Pirmā diena Vrindāvanā

Mums raksta Anantaananda:

Mums ierodoties Vrindāvanā, Satjanārājana Dās Babadži (Satyanarayana Das Babaji) uzņēma Svami, veltot skaistu pudžu. Bija skaidri redzams, cik ļoti daudz Mīlestības ir viņu abu starpā.

Pēc nelielas Kirtanu dziedāšanas ašramā, tika nolīgti rikšas un mēs devāmies izbaudīt Holi.

Mēs nezinājām, kas mūs sagaida. Lai gan pa ceļam uz Vrindāvanu bijām redzējuši pāris svinības, tomēr realitāte, kas drīz atklājās, bija pavisam savādāka. Tuvojoties Bihari templim, kuru Svami vēlējās apmeklēt, mēs novilkām apavus, atstājām tos pie rikšām un centāmies sekot pa pēdām Svami cauri cilvēku drūzmai. 

Katrā šķērsieliņā, kurā nogriezāmies, pār mums nolija ūdens, krāsu pulverīšu un ziedu šaltis. Bet pat tas vēl nebija viss! Kaut kā apejot apkārt templim, mēs visbeidzot izlauzāmies līdz ieejai tajā.

Bhanke Bihari templis bija stāvgrūdām pārpildīts, grīda bija netīra un slapja. Neskatoties uz to, Svami pulsējošā pūļa vidū piedāvāja Savas lūgšanas, pēc tam nometās ceļos un pasniedza ziedojumus.

Tas bija nereāls skats, redzēt krāsas un ūdens šaltis lidojam uz un no visām pusēm, pūli, kurā katrs spiedās, cenšoties tikt pēc iespējas tuvāk, un tā visa vidū Svami savā pazemībā spēja ievērot tempļa etiķeti un, ieejot tajā, paklanīties.

Pēc kārtīgas stumdīšanās ar mani priekšgalā, Ravi aizmugurē un Svami pa vidu, mums izdevās nokļūt tuvāk, un pēc biļešu nopirkšanas mēs tikām ielaisti aiz norobežojumiem pašā priekšā. Šķita, ka mēs tā stāvam mūžību Bhanke Bihari pašā priekšā, aiz mums simtiem cilvēku, no visām pusēm gaisu piepilda lidojošas ūdens un krāsu šaltis, un Svami mazliet neatpazīstams - pilnīgi slapjš un krāsām noklāts ;)

Mēs atgriezāmies ašramā krāsaini un izmirkuši līdz pat pēdējai vīlītei.

Paldies, Ananta!