8. Jautājums: «Jūs teicāt, ka mums jāuztver Šrī Gurudeva tāpat kā Dievs. Kā mēs varam viņu
sajust kā Dievu?»
Atbilde: «Redziet, Šrī Gurudeva ir
transcendentālas svētlaimes pārpilns. Esot attiecībās ar viņu, mēs vienkārši
svētlaimīgi transcendentāli pavadām laiku. Viņš sniedz mums transcendentālu
zināšanu bāku, un viņš vienmēr ir mums dārgs. Nomākts un kluss skolnieks nav
labs skolnieks, un Guru, kas glaimo skolniekam ar kādu slēptu ieganstu, arī nav
labs Guru. Spilgtākā Guru raksturojošā īpašība - viņš ir patīkams un jauks.
Svētie raksti mums māca uztvert Guru tāpat kā Dievu, tomēr ne vienmēr mēs
spējam viņu tā uztvert. Vai zināt, kā jūs varat ieraudzīt Šrī Guru kā Dievu?
Raugiet, Kungs ir transcendentālas svētlaimes pārpilns. Kad Guru ir vienmēr patīkams un svētlaimīgs,
tad no šī viņa patīkamā un apburošā stāvokļa mēs varam saprast, ka viņš ir tāds pats kā
Dievs, un mēs to varam izbaudīt, piedzīvot visā pilnībā. Un vēl kas - ja jūs
uztverat savu Guru kā Dievu, tad Guru var būt ikviens, taču Dievs pilnīgi
noteikti darbosies caur viņu, tā ir droša patiesība. Un,
ja jūs uzskatāt Guru par cilvēcisku būtni, tad jūs arī pielūdzat cilvēcisku
būtni. Jūs saucat cilvēku, nevis Dievu. Kādēļ Kungam būtu jāpievērš jūsu
saucienam uzmanība un attiecīgi jārīkojas?»
9. Jautājums: «Kā Kungs dzird savas bhaktas saucienu?»
Atbilde: «Redziet, Šrī Gurudeva ir
tieša un taustāma Kunga forma. Bhaktas sauciens un satrauktās raudas pilnīgi
noteikti ne vienmēr sasniegs Kungu, taču tās pavisam noteikti sasniegs Viņa pēdas
caur Šrī Guru. Redziet, Šrī Guru veidolā, Kungs pats personīgi dzird
bhaktas saucienu pavisam tuvā attālumā. Vēlāk, tiešā veidā, Viņš dzirdēs tos
Savā Dieva formā. Ja bhakta nodošanos Dievam balsta uz nodošanos Guru,
tad viņš nonāks pie Kunga lotusa pēdām, un Dieva žēlsirdība arī būs atkarīga no
Šrī Guru žēlsirdības un tiks atklāta bhaktam. Tādēļ tā ir tīrākā sevis
maldināšana saukt Dievu vai atdoties Viņam cenšoties apiet Šrī
Gurudevu, kurš ir taustāma Kunga forma. Šādu saucienu Viņš dzirdēs vēlāk, tas
nozīmē - pēc tam, kad Gurudeva, Antarjāmī formā, to dzird, tikai pēc tam to izdzirdēs Dievs. Kādu dienu bhakta nokļuva nelaimē un satraukti izsaucās:
«Gurudeva!» Tajā brīdī Kungs bija apsēdies pie galda, lai baudītu maltīti
Dvārakā. Nenotiesājot iesākto, Viņš pārtrauca ēst un piecēlās no galda. Rukminī-devī
izbrīnījās: «Ak Kungs! Kas noticis? Kādēļ Jūs ceļaties no galda nepaēdis?» Kungs
atbildēja: «Mana dārgā! Man tagad ir jāiet, pēc Manis sauc bhakta!» Rukminī
nelikās mierā: «Kas tad nu? Tik daudzas bhaktas pēc Jums sauc visu laiku, bet
Jūs nekad iepriekš neesat pārtraucis maltīti tik pēkšņi!» Kungs atbildēja: «Jā,
dārgā, tas, ko jūs sakāt, ir taisnība, taču visi Mani sauc 'Bhagavān': «O,
Bhagavān! Glāb mani!», un Es došos tos glābt kaut kad vēlāk, taču tos, kuri
Mani piesauc, sakot: «Gurudeva! Glāb mani!», tos glābt man jādodas nekavējoties.
Man viņiem jāparāda Mana Šrī Guru forma uz karstām pēdām!»
Redziet, bhakta gūst svētlaimi, kas
rodas, kalpojot Kungam caur kalpošanu Šrī Guru, tādēļ es teicu, ka tas, kurš
redz Šrī Guru tieši kā Kungu ir svētīts - tas ir karalis bhaktu vidū. śrī
guru caraṇe yār āche niṣṭhā bhaktil brahmāṇḍa tarite sei dhare mahā-śakti - «Tam, kas koncentrējis nodošanos uz Šrī Guru lotusa pēdām, tas iegūst visu pasauli.» Ir dažādu līmeņu Guru-bhakti. Guru-bhakti pēdējā
stadijā sasniedz savu kulmināciju, kļūstot par Bhagavat-bhakti.
Guru-bhakti sasniedz kulmināciju tad, kad skolnieks atbilst principam ‘yadyapi
āmāra guru suṅḍi bāḍi yāya; tathāpi āmāra guru nityānanda rāya’ «Pat, ja
mans guru ieiet bārā, vienalga mans Guru ir Pats Kungs Nitjānanda.»
Sakiet man, cik gan daudz ir tādu cilvēku, kam piemistu tik nesatricināma
ticība Šrī Guru, ka viņi spētu to turēt tik augstu kā Pašu Dievu? Mēs
nespējam pilnībā sajust viņu kā Dievu, tomēr mēs arī viņu neuztveram kā vienkāršu cilvēku, jo tas liktu mums baiļoties, ka tik neizrādām necieņu vai neizdarām pārkāpumu. Tā nu mēs uztveram Guru kā kādu briesmoni - viņš
parādītos mūsu priekšā Narasimha Avatāra formā.»
10. Jautājums: «Šobrīd mūsu Guru-bhakti
patiesi ir tāda, vai šāda nodošanās ir slikta?»
Atbilde: «Nodošanās nekad nevar būt
slikta, jo, lai cik maz vai daudz jūs piedāvātu, nodošanās
nekad nav velta. Savā laikā tā noteikti jūs aizvedīs pie tā Kunga lotusa pēdām.
Tā Guru-bhakti, kuru mēs tagad praktizējam, nav Guru-bhakti virsotne,
tomēr tā mūs ved tālāk pie Kunga lotusa pēdām. Šobrīdējā guru-bhakti, kuru mēs
izrādām, ir tikai patiesās Guru-bhakti ģenerālmēģinājums.
Kādu dienu, kad jūs no sirds spēsit
veltīt savu dzīvi Kalpošanai Guru, būdami tādi kā izcilais Guru-bhakta Šrīla
Narotama, kura dzīve bija veltīta tikai un vienīgi Guru, tikai tad jūs
varēsiet izbaudīt, cik varena patiesībā ir īstena Guru-bhakti transcendentālā
svētlaime. No visām Šrīman Mahāprabhu (Śrīman Mahāprabhu) bhaktām Šrīla
Narotama Tākura Mahāsaja (Śrīla Narottama Ṭhākura Mahāśaya) bija izcils Guru-bhakta.
Ah! Nebūs pārspīlēts sakot, ka neviens nevar tikt viņam pielīdzināts šajā
ziņā. Jums jāņem par piemēru Šrīla Narotama Guru-bhakti un viņa patiesā
kalpošana savam Guru. Thākurā Mahāsajā bija tik daudz ticības Šrī Guru, un viņš
tik ļoti Guru redzēja Pašu Dievu, ka viņš to izpauda vārdos - guru mātā
guru pitā guru hon pati; guru vinā e jagate nāhi anya gati «Mans Guru ir
mana māte, mans Guru ir mans tēvs, mans Guru ir mans skolotājs. Visā plašajā pasaulē man nav cita patvēruma kā patvērums savā Guru.»[1]
Tā nu jūs redzat - Guru ir viss. Visupirms jūs vienmēr domājat par Guru... vai
jūs ēstu, vai gulētu, sapņotu vai būtu nomodā. Pēc tam, pašās beigās, Guru
nostāsies jūsu priekšā kā Bhagavāns. Jebkas, ko jūs darāt, noteikti
izdosies tikmēr, kamēr jūs to pavadāt ar vārdiem ‘Džaija Guru’ (Jaya Guru).»
 |
| Džaija Guru! |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru