11. Jautājums: «Lūdzu, dodiet kādas
norādes par ticību Guru vārdiem un viņa pavēļu pildīšanu. Kā mums tās jāpilda?»
Atbilde: «Raugiet, ticiet Guru
vārdiem un pildiet viņa pavēles kā pienākas. Dariet to, ko viņš jums liek,
bet nedariet to pašu, ko viņš dara. Tad, kad ārsts izraksta zāles, pacientam
jādzer šīs zāles ar ticību. Ja pacients saka: «Es nedzeršu zāles tik ilgi,
kamēr tu arī tās nedzersi!», tad pacients nekļūs vesels. Ārsts ir pie labas
veselības, viņam nav jādzer zāles. Tu, skolnieks, esi slims, tev ir jātic Guru
vārdiem un jārīkojas saskaņā ar tiem. Un atcerieties vēl šo par viņa pavēļu
pildīšanu - viņa pavēles ir spēcīgas. Apdomājiet šādu piemēru: kalpojot
savam Guru, Govinda Dāsa sasniedza kalpošanu Paša Govindas pēdām (kā Šrī Čaitanja
Mahāprabhu, izdevēja piezīme). Tad, kad Šrīpāda Īšvara Purī pameta manifestēto pasauli, viņš nodeva pēdējo rīkojumu savam mīļotajam skolniekam Govindam Dāsam
doties uz Nīlacala (Džagannātha Puri, izdevēja piezīme) un sākt kalpot Šrīmanam
Mahāprabhu. Šrīmans Mahāprabhū arī bija Šrīpada Īšvara Purī skolnieks, tādēļ
Kungs iesākumā vilcinājās un nepieņēma no Govinda Dāsa kalpošanu savām pēdām,
tā kā garīgajā izpratnē Govinda Dāsa bija Viņa brālis Dievā. Tomēr visbeidzot Viņš
pieņēma Šrī Guru pavēli tikai, lai parādītu ierobežotajām (ķermenī, tulkotāja
piezīme) dvēselēm, ka ‘Šrī Gurudevas pavēles ir spēcīgākas par visu’. Citiem
vārdiem sakot, lai arī Govinda Dāsa garīgā izpratnē bija Viņa brālis Dievā,
Viņš vienalga dāvāja viņam iespēju kalpot savām Lotuspēdām. Tā, kalpojot savam
Guru, Govinda Dāsa saņēma iespēju kalpot Paša Govindas pēdām (Šrī Čaitanja
Mahāprabhu formā).»
12. Jautājums: «Nav iespējama virzība sādhanā
bez Šrī Guru žēlsirdības. Kāda ir šī žēlsirdība? Kā tā ir sajūtama? Lūdzu mazliet
paskaidrojiet mums.»
Atbilde: «Redziet, diženas dvēseles
vēstī ‘guroḥ kṛpā hi kevalam’, nekas nav sasniedzams bez patiesas
Guru žēlastības.» Garīgo ceļu iedami, mēs esam akli. Līdz Šrī Gurudeva
nebūs tik laipns un nevedīs mūs aiz rociņas, kurš gan cits ņems mūs līdzi,
Bābā? Mūsu bahimurkhī citta-vṛtti (ārējā apziņa, kas novērsusies no
Dieva) ir māyika (ilūzija), un ierobežota dvēsele nespēj notraust māyā.
Atdodies Šrī Guru pavēlēm, esi pilnībā viņam atdevies kalps - tas ir tavs pienākums! Viņš satrieks pīšļos māyā. Tā visa ir viņa žēlsirdība! Ja viņš nedāvā
savu žēlsirdību, māyā - mūsu ārējā apziņa - nevar būt patriekta.
Un tagad, kā mums saprast šo Guru kṛpā, kura tiek aprakstīta? Daudzi skolnieki
dodas pie Guru un saka: «Prabhu! Esi žēlīgs, viss ir sasniedzams, ja tu esi
žēlsirdīgs!» Vai jūs domājat, ka šī žēlsirdība ir kaut kas atrauts - kas
tāds, ka Guru vienkārši paņems mācekli un nesīs uz rokām vai kā tamlīdzīgi? Tā
nav žēlsirdība! Vai zināt, ko sauc par žēlsirdību? Tad, kad Šrī Gurudeva savā
sirdī ir patīkams un svētlaimīgs pret savu pakļauto un atdevušos mācekli - šī
sajūta ir viņa žēlsirdība! Žēlsirdība nav nekas cits kā tikai šis. Vienmēr, kad
Guru un skolnieka sirdīs notiek šī saldā un mīlošā apmaiņa, un kad viņu starpā
ir šī patiesā abpusējā pieķeršanās, tikai tad šī tā sauktā kṛpā var tikt
piedzīvota. Citādi, ja nepastāv jūtas un vienīgi lūpas izrunā: «Es dāvāju tev
savu žēlsirdību», žēlsirdība netiek dāvāta. Mīlestības jūtām Guru un skolnieka
starpā jābūt vienādi stiprām. Ja skolnieks nespēj pacelties Sava Šrī Gurudeva
mīlestības un jūtu līmenī, tad viņš nekad nevarēs pieredzēt Guru žēlsirdību, un
viņš nekad nespēs sasniegt tās saldmi. Citā vārdā šīs Guru-kṛpā iegūšanu
sauc par Kunga žēlsirdību. Tādēļ es saku, vispirms ar patiesas paklausības
palīdzību jums jācenšas sajust tādas pašas ekstāzes jūtas un mīlestību, kā Šrī
Gurudeva jūt, un tad viņa žēlsirdības pieredze atnāks pati par sevi. Kṛpā pieredze
var tikt iegūta caur svētlaimīgu jūtu apmaiņu Guru un skolnieka starpā un nekā
citādāk. Skolnieks, kurš neattīsta sevī svētlaimīgas, saldas un mīlošas
attiecības ar savu Guru, sirsnīgas mīlestības pilnas, kuras prieks
atcerēties...citiem vārdiem sakot, tas, kurš šobrīd nespēj pacelties vienādā
jūtu un mīlestības līmenī ar Šrī Guru, arī nav piemērots šobrīd sasniegt
Bhagavānu.»
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru