Diena sākās ļoti agri - plkst. 4:30 no rīta (gulēt aizgājām tikai 2:30 rītā!) - lai Svamidži nenokavētu vakardien apmeklētā tempļa telpas, kurā cilvēki Gopi atstāja visas dāvanas, atvēršanu.
Svamidži bija atļauts ieiet šajā telpā, un Viņš atgriezās ļoti priecīgs, ieguvis daudz lietas: sari, rokassprādzes utt.
Tālāk grupa devās uz Joga Maija Devī (Yoga Maya Devi) Samadhi vietu. Tas bijis skaisti, bet vienlaikus skumji, tādēļ, ka Samadhi vieta bija tumšs šķūnis.
Nākamajā dienā mums bija paredzēts agri doties ceļā, tā kā priekšā bija gara diena. Mēs devāmies brokastot, kad Svami izdomāja veikt abhišekā savam jaunajam Lakšmī Nārajana Saligramam. Tāpat Viņš izlēma veikt abhišekā arī Lingamiem, un mēs visi iekārtojāmies aiz Viņa.
Tas bija tik brīnišķīgs skats!
Laivu festivāls:
Tāpat kā ir teiciens: "Esot Romā, uzvedieties tā, kā romieši uzvedas" - tā varētu teikt: "Esot Indijā, viss notiek pēc Indijas laika"... mēs ieradāmies ap 15:00, lai redzētu, kā laiva tiek izcelta no ūdens. Mums teica, ka tā tiks pārnesta uz citu Ghatu (Ghat) nedaudz tālāk.
Aptuveni 45 minūtes vēlāk, procesija devās ceļā, tā kā mēs sekojām Dievībām, kas tika nestas caur Vrindāvanas nomali, garām Govardanas kalnam uz tuvējo Ghatu.
Nogājām savus 5 kilometrus. Nokļūstot uz vietas, Svami un vēl daži apsēdās uz dzegas ar skatu pār Ghatu.
Barža bija brīnišķīgi izdekorēta. Priekšā bija novietots milzīgs gulbis, kas nosedza to, izskatoties ļoti skaisti. Tāpat barža bija brīnišķīgi izrotāta ar puķēm un ziedu virtenēm.
Visi sakāpa uz baržas. Mēs pietauvojām baržu, uz kuras atradās Svami kopā ar citām cienījamām personām: Svami Šrī Gjānananda Dži Maharadžu, Satja Nārājana Dās Babadži, Džjoti Šrī Matadži, Balaramdži Maharadžu, kā arī Šrī Krišna Kripa un Džugalkišores Sarkaras dievībām*, velkot to apkārt Ghatai.
Tā bija pasakaina pieredze, kas ļauj aizceļot uz seno līlu laikmetu, piemēram, uz laiku, kad Kungs Čaitanja (Lord Chaitanya) Sava ceļojuma laikā šķērsoja laivā upi, par kuru varam lasīt grāmatās. Peldot pa ūdeni, mēs klusumā airējām laivu apkārt Ghatai. Valdīja tumsa un viss, ko es varēju redzēt, bija tempļu kores pret debesīs jaušamo gaismu.
Mūsu laivā bija līdz paņemti divi milzīgi maisi ar ziedlapiņām - ap 5 kg! - un airējoties mēs ar ziedlapiņām apbārstījām baržu. Tā bija nepārtraukta Pušpam (Pushpam) abhišekā! Es neesmu pārliecināts, ka spēju pilnībā aprakstīt vārdos šo pieredzi. "Sirreāla" būtu piemērotākais vārds.
* Swami Shri Gyananand Ji Maharaj, Satya Narayana Das Babaji, Jyoti Shree Mataji, Balaramji Maharaj, Shri Krishna Kripa, Jugalkishore Sarkar
Oriģinālierakstu skatiet šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru