslēgumā teica vēl vienu runu, pēc kuras bija iespējams ieiet altāra daļā pie Dievībām, saņemt Daršanu, dāvāt ziedlapiņas, paklanīties un pēc tam saņemt Prasādu no Gurudži rokām.

"Jums visiem dāvāta milzīga svētība, ka pie jums šodien šeit ir Rāmačandra un pie tam Svētlaimīgais. Tas, kurš izplata Mīlestības vēsti... Viņš dāvā jums visiem mīlestību, lai jūs varētu piepildīt savas dzīves jēgu. Un jelko, ko jūs lūgsiet, ar Viņa žēlsirdību, jūs sasniegsiet.

Tomēr vissvarīgākais dzīvē ir sasniegt Viņu. Nedejojiet Maijas (Maya) pavadā!  Viss, ko redzat sev apkārt, ir Maija!

Vakardien es klausījos kādu Surdāsa poēmas pantu. Viena no vārsmām vēstīja: "Cilvēki teic, lai mīlu šo un to, lai mīlu pasauli un gūstu no tās to un šo. Kāda gan tam jēga, ja viss esi Tu, ja es mīlu tikai Tevi un Tu piepildi manas dzīves jēgu?

Tādēļ, kā saka Surdāsadži - mīlēt Dievu ir augstākais. Sasniegt Viņu - iegūt Viņa žēlsirdību - ir jūsu pienākums. Tā ir dharma. Tādēļ jūs esat inkarnējušies uz Zemes. Un jums ir ļoti paveicies, ka jūs to zināt, ka jums ir dāvāta žēlsirdība pazīt Viņu, kalpot Viņam. Tas nenotiek tā: "Ai, es piedzimstu uz Zemes un uzreiz kļūstu par Vaišnavu, uzreiz kļūstu garīgs." Nē, tas nenotiek tā. Tas ir daudzu dzīvju kalpošanas Dievam rezultāts, daudz dzīvju jūs esat to spodrinājuši.

Tāpat kā tad, kad uzejat zeltu dziļi zemes dzīlēs, jūs nevarat uzreiz no tā izkalt rotas. Vispirms jums tas ir jāattīra. Zelts iziet cauri daudzām ugunīm, līdz tas kļūst par rotām, kādas jūs nēsājat. Tāpat arī jūsu dvēsele ir izgājusi cauri daudzu dzīvju attīrīšanās procesam. Līdz jūs iegūstat žēlsirdību uzzināt Dievu, kalpot Viņam, mīlēt Viņu. Tādēļ, ka šai mīlestībai nav robežu.

Katrs var mīlēt Viņu tā, kā vēlas. Viņš nenorādīs: Jūs mani varat mīlēt tikai šādā veidā un nekā citādi. Nē! Jūs Viņu varat mīlēt kā savu bērnu, kā savu mīļoto, kā savu tēvu. Tas ir jūsu ziņā. Tā ir jūsu izvēle. Jums var būt jūsu īpašās personiskās attiecības ar Viņu. Tas nav tā: "Dievs ir tur, un es esmu šeit." Nē! Viņš mājo dziļi jūsu sirdī, un Viņš sauc jūs. Mīliet Viņu tā, kā vēlaties, un Viņš atnāks pie Jums tādā veidā.

Surdāsa Dži bija akls, tomēr katru dienu, kad priesteris Templī tērpa Dievības, viņš slavināja Dievu tā, it kā redzētu Kungu stāvam savu acu priekšā tāpat kā visi citi. Viņš aprakstīja līdz pat smalkākajām niansēm katras Dievības tērpu un rotaslietas, un cilvēki brīnījās, kā viņš to zin?! Tie sprieda, ka viņš noteikti mānās un stāsta visiem, ka ir akls, lai saņemtu cilvēku žēlastību, taču patiesībā visu redz. Viņi gribēja pārbaudīt Surdāsu.

Kādā jaukā dienā tempļa pudžārijs (cilvēks, kas veic pudžas ceremoniju) neapģērba Krišnu, atstāja to kailu. Visi gribēja redzēt Surdāsa reakciju. Pudžārijs neko neteica Surdāsam, un visi gaidīja. Pudžārijs paziņoja cilvēkiem: Ir pienācis laiks, drīz templis tiks atvērts. Un tajā brīdī Surdāsa iesaucās: "Ak Mans Dievs, viņi ir aizmirsuši Tevi ietērpt! Tu esi kails, taču pat savā kailumā Tu esi pats skaistākais."

Redzot, ka templis vēl nav atvērts, visi saprata, ka Surdāsa teic taisnību. Viņš neskatījās ar savām fiziskajām acīm, bet gan ar savu iekšējo redzi. Viņš redzēja tempļa iekšpusi. Tādā veidā daudziem cilvēkiem ir acis, tomēr tie neredz.

Pat Kristus ir teicis daudz reižu: "Ja jums ir acis, jūs redzēsiet." Tomēr cilvēki to nesaprot. Tad, kad jūs skatāties ar savu sirdi, jūs visu redzat daudz skaidrāk nekā ar savu fizisko redzi. Tas ir tas pats, ko Kungs teica Gītā: :"Redziet mani it visā, redziet mani it visā, ko darāt, un jūs sasniegsiet mani." Viņš teica Ardžunam: "Patiesība neslēpjas tajā, ko ēdat vai ko darāt, bet gan tajā, kā jūs to darāt. Ar kādu domu jūs to darāt." Tas ir ļoti svarīgi.

Viņš neteica nepildīt savus pienākumus. Viņš teica: "Visupirms, jums jāpilda savi pienākumi - jūsu dharma ir ļoti svarīga. Taču nepieķerieties sava darba rezultātiem. Nepieķerieties slavai, kas nāk tiem līdzi, jo tā jūs kritīsiet."

Rāmačandra Bhagavāns - jūs zināt Viņa dzīves stāstu. Man šobrīd nav daudz laika, lai to atstāstītu. Viņš tika izsūtīts trimdā uz 14 gadiem. Viņš bija karaļa Dašarathas dēls, tomēr Viņš tika izsūtīts trimdā, kur tika nolaupīta Viņa sieva. Viņš rāda, ka pat tad, kad Kungs inkarnējas, dažreiz Viņam ir jāspēlē kāda noteikta loma, lai parādītu dzīves dharmu, lai parādītu pienākuma nozīmi. Ar kādu nodošanos mēs kalpojam Viņam? Ar kādu nodošanos mēs dzīvojam savu dzīvi? Tādēļ ar Šrī Rāma un Sītās Dēvī žēlsirdību un svētību, lai jūs sasniedzat šo nodošanās stāvokli Kunga Lotusa Pēdām un gūstat Viņa žēlsirdību. Džei Gurudev!"

Tas bija brīdis, kad lielākā daļa no mums atstāja Templi, lai dotos uz otru pasākuma daļu - Satsangu - tā kā bija jau 18:00, Satsangas sākums bija 19:00, un mums vajadzēja uzņemt viesus.

Ierakstu angļu valodā skatiet šeit.

Guru Tatva. Guru - skolnieka attiecības. Turpinājums.

       15.  Jautājums: „Kā mums vajadzētu uztvert došanas un pieņemšanas aktu Guru un skolnieka starpā?”

            Atbilde: „Raugiet, īstens Guru nekad nav atkarīgs no sava skolnieka, viņš vienmēr paliek atkarīgs tikai no Kunga. Tas, kurš kaut reizi ir pavērsis savu seju uz Kungu, nekad, pat visgrūtākajos brīžos, neatteiksies no šīs atkarības, kļūstot atkarīgs no skolnieka. Tāpat skolnieks zina, ka viņa Gurudeva ir atkarīgs tikai no Kunga un tāpēc uzskata, ka viņam izrādīta liela cieņa. Ja Guru ir atkarīgs no skolnieka un skolnieks, savukārt viņu tā uztver, domādams, ka, dodot naudu, dara savam Guru pakalpojumu, tad mums jāsaprot, ka viņi abi ir aizmirsuši savu svarūpa (patieso stāvokli). Guru ir izkritis no atkarības no Dieva, un skolnieks ir pārstājis sevi uztvert kā kalpu. Dodot un pieņemot, kā Guru, tā skolniekam jāatceras, kurš ir sevya (tas, kuram kalpo) un kurš ir sevaka (kalps), un to ņemot vērā, arī nerodas apjukums. Redziet, atminoties viņa solījumu Gītā[1], Kungs pats personīgi sniedz visu dzīvē nepieciešamo Saviem mūžīgi pielaulātajiem sekotājiem jeb mahā-puruṣas. Tāpēc tad, kad kāds paklausīgs skolnieks vēlas pasniegt savam Śrī Gurudevam  izsmalcinātus gardumus vai apģērbus, vai Śrī Guru tāpēc būtu viņš jācildina, ceļot debesīs? Nē! Vai skolnieks uzskatīs, ka ir izdarījis lielu pakalpojumu Guru? Nē! Šādām domām tādās situācijās nekad nevajadzētu rasties. Šajā gadījumā mums jāsaprot, ka Kungam bija radusies vēlme ko sniegt Gurudevam un šī vēlme tāpēc tika iedvesta skolnieka sirdī, kurš vienkārši nodomās: ‘Es esmu tikai Kunga nesējs. Es varu nest savās rokās šo Kunga dāvanu savam Guru par viņa kalpošanu, un tas, ka Śrī Gurudeva ir pieņēmis šo dāvanu, ir mana lielākā veiksme.’ Vai skolnieks vispār ir spējīgs kaut ko sniegt savam Guru? Un Guru savukārt domās: ‘Šī lieta bija vajadzīga, un Kungs man to ir sagādājis, izmantojot šo skolnieku kā nesēju.’ Ja viņš domās: ‘Skolnieks to ir dāvājis man’, tad viņa atkarība no Kunga būs iedragāta un viņš vairs nespēs mīlēt savu skolnieku ar visu sirdi. Tāpēc, ka šodien skolnieks ko dāvāja, bet rīt, iespējams, viņam nebūs iespēja pasniegt dāvanu, un tas var mazināt Guru mīlestību uz viņu. Tāpēc es saku: Guru un skolnieka starpā notiekošā došanas un ņemšanas apmaiņa jāuztver kā Dieva griba. Mūžīgi nodevušais skolnieks var apgādāt Guru māju ar visām nepieciešamajām lietām, uztverot sevi kā vienkāršu kalpu un nesēju, tādējādi jūtoties svētīts un piepildīts. Raugiet, Bābā, jums nevajadzētu šo uztvert nekā savādāk.”

    16. Jautājums: „Jūs teicāt, ka Śrī Gurudeva ir vienmēr piedodošs un ļoti žēlsirdīgs. Viņš nekad neapvainojas uz skolnieku. Vai tādā veidā skolnieks necietīs pats no saviem pāridarījumiem pret Śrī Guru?”

        Atbilde: „Redziet, kad skolnieks neklausa Śrī Gurudevas pavēlēm un iesaistās kādā riebīgā darbībā, tad Śrī Gurudeva pavisam noteikti neapvainosies uz viņu par to, tā kā viņš ir ļoti žēlsirdīgs, taču, ja Guru cieš no tā, ko darījis skolnieks, tad skolnieks jutīs reakciju uz savas ādas. Kādēļ gan lai viņš apvainotos? Ja jūs piesārņojat paši savu apziņu caur savu darbību, jūs paši arī cietīsiet no šīs nepilnības raisītās reakcijas. Ja jūs savas baltās drānas vai savu tīro ķermeni notraipāt ar tinti vai kādu smirdīgu vielu, tad jūs paši izjutīsiet neērtību, ko būs radījusi šī darbība. Tādēļ es saku, lai arī Gurudeva neapvainojas, jūs paši cietīsiet no savas nicināmās uzvedības un jūsu miers būs zudis. Tomēr, redzot jūsu nožēlojamo stāvokli, Gurudeva izjutīs vēl lielāku līdzcietību un centīsies vēl vairāk palīdzēt jums atgūt iepriekšējo sirdsmieru un garīgo apmierinājumu.”

   17. Jautājums: „Dažreiz jaukās un patīkamās sajūtas mūsu sirdīs it kā izžūst un šķiet, ka mēs zaudējam spēju mīlēt mūsu pielūgtās dievības tā, kā mēs vēlētos. Kādēļ tā notiek un ko darīt, kad tas notiek?”

        Atbilde: „Raugiet, kad jūs nespējat mīlēt pielūgto dievību tā, kā vēlētos, un kad jūs negūstat nekādu tveramu transcendentālu pieredzi, dzirdot par Viņu vai atceroties Viņu, tad jums jāzina, ka jūs savos tīklos ir notvērusi māyā un jūs esat izkrituši no Dieva-apziņas. Šāds apziņas bahirmukha-stāvoklis patiesi ir nopietns šķērslis attīstībai sādhanas ceļā. Tad, kad jūs iekrītat šādā stāvoklī, jums, cik vien ātri iespējams, jādodas pie Śrī Guru lotuspēdām un jācenšas pavadīt laiks ar jums līdzīgi domājošiem bhaktām, runājot par ar Dievu saistītām tēmām. Tādā veidā šis īslaicīgais apziņas pasaulīgums tiks uzveikts, jūs atkal vērsīsiet savu skatu uz iemīļoto dievību un būsiet spējīgs mīlēt to tā, kā vēlētos.”

---

[1] ananyaś cintavano māṁ ye janaḥ payupāsate; teṣāṁ nityābhiyktānāṁ yoga-kṣemaṁ vahāmyahaṁ Gītā 9.22

Kristus ir augšāmcēlies!

... patiesi augšāmcēlies!"

Šie vārdi Lielajā Lieldienu Naktī izskanēja daudz reižu un dažādās valodās, taču visbiežāk grieķu:

"Christos Anesti!", kam sekoja atbilde: "Alithos Anesti!"

Fragments no Šrī Svami Višvanandas Lieldienu runas:

"Kristus augšāmcēlās, lai parādītu, ka dziļi ikvienā no mums mēs varam augšāmcelties. Mēs varam augšāmcelties un atrast Dievišķo! Ar Viņa Žēlsirdību, ar Dieva Žēlsirdību, ar Skolotāja Žēlsirdību tas ir iespējams!

Jums tikai jāsaka: 'Dievs, Tavās rokās es nododu savu Garu. Tavā rokā es lieku savu roku.' Sniedziet roku skolotājam, sniedziet roku Dievam!

Jums tikai jāuzticas. Uzticieties, ka Dievs jūs vedīs. Uzticieties, ka Skolotājs jūs vedīs tur, kur jums jānokļūst. Nekas nenotiek bez Dieva gribas!

Dievs saka: 'Nāc, un es Tev sniegšu Mīlestību!' Jūs neesat vienkārši cilvēks. Jūs esat kas vairāk, jums pieder Dieva Mīlestība. Jums sirdī varu būt es.

Jums jāmaina savs prāts. Jums jāmaina tas, kā jūs domājat. Ar prātu jūs esat ierobežots. Ļaujiet Dieva gudrībai valdīt pār jums!

Priecīgu Augšāmcelšanos!

Redziet, kad Kristus augšāmceļas, Viņš augšāmceļas katra sirdī! Jūs visi esat augšāmcēlušies Kristū, tādēļ, ka jūs esat Viens ar Viņu. Tādēļ mostieties, ļaujiet Dieva garam jūsos atmosties. Lai Kristus jūs vada, lai Skolotājs jūs vada, lai jūs varat līksmot Dievā, lai jūs varat būt Dieva Mīlestībā. Lai jūs mirdzat!"

Christos anesti ek nekron

Thanato Thanathon patisas

Kai tis en mnimasi

Zo-in charisamenos!

Šrī Svami Višvananda dzied "Christos Anesti"

(Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, satriecis pīšļos nāvi pēc nāves, un tiem, kas kapos, dāvājis Dzīvi!)

Pēc svinībām tika pasniegtas īpašas gardas Lieldienu pusdienas, un Svamidži mums pievienojās lielajā ēdamzālē.

Visi Deakoni, Dziedātāji un Priesteri sēdēja ar viņu pie milzīga gara galda, un mums visiem lielu jautrību sagādāja "Svami Pepes" stāsts par Krišnu un viņa flautu, kā arī citi stāsti par Krišnas dzīvi (jūs varbūt brīnāties, kāpēc Lieldienu svētdienā stāsti par Krišnu, tomēr, ja ieskatāmies dziļāk, tad atklājam vienotu stīgu, kas caurvij Krišnas un Kristus dzīvi).

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

Lieldienas 2014 - pirmo dienu svinības

Lieldienu svētku dienās pie mums baznīcā notiek ļoti daudz lūgšanu - šeit ir pasākumu grafiks otrajai Lieldienu nedēļas pusei:

Dievkalpojumi notiek visas dienas garumā un rit vairākas stundas, atzīmējot dažādus Jēzus brīžus no Viņa Zemes dzīves.

Matadži Mira un koris visu svētku norisi pavada ar skaistiem dziedājumiem savā īpašajā izpildīšanas veidā.

Mēs jau esam piedzīvojuši dažādas liturģijas un lasījumus par notikumiem un par to, kādēļ Jēzus mira mūsu dēļ krustā. Vairāki priesteri lasīja sprediķus, ieviešot skaidrību un izpratni Jēzus un viņa apustuļu atstātajos vārdos un līdzībās. Visi klātesošie tvēra šos vārdus ar lielu uzmanību.

Gaismas zālē ir novietoti divi ekrāni. Uz viena no tiem tiek atainots lasītais teksts, uz otra - augstas kvalitātes tiešraides video no baznīcas. Šādā veidā ikviens var ērti piedalīties visā notiekošajā.

Procesijai Lielās piektdienas izskaņā katram bija sagatavotas speciālas lampiņas, kuras visi turēja rokās, piedaloties Krusta gājienā, kurā Jēzus ķermenis tika nests apkārt centram.

Tiktāl šī ir bijusi brīnišķīga nedēļa, pārpilna mīlestības un nodošanās uz Kristu un ziedojumu, kuru Viņš upurēja mums visiem. Šobrīd mēs iesākam pēdējo Lieldienu svinību sadaļu ar atjaunotu garu un satrauktās gaidās uz Viņa augšāmcelšanos!

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

Ikonas restaurēšana

Šodien Šrī Svami Višvananda atnesa uz darbnīcu antīku ikonu un to dažviet restaurēja.

Redzēt viņu koncentrējušos, dziļi iegrimušu šajā darbā vienmēr ir ļoti īpaši.

Oriģinālierakstu lasiet šeit.