22.03.14

Trešā diena ar Svami Višvanandu Vrindāvanā


Mēs sākām dienu 10:00 no rīta sākot ceļu uz Govardanas kalnu un vispirms devāmies uz vietu, kur pirmo reizi Udava (Uddava) izrunāja Bhagavatam. Tas bija mazs, taču ļoti skaists templis (viens no diviem vienīgajiem Uddavas tempļiem visā Indijā).
Uz šeit esošās Ghatas (pakāpieni svētvietās Indijā, gan kalnainos apvidos, gan pie svētiem ūdeņiem) mums 21.martā ar Svami notiks Laivu Līlā.


 Pēc tam mēs devāmies uz Govardanas kalnu, kur pavadījām laiku ar Svami.


Tā bija strauju notikumu pārbagāta diena ar Svami, plāni mainījās ik uz soļa, kamēr mēs sekojām viņam un centāmies turēties līdzi. Vārdi bija mazliet sarežģīti. Pēc Govardanas kalna, mēs devāmies uz Radhas Kundu (Radha Kund), un tas bija ļoti skaisti. Mēs visi stāvējām ūdenī, izsakot cieņu. Cerams, ka mēs varēsim te atgriezties mazākā sastāvā pēc laivu festivāla, lai izpeldētos. Apkārtni mums izrādīja kāds priesteris, Kurš izvadāja mūs arī pa visām Gosvāmī (Goswami) samadhi vietām. Pēc tam mēs devāmies uz Šjāmas Kundu (Shyam Kund) pie Krišnas, un veicām tur Pudžu. Šī Kunda patiesībā ir ļoti klusa vieta, kaut arī abas Kundas atrodas viena otrai blakus. Visi cenšas gūt Radhas žēlsirdību.



Kārtējās izmaiņas plānos dāvāja mums īpašu pārsteigumu, ko mēs sapratām tikai tad, kad nokļuvām tur - Vallabāčarja Samadhi (Vallabaacharya Samadhi) vietā - jā, tieši tā! Tas ir viens no Vaišnavu līnijas galvenajiem vadoņiem. Tas viss bija ļoti interesanti, tā kā pati vieta bija necila, atradās ārpus pilsētas, nekurienē. Tā bija panīkusi, un pat Svami tas šķita interesanti, tādēļ, ka radīja jautājumu: "Un šī ir vieta, kurā atrodas viens no Vaišnavu līnijas vadoņiem? Un neviens uz šejieni nenāk?" Šī vieta vienalga bija burvīga, un Svami izdevās iegūt savā īpašumā gabaliņu no koka, kas esot saglabājies no laika, kad Vallabāčarja tur dzīvoja.




Viens no spilgtākajiem dienas notikumiem bija iziešana Vrindāvanas laukos, kur atrodas fermas un kur meži esot saglabājušies tādi, kādi tie bija Krišnas laikos. Svami, nokļūstot šajos laukos un mežos, bija īpaši pacilātā noskaņojumā, sakot, ka atrašanās tur liekot iedomāties, kā viss bijis Krišnas laikos.
Šis ir patiesi vienreizējs svētceļojum, un Svami brīnišķīgi pavada laika, aizvadot dienas rotaļās un smieklos.

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru