Ziemassvētku svinības ar Šrī Svami Višvanandu

Šrī Svami Višvananda ar nevienam nepielīdzināmu nodošanos veic Jēzus bērniņa murti abhišekā

24.decembrī Šrī Pītha Nīlajā visi gatavojās svinēt Ziemsvētkus kopā ar Šrī Svami Višvanandu. Viņš nosūtīja Tviterī vairākas ziņas ar Ziemsvētku sveicieniem visiem saviem sekotājiem, kā piemēram:

„Es vēlu jums visiem priecīgus Ziemassvētkus! Tā kā Kristus ir dzimis šajā pasaulē, atnesot visiem Dieva mieru, lai Viņa Svētība ir ar ikvienu un ikkatrā atmodina Mīlestību.”

„Novēlu visiem priecīgus Ziemassvētkus! Lai Mīlestības, pacietības un vienotības Kungs svētī jūs visus ar savu Žēlastību un Prieku.”

Šrī Pītha Nīlajas Tempļa murti tika sapucēti atbilstoši Ziemassvētkiem: Ganēša (augšā pa kreisi); šos foto Šrī Svami Višvananda Pats ietvītoja: Mahālakšmī un Nārājana (augšā pa labi), Ladū GopālKrišna (lejā pa kreisi) un Mahālakšmī (lejā pa labi)

25.decembrī Šrī Svami Višvananda atklāja Ziemassvētku svinības, sakot runu un izskaidrojot, kā mums pielietot Ziemassvētku nozīmi savā garīgajā ceļā (tālāk skatiet šī runas fragmentu video Youtube kanālā tīmeklī). Pēc tam Svamidži veica Jēzus bērniņa murti abhišekā. Tā laikā Bhakti Margas koris izpildīja Ziemassvētku korāļus un kristīgās dziesmas. Viņus atbalstīja sekotāji no dažādām valstīm. Tad bērni rādīja Ziemassvētku ludziņu, un visbeidzot katrs varēja saņemt Jēzus bērniņa Daršanu. Rīta programmas izskaņā tika pasniegta Bhakti Margas internacionālā Ziemassvētku maltīte.

Abhišekā Jēzus bērniņam

Katru gadu Ziemassvētku dienas rītā Šrī Svami Višvananda veic abhišekā Jēzus bērniņa murti. Kopš pagājušā gada visiem bērniem, kas viesojas Šrī Pītha Nīlajā, ir ļauts aktīvi iesaistīties šajā ceremonijā.

 

Savā runā Svamidži mums atgādināja: “Kristus ir teicis: ‘Ja vēlaties nokļūt Debesu Valstībā, esiet kā bērni.’ Redziet, bērni nekad nekavējas pie labā vai sliktā. Tie par to ātri aizmrst. Sasniedziet šo nevainību, ko esat nesuši sevī daudzu dzīvju garumā, un nepazaudējiet to.”

Šrī Svami Višvananda un bērni piedāvā Prasādu un Ārati gaismu

 

Bhakti Margas bērni rāda ludziņu 

 

Pēc Ziemassvētku ludziņas nospēlēšanas katrs bērns saņēma Ziemassvētku dāvanu, un Šrī Svami Višvananda Pats izdalīja un aplika bērniem ap kaklu un rokām Tulsi pērlīšu aproces un kaklarotas

 
Bhakti Margas internacionālā Ziemassvētku maltīte

 

Jau vairākus gadus Ziemassvētku maltīti Šrī Pītha Nīlajā gatavo vairākas sekotāju grupas no dažādām valstīm. Katrai grupai iepriekš jāieplāno un jāorganizē kāda savas valsts nacionālā ēdiena pagatavošana.

Šrī Svami Višvananda pārbauda internacionālo Ziemassvētku pusdienu ēdienkarti un dāvā Savu Svētību

 

Šogad Ziemassvētku internacionālo pusdienu ēdienkartē bija iekļauti Krievu Salāti (veģetāra "Siļķes kažokā" versija), Masoor Dal (Lielbritānija), Orecchiette (Itālija), Catchupa (Kaboverde), Alho Frances à Braz (Portugāle), pīrāgi un Silēzijas kartupeļi (Polija), Holandes siers, Rupjmaizes kārtojums no Latvijas un Medus torte (Portugāle). 

 

Mielojoties ar desertu Bhakti Margas ģimene sapulcējās ēdamzālē un guva lielisku iespēju noklausīties stāstus par īpašiem mirkļiem, ar kuriem dalījās sekotāji un skolnieki, kas bija piedzīvoši pirmos Bhakti Margas soļus kopā ar Šrī Svami Višvanandu.

Spilgtākie fragmenti no Šrī Svami Višvanandas runas

Kamēr Kristus nav piedzimis jūsu sirdī, jūs joprojām meklējat Viņu un ilgojaties pēc Viņa… Jēzū Kristū mēs redzam divas īpašības – Viņa lēnprātību un pazemību. Viņa prāts nebija vērsts uz sāncensību, lai parādītu pasaulei Savu diženumu. Nē. Viņš ir dižens, jo Viņam nav vajadzības to kādam pierādīt. Visa Viņa dzīve bija kalpošana. Kalpošana atspoguļo pazemību. No paša sākuma - kā Viņš piedzima, līdz pašām beigām - kā Viņš atstāja šo pasauli, tā bija dzīve izdzīvota pilnīgā pazemībā, ļaujoties Dieva gribai. Un šo divu Viņam piemītošo īpašību dēļ Viņu atceras - lai gan pagājuši jau divi tūkstoši gadu, mēs joprojām svinam Viņa dzimšanas dienu. Un līdz pat šim laikam cilvēki joprojām svin Jēzus dzīvi… ja jūs paņemsiet no Jēzus šīs divas īpašības, kuras padarīja Viņu par Kristu - Viņa lēnprātību un Viņa pazemību - jūs redzēsiet, ka tas ir jūsu spēks. Taču tas nav tāds spēks, kas liks jums justies lepniem vai augstprātīgiem, jo šajā stāvoklī lepnība un augstprātība izgaist. Pazudīs arī sāncensība, kas jums piemīt garīgajā ceļā.

Kristus ir dzimis silītē. Tas ir ļoti simboliski. Dievišķā māte reprezentē cilvēka sirdi, kura ilgojas pēc Dieva, kura sajūt Dievu. Kas vēl, ja ne jūsu sirds, var sajust Dievu? Jūsu prāts nevar aptvert Dievu! Jūsu prāts nevar saprast, nevar aptvert pat daļiņu no Viņa. Taču nokļūstot savas garīgajā sirdī, jūs varat uztvert Dievišķo, varat Viņu sajust. Tad mēs redzam, ka Jēzus ir dzimis, vai ne? Tā ir atklāsme. Kristus ir jauna atklāsme jūsos, jūsu labestības atklāsme, Dieva atklāsme, nevis ārpusē, bet jūsos iekšā atklājas Dievs. Tā notiek, kad Viņš piedzimst. Jūs neuztverat Viņu ārpusē, Jūs sajūtat Viņu sevī, savā sirdī.

 

Redziet, gani... Ikviens ir izdzīvojis neskaitāmas dzīves. Daudz dzīvju jūs esat gaidījuši atbrīvošanu. Gani simbolizē gara modrību, apzinātību, apjausmu par to, ko jūs esat meklējuši daudzu dzīvju garumā. Tā ir reti sastopama iespēja – atrasties pie Skolotāja Pēdām. Lūk, tāpēc eņģeļi sauca: „Nāciet! Ir dzimis Viņš, kuru jūs tik ļoti gaidījāt! Nāciet un saņemiet pestīšanu! Atmodiniet savu sirdi!” Kas tajā brīdī notika ganu sirdīs? Tajās sajaucās apjukums, pārsteigums, prieks, bailes, tās pārņema dažādu domu un sajūtu jūklis, līdz viņi nonāca aci pret aci ar bērnu, līdz viņi saskārās aci pret aci ar realitāti, to realitāti, kas izaicina prātu. Un realitāte atklājas tad, kad sirds ir pilnībā ļāvusies.

Kad ļaujamies Dievam, kļūstam lēnprātīgi un pazemīgi, pārtopam no parasta cilvēka Kristū. Tāpēc Viņš varēja teikt: „Ko es esmu darījis, jūs vēl vairāk varētu izdarīt.” Jo Jēzus apzinājās, ka tas, kas ir Viņā, mīt arī katrā cilvēkā, un Viņš bija atnācis cilvēcei par to atgādināt. Viņš tapāt bija pilnīgi pārliecināts, ka tie, kurus Viņš uzrunāja, bija spējīgi. Dievs tos bija sūtījis pie Viņa, lai Viņš tos vadītu, un Viņš tos vadīja, jo zināja, ka viņi to spēj. Viņiem piemīt šis spēks, un viņi to bija pilnīgojuši daudzu dzīvju garumā. Pateicoties šai žēlastībai, pateicoties šiem uzkrātajiem nopelniem (punya), viņiem ir krietni uzkrājumi debesu bankā. Tādējādi, pateicoties debesu bankas pilnajam kontam, viņi varēja nonākt saskarsmē ar Jēzu Kristu. Un, pateicoties krietnajam uzkrājumam šajā bankas kontā, jūs sēžat šeit. Tā ka jūs esat ļoti bagāti. Neaizmirstiet par šo bagātību, šo dārgumu, kuru nesat sevī, jo tāpat, kā visam ir sākums, visam ir arī beigas. Tāpēc neļaujiet tam izbeigties… netērējiet laiku, kļūstot depresīvi un nelaimīgi! Izmantojiet to, būdami priecīgi, un dariet citus laimīgus un priecīgus. Tad laiks dāvās tā augļus. Ja Dievs ir pasaucis jūs uz garīgā ceļa, pat ja tas ir ļoti sarežģīts, esiet stipri! Esiet pazemīgi. Un, kā jau es teicu, esiet lēnprātīgi, kā visi Skolotāji. Neuzskatiet izaicinājumus par kaut ko sliktu. Ziniet, ka katrs dzīves mestais izaicinājums, ko izturat, padara jūs stiprākus. Un kad kādam dzīvē būs līdzīgs izaicinājums, jūs varēsiet šim cilvēkam palīdzēt to atrisināt, vai ne?

Tā kā Kristus ir piedzimis, ļaujiet Viņam atmosties savā sirdi, lai Viņš dzimst ne tikai šodien, bet satieciet Viņu katru dienu jūsu sirds dziļumos. Tur jūs Viņu satiksiet, skatīsiet Viņu vaigā, jūs Viņu apzināsieties, jūs iemācīsieties mīlēt tā, kā mīlējis Viņš." 

 

 

 

Oriģinālrakstu lasiet šeit.

Guru pārbaudījumi, Maijas Valdnieks

Šis ir piektais ieraksts no piecu rakstu sērijas, kuru aizsāka ievadraksts "Vienreizējā Žēlsirdība satikt Šrī Svami Višvanandu - dzīvojoša Guru aspekti". Tas ir balstīts uz stāstu, kuru 29.novembrī Šrī Pītha Nīlajā (ŠPN) notikušajā Šrī Svami Višvanandas Daršanā pastāstīja Tapēšs (Tapesh) no Cīrihes.

Šrī Svami Višvananda, sniedzot komentārus Guru Gītai, paskaidroja par Guru sniegto pārbaudījumu nozīmi, kā arī Guru kā Maijas Valdnieka dabu. Viņa vārdi:

“Guru pārbauda Savu skolnieku, lai tas apzinās sava patiesā Es mūžīgumu. Tādēļ, ka bez pārbaudījumiem, mēs nevaram sagatavoties. Ja zeltu neapstrādā ar uguni, tad kā tas attīrīsies? Tas vēljoprojām būtu zelts, tomēr, tas nebūtu tīrs zelts. Tas kļūst par tīru zeltu, tikai pārvarot pārbaudījumus...Guru mērķis, šo pārbaudījumu mērķis nav sniegt Viņam paša personīgo ieguvumu - tas vienmēr ir tāpēc, lai novērstu skolnieka kritienu.”

“Guru ir apguvis un pārvalda tumsu, Viņš ir apguvis arī Gaismu, bet Viņš Pats stāv pāri tumsai un pāri Gaismai. Tādā veidā Guru izkliedē nezināšanas tumsu tajā, kas atdod sevi Viņam.”

 “Pirmā zilbe [vārdā Guru] ‘Gu’ pārstāv Maiju Prakriti, Dēvī, Šaktī, kas savažo un tur mūs šajā realitātē. Un otrā zilbe ‘Ru’ pārstāv  Purušu, tā pārstāv Augstāko Absolūtu, kas atbrīvo no ilūzijas. Tādēļ šajā vienā vārdā ‘Guru’ līdzās pastāv Maija, kā arī Tas, kas jūs atbrīvo no Maijas. Šo abu aspektu līdzās pastāvēšana atspoguļo, ka Guru ir Maijas Valdnieks, šīs realitātes Valdnieks. Viņš zina, kā abrīvot no realitātes, un tāpat Viņš zina, kā ielikt mūs šajā realitātē – abus... Viņš zina, kad aizēnot kāda apziņu, un zina, kad atsegt šo realitātes plīvuru.”

“Tam, kas atdevis sevi Guru Pēdām, Guru atklāj, ka tas pastāv ārpus tā; jūs vairs nepiedalāties ārpusē notiekošajā spēlē; jūs vairs neesat prāta spēles dalībnieks, bet jūs atrodaties ārpus tās realitātes. Jūs atrodaties savā Patiesajā Es! Un savā Patiesajā Es, savā patiesajā aspektā jums ir kontrole pār seku un cēloņu sakarību.”

Stāsts
"Tas notiks pirms pāris gadiem. Mani pēkšņi pārņēma sajūta, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar Svami un nākotnē palikt kopā ar Viņu. Tomēr pilnīgas pārliecības man nebija – šī sajūta man radās pirms vēl biju pabeidzis mācības, un manī rosījās šādas domas: 'Vai man sekot pasaulīgās dzīves ceļam, vai ceļam ar Svami? Vai varbūt pastāv kāda iespēja savienot šos abus ceļus?' Tātad es nebiju pārāk pārliecināts par šo visu, un tad kādā svētdienā es patiesībā uzprasīju to Viņam – bija ļoti vienkārši pietuvoties un parunāt ar Viņu. Tā nu es Viņam pavaicāju: 'Kā tad īsti ir? Vai mans liktenis ir būt kopā ar Tevi, vai man turpināt studēt un atgriezties pasaulē?' Svami atbildēja aptuveni šādi: 'Tas atkarīgs no tā, cik stiprs tu esi – varbūt es varu tevi mazliet pārbaudīt un paskatīties, kā ir.' Es nodomāju: 'Protams, jā, pavisam vienkārši.' Bet pēc dienas kļuva ļoti, ļoti grūti – iedomājieties, ka viss, ko ikdienā darāt, sanāk greizi. Tā nu es te biju, dzīvoju kopā ar pārējiem un viss, ko darīju, bija greizi; es kāpu cilvēkiem uz kājām un jebkas, ko darīju, neizdevās, un piedevām kļuva aizvien sliktāk un sliktāk. Pēc divām dienām mani mocīja šāds noskaņojums: 'Es to vairs nespēju izturēt! Es noteikti esmu visstulbākais no šeit esošajiem, un ko es vispār šeit daru?' Es domāju: 'Man jādodas prom.' Es centos satikt un parunāties ar Svami, bet Viņš izturējās ļoti rezervēti un atbildēja: 'Nē, nē, nē!' Tādēļ es nevarēju Viņam pietuvoties.

 Es nolēmu palikt vēl vienu dienu. Jūs varat iedomāties, ka atrados kā ellē; tā bija iekšējā elle, ne ārēja. Svami lika visam risināties tā, kā tam jārisinās, un pēc trim dienām es to vairs nespēju izturēt. Es devos uz Viņa istabu un pieklauvēju pie durvīm. Viņš atbildēja: ‘Jā!’ Es atvēru durvis un gribēju vienkārši ieiet un nokrist pie Viņa kājām. Bet Viņš pateica: 'Nē, paliec tur! Man nepatīk, ka cilvēki gaida manā istabā.' Es biju šokā! Es jutos kā atstumts prom no Viņa. Tas bija briesmīgi. Es tur stāvēju trīcēdams, un Viņš teica: 'Pagaidi. Es pēc brīža atnākšu.' Pēc tam, kad Viņš bija pabeidzis ko darīt altārī, Viņš nesteidzīgi turpināja paveikt vēl kādas savas lietas. Un pēc tam mēs kopā devāmies uz biroju. Tur bija Pārtha, un Viņš tam teica: 'Pārtha, vai es varu ātri ar viņu parunāt? Lūdzu, izej uz mirklīti.' Pēc tam Svami man vaicāja: 'Kas ir? Kas noticis? Ko tu gribi?' Es atbildēju: 'Es nespēju to izturēt!' Viņš smaidot skatījās uz mani un teica: 'Vai zini ko? Tas es tevi noliku šajā situācijā.'
  

Tas bija tā, it kā es būtu uzbūvējis namiņu no spēļu kārtīm - milzīgu torni - un tad vienā sekundē, tas bija sabrucis! Es aptvēru, ka tā Viņš ar mani spēlējās. Un nekas, kas bija noticis šo trīs dienu laikā, nebija īsts. Es sajutos tik stulbi, ka biju šādā noskaņojumā. Tad Viņš man teica: 'Jā! Bet zini ko? Paliec vēl uz pāris dienām, un es tevi pārbaudīšu vēlreiz.' Es atbildēju: 'Tas bija briesmīgi! Es piedzīvoju īstu elli.' Uz ko Viņš atbildēja: 'Pēc trim dienām mēs satiksimies un parunāsim.' Es sev iekšēji noteicu: 'Labi. Trīs dienas - lai arī kas tajās notiktu, ikviens trīs dienas var izturēt.' Es nolēmu būt stiprs un vaicāju: 'Ko darīt, ja šīs sajūtas atkal pārņems mani?' Svami atbildēja: 'Jā, tās atkal tevi pārņems. Es likšu tām pārņemt tevi.' Es nodomāju: 'Ak Dievs, nē, nē!' Un tā tas arī notika, Viņš to izdarīja atkal. Viņš lika šīm sajūtām pārņemt mani atkal, un tas bija briesmīgi. Iekšēji es atkal atrados kā ellē un iekšēji šaudījos no kreisās uz labo pusi - visapkārt - kā traks. Pēc dienas vai divām es sēdēju pie kamīna un uzgāju tur indiešu komiksu grāmatu par krokodilu un ziloni. Iespējams daži no jums to zina - tas ir no Šrīmad Bhagavatam [uz Garudas lidojošs Mahāvišnu izglābj Savu sekotāju ziloņu karali Gadžendru no krokodila]. Es nodomāju: 'Es palasīšu šo komiksu, varbūt tas uzmundrinās mani.' Es to ātri izlasīju un nospriedu: 'Jauks stāstiņš - blā, blā, blā.' Tas uz mirkli man palīzēja atrasties kur citur. Pēc trim dienām es atviegloti uzelpoju: 'Tā. Trīs dienas ir pagājušas. Beidzot esmu tam cauri.' Visu dienu es lūkojos uz Svami, bet viņš itin nemaz neskatījās uz mani! Pat ne ar acs kaktiņu. Es nodomāju: 'Labi, varbūt vēlāk vakarā.' Pienāca vakars, un atkal nekā. Pienāca nākamās dienas vakars, un es spriedu: ‘Varbūt tas ir vēl viens pārbaudījums. Es vienkārši sagaidīšu rīt rītu.’ Taču ceturtajā dienā tāpat nekas nenotika; piektajā arī ne; viss tas pats turpinājās, un es juku prātā. Tad, iespējams, sestajā dienā Svami pienāca pie manis un vaicāja: ‘Kā tu jūties?’ Es atbildēju: ‘Jā, jā, viss ir kārtībā...’ Viņš piebilda: ‘Ā, un, starpcitu, vai zini to stāstu par ziloni un krokodilu?’ Es atbildēju: ‘Jā!’ Es nezināju visus tos indiešu stāstus, tomēr kādu jokainu apstākļu sakritības rezultātā es biju tieši šo stāstu izlasījis komiksu grāmatā, kas vāļājās pie kamīna. Viņš turpināja izprašņāt: ‘Vai tu to izlasīji?’ Es atbildēju ‘Jā!’ Viņš turpināja sarunu: ‘Vai tev tas patika?’ Es atbildēju: ‘Jā!’ Tad Svami paskatījās uz mani, ieurbās manās acīs ar savu skatienu un teica: ‘Taču tu neko nesaprati.’

Un es atkal sajutos tik stulbs! Man nācās atzīt, ka es vienkārši pārlasīju stāstu, bet neko daudz no tā nesapratu. Tad Viņš vaicāja: ‘Vai tu zini, ko simbolizē krokodils?’ Pirms pāris dienām es Viņam biju taujājis: ‘Kas ir Maija?’ Uz ko Viņš bija atbildējis: ‘To nevar izskaidrot, to var tikai piedzīvot.’ Es tobrīd nodomāju: ‘Ai, šī atbilde skan tieši tā, kā parasti visi Skolotāji atbild.’ Tad Viņš teica: ‘Šis krokodils ir Maija. Un to tu šajās dienās piedzīvoji.’ Tikai tad es atskārtu: ‘Tieši tā!’ - Tapēšs no Cīrihes

 

Šrī Svami Višvanandas Šrī Guru Gīta - komentāri par diženāko attiecību - Guru-Skolnieka attiecību - noslēpumu nāks klajā Ziemassvētku svinībās Šrī Pītha Nīlajā (būs nopērkama Bhakti Margas veikalā)

 

 

Grāmatā "Sirds uzziedēšana", kas nopērkama Bhakti Margas veikalā, radinieki, draugi, sekotāji un skolnieki no dažādām valstīm un dažādām kultūrām dalās savā personīgajā pieredzē ar Šrī Svami Višvanandu. Oriģinālversija angļu valodā (pa labi) ir tulkota vācu valodā (pa kreisi), poļu  un protugāļu valodās

 

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

Pats mīļākais un līdzcietīgākais Guru

Šis ir otrais ieraksts no piecu rakstu sērijas, kuru aizsāka ievadraksts "Vienreizējā Žēlsirdība satikt Šrī Svami Višvanandu - dzīvojoša Guru aspekti". Tas ir balstīts uz stāstu, kuru 29.novembrī Šrī Pītha Nīlajā (ŠPN) notikušajā Šrī Svami Višvanandas Daršanā pastāstīja Hina, Gurudži brāļa sieva.

Stāsts
“Es Svami pazīstu jau vairāk kā 10 gadu. Man dāvāta vienreizēja svētība, jo Viņš ir ļāvis man būt ļoti tuvās, personiskās attiecībās ar Viņu. Es esmu Viņa brāļa sieva, tādēļ mūsu attiecības ir ļoti dabiskas. Viņš ir visforšākais: mēs varam izsmieties par jebko, mums savā starpā var būt diezgan neganti jociņi, es varu izraudāties par jebko - mūsu attiecības ir ļoti foršas. Kā Viņa brāļa sieva es varu teikt, ka Viņš ir pats mīļākais, mīlošākais un līdzcietīgākais cilvēks. Piemērs - pagājušajā gadā manam tēvam bija veselības problēmas ar sirdi, un viņš bija pārliecināts, ka nomirs. Visu šo gadu laikā viņš ne reizi nebija atbraucis uz ŠPN. Indiešu cilvēks, sajūtot, ka viņa laiks aiziet ir pienācis, dodas Jatrā (Yatra) - svētceļojumā - mans tēvs pagājušājā gadā atbrauca uz ŠPN. Protams, man bija ļoti grūti pieņemt šo situāciju un samierināties. Aptuveni tajā pat laikā mēs bijām plānojuši doties braucienā, lai nosvinētu Svami dzimšanas dienu, un bijām ļoti gaidījuši šo ceļojumu. Pāris dienu iepriekš mēs bijām par to runājuši un es teicu: ‘Jā, būtu jauki izrauties un atpūsties, piedzīvot pārmaiņas, aizvest bērnus brīvdienās.’ Un tad mans tētis nokļuva intensīvajā aprūpē. Mēs piezvanījām Svami un Viņš mums teica: ‘Ai, ziniet, mani nemaz vairs nevelk doties braucienā, es arī laikam nekur nebraukšu.’ Tā vietā, ko Viņš izdarīja? Viņš atcēla savus dzimšanas dienas svinību plānus un uzradās Londonas slimnīcā pie tā gultas, kurš zina, ka Svami ir kaut kas savādāks, kaut kas īpašs, tomēr nekad nav pats paspēris soli Viņa virzienā. Pats Dievs stāvēja tur pie mana tēva, kurš neapzinājās, kādu svētību ir saņēmis. Lūk, kādu līdzcietību izrāda Svami, un līdz pat šai diena ar manu tēti viss ir kārtībā.

 

Foto no 2014.gada Navaratri svinībām ŠPN: Hina un viņas meitiņa Šreija (augšējā kreisā stūrī); Šrī Svami Višvananda un Hina (augšējā labajā stūrī); Šrī Svami Višvananda un Šreija (pa kreisi). Foto no Daršanas ŠPN: Šrī Svami Višvananda un Šreija (pa labi)

Vēl kāds piemērs – pagājušo reizi, kad bijām ŠPN, mēs skatījāmies filmu par kāda svētā dzīvi, un visi, kas ir skatījušies šādas filmas kopā ar Svami, zina, ka to skatīšanās laikā jāuzvedas klusi kā pelītēm. Tā nu mēs skatījāmies filmu un ēdām, kad pēkšņi Mahi (Hinas mazā meitiņa) sāka raudāt. Gaismas bija noslēgtas un Svami teica: ‘Beidziet šo trokšņošanu!’ Tādēļ es ātri iznesu meitiņu ārpusē. Kad Svami aptvēra, ka esmu pametusi vakariņu galdu, Viņš arī iznāca no istabas pie manis. Viņš teica: ‘Neraizējies, es esmu redzējis šo filmu. Tu ej, skaties un paēd’. Es protestēju: ‘Nē, nē, viss kārtībā’. Viņš uzstāja: ‘Nē. Es nolikšu viņu gulēt’. Mahi ir ļoti grūti iemidzināt, tādēļ tas aizņēma vismaz 45 minūtes, varbūt stundu. Pa to laiku filma jau gandrīz bija beigusies, visi bija pavakariņojuši, un Viņa ēdiens atdzisis. Viņš nolika gulēt Mahi, kamēr visi mēs pārējie varējām izbaudīt vakariņas un filmu. Lūk, cik Viņš ir mīļš, mīlošs, tik ļoti, ka vārdos nav iespējams izteikt Viņa mīļumu un to, kā Viņš izturas pret visiem - vārdi nobāl.

 

Šrī Svami Višvananda ar Hinas meitiņām Mahi un Šreiju

Cilvēki bieži man taujā: ‘Ko Svami ikdienā mīl darīt? Es gribu pateikt, ka mums ir ļoti paveicies, ka viņš viesojas pie mums mūsu mājās, kā arī to, ka Viņš ir ļoti normāls. Bieži cilvēkiem šķiet, ka ir vienkārši īstenot to, ko Viņš sludina. Viņš vienmēr saka: ‘Atcerieties Dievu itin visā, ko darāt - 24x7 - un jums viss būs kārtībā’. Meditēt... nu visas šīs lietas, kuras Viņš mums saka, lai darām. Tas viss šķiet jauki, kad dzirdām par to un šķiet: ‘Jā, tas ir iespējams. Es to darīšu.’ Un dažreiz mums ir vieglāk ieviest šos paradumus ikdienā, kamēr atrodamies ŠPN. Tāpat es domāju, ka Pašam Svamidži noteikti ir vieglāk īstenot visas lūgšanas un tamlīdzīgas lietas. Tomēr tad, kad Viņš ir ceļojumā – tipiska Svamidži diena būtu šāda: kad Viņš pamostas, Viņš atrod atskaņošanas sarakstu ar dažādām bhadžanām; Viņš to sāk atskaņot, lūk, varam ievilkt ķeksīti, ka Dievs ir klātesošs. Tad Viņš dodas dušā, kamēr skan bhadžanas – ievelkam ķeksīti pie Dieva klātbūtnes. Tad Viņš atgriežas istabā un ģerbjas, stāstot dažādus stāstus vai daloties kādā pieredzē, vai vīzijās – ievelkam ķeksīti pie Dieva klātbūtnes. Un šādi Viņš mums liek ieraudzīt, ka pat dienu no dienas, pierastās, ikdienišķās darbības veicot, Viņš ir dzīvs pierādījums tam, ka ir iespējams iekļaut Dievu un atcerēties Viņu it visā, ko darām. Ir kāda dziesma, kuras pantiņu veido vārdi: ‘Bez Tevis pat zelts pārvēršas bleķī’. Lūk, tāda ir Viņa Žēlsirdība. Viss, ko es redzu, dzirdu, daru, kas man pieder, tā visa ir Viņa Žēlsirdība. Un viss, kas man dārgs, ieskaitot bērnus, tam visam nav nekādas vērtības, pilnīgi nekādas, bez Viņa un Viņa Žēlsirdības. Un es lūdzu, lai Viņš vienmēr ļauj mums būt pie Viņa pēdām. Es Viņu bezgalīgi mīlu.” - Hina no Londonas

 

Hina ar meitiņu Šreiju iet pa pēdām Šrī Svami Višvanandam Govinden festivalā Kudrefinā, Šveicē

Šrī Svami Višvanandas Šrī Guru Gīta - komentāri par diženāko Guru-Skolnieka attiecību noslēpumu nāks klajā Ziemassvētku svinībās Šrī Pītha Nīlajā (būs nopērkama Bhakti Margas veikalā)

Grāmatā "Sirds uzziedēšana", kas nopērkama Bhakti Margas veikalā, radinieki, draugi, sekotāji un skolnieki no dažādām valstīm un dažādām kultūrām dalās savā personīgajā pieredzē ar Šrī Svami Višvanandu. Oriģinālversija angļu valodā (pa labi) ir tulkota vācu valodā (pa kreisi), poļu  un protugāļu valodās

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

Viltīgais Guru

Šis ir otrais ieraksts no piecu rakstu sērijas, kuru aizsāka ievadraksts "Vienreizējā Žēlsirdība satikt Šrī Svami Višvanandu - dzīvojoša Guru aspekti". Tas ir balstīts uz stāstu, kuru 29.novembrī Šrī Pītha Nīlajā notikušajā Šrī Svami Višvanandas Daršanā pastāstīja Šrī Pītha Nīlajas rezidents Nikhilananda.

Stāsts 

“Es atceros dienu, kad Viņš paziņoja par Karthikas mēnesi. Viņš teica: ‘Ziniet, viena Tulsi lapiņa, ja tā tiek pasniegta Karthikas mēnesī, rada šitik daudz svētības!'. Es nespēju apturēt sevi. Es vienkārši devos uz savu istabu, paņēmu sauju tulsi lapiņu un noliku tās uz altāra, gaidīdams svētības. Joporjām tās gaidu... tās pilnīgi notiekti jau ir atnākušas, tikai ne līdz manai apziņai, lai es redzētu, ka tās ir atnākušas. Un ziniet – Svami nekad neatstāj mūsu lūgumus neizpildītus. Viņš vienkārši tos neizpilda tā, kā mēs esam gaidījuši to. Tāpat dažreiz Viņš tos izpilda, bet mēs pat neapzināmies, ka Viņš tos ir izpildījis. Es jums pastāstīšu kādu smieklīgu stāstu. 

Narasimhas Čaturthi Felthamas Templī

Reiz Londonā Felthamas Templī notika Narasimhas Čaturthi. Es atceros, ka naktī Svamidži arī tur bija, tāpat tur bija daudz cilvēku, un es lūkojos uz Narasimhas murti, kuru es no visas sirds ļoti, ļoti mīlu. Es skatījos uz VIņu un teicu: ‘Es patiesi, ļoti vēlos kaut es varētu būt viens ar Tevi, kaut mēs saplūstu vienā. Un kaut es spētu Tev atdot sevi un Tu pastāvētu par mani kā par savu skolnieku.' Tajā mirklī es biju ļoti saviļņots, jo Čaturthi izskaņā parasti sajūties ļoti, ļoti garīgs, tādēļ tu izsaki šos milzīgos solījumus un lūgumus Dievam. 

Lakšmī Narasimha murti Felthamas Templī Londonā

Taču, protams, pēc tam Svami pasauc tevi vakariņās un sāk līdzsvarot visu, atgriežot tevi tapakaļ uz zemes, runādams par visu, kas notiek pasaulē. Tā es aizmirsu šo lūgumu, ko izteicu. Es aizmirsu par šo savu lūgšanu, ko izteicu. Mēs bijām ļoti pārguruši, jo, kā jau zināt, viss vienmēr beidzas super vēlu. Es uzkāpu augšstāvā un tūliņ pat aizmigu. Nakamajā rītā es jutu, ka uz manas sejas notiek kas savāds, bet es vēl gulēju - viss kārtībā. Tad es pamodos, jo sajutu smagumu uz savām krūtīm. Es pamodos, paskatījos augšup un redzēju Svami stāvam uz manām krūtīm ar melnu pildspalvu rokās, un nebēdnīgu smaidu rotājam Viņa seju. Es prātoju: ‘Ko? Es neesmu vēl kārtīgi pamodies. Šis ir pārāk mulsinoši šobrīd.’ Visi istabā klātesošie smējās it kā notiktu kas ļoti smieklīgs. Tā nu es piecēlos - mani mati bija izpūruši uz visām pusēm un izskatījās mazliet mežonīgi - un ieskatījos spogulī. Visi smējās vēderus turēdami - Viņš bija uzzīmējis man ūsas uz sejas. Tā, ka es pavisam mazliet izskatījos līdzīgs lauvam. Es nodomāju: ‘Ahhh, tu esi tik viltīgs!’ Viņš piepildīja manu vēlēšanos, tikai ne tā, kā es biju gaidījis. Es biju iedomājies, ka būs kāda brīnišķīgi skaista parādīšanās, spilgta gaisma, Narasimha atnāks un mēs saplūdīsim vienā; tad Svami ierdīsies un dos mums savu svētību - nu tādā garā. Mums visiem ir brīnumskaistas fantāzijas. Tā vietā es pamodos galīgi samiegojies, ar matiem uz visām pusēm, ar ūsām uz savas sejas un Svami stāvošu uz manīm ar milzīgu smaidu un sejas izteiksmi: ‘Nu tu esi manos nagos!’

Šrī Svami Višvananda ar nebēdnīgu skatienu (pa kreisi) un Nikhilananda (pa labi)

Lūk, kādas lietas. Tu nekad nezini, kad ir īstais laiks, lai viss notiktu, kā arī to, kā tas notiks. Mūsu uzdevums ir vienkārši izbaudīt braucienu. Un man jāteic, ka kopš tās reizes pieņēmumi un gaidas par to, kā tieši tiks piepildītas manas lūgšanas, ir kļuvušas krietni pieticīgākas. Un es domāju, ka tas ir veselīgi. Es uzskatu, ka tas ir ļoti labi, jo mirklī, kad tas notika, manā apziņā sāka vairāk ataust tās lūgšanas, uz kurām Viņš man atbildēja. Tādēļ, ka tā vietā, lai lūkotos pēc spilgtas, baltas gaismas, milzīgām vīzijām un parādīšanās ainām, es sāku ievērot mazās lietas, ko Viņš man dara, un varu teikt: “Ak, tas ir tieši tas, ko es lūdzu! Tas tikai neatnāca tā, kā es to biju savā prātā iedomājies.” Daudz dažādu lietu manā dzīvē. Un es esmu pārliecināts, ka jums visiem ir tāpat. Cik daudz reižu Viņš jums kaut ko ir izdarījis, bet jūs tam neesat piešķīruši pienācīgu vērtību, tādēļ, ka tas nenotiek tā, kā bijāt vēlējušies, lai tas notiek. Tomēr tas nenozīmē, ka Viņš neatbildēja uz jūsu lūgšanām. Tas nenozīmē, ka Viņš neatnāca tad, kad jūs lūdzāt Viņu atnākt. Viņš nekad nepieviļ. Viņš vienmēr atnāk. Nekad, ne reizi Viņš nepieviļ.” - Nikhils, ŠPN, Vācija

Oriģinālierakstu lasiet šeit.

Foršākais Guru

Šis ir pirmais ieraksts no piecu rakstu sērijas, kuru aizsāka ievadraksts "Vienreizējā Žēlsirdība satikt Šrī Svami Višvanandu - dzīvojoša Guru aspekti". Tas ir balstīts uz stāstu, kuru 29.novembrī Šrī Pītha Nīlajā notikušajā Šrī Svami Višvanandas Daršanā pastāstīja Deivids no Londonas. Svarīgākais Guru aspekts, kurš tiek atspoguļots šajā stāstā ir tas, kā Guru rada īpašus apstākļus, kas ved pie pirmās tikšanās ar Viņu. Šrī Svami Višvananda, sniedzot komentārus Guru Gītai, atklāja:

“Guru atrodas Apziņā, un šajā Apziņā Viņš spēj uztvert visu - ne tikai to, kas notiek Viņa sekotājos, bet arī  jebkur citur. Pat ja Viņš ir pieņēmis formu, Viņu šī forma neierobežo. Viņš spēj pieņemt jebkuru veidolu un manifestēt Sevi neskaitāmos veidos. Viņš nav ierobežots izpausties tikai vienā aspektā vai rīkoties vienā veidā. Tādēļ es vienmēr atkārtoju: ‘Man vienmēr ir sava lietu kārtība. Ja plāns A nedarbojas, vienmēr eksistē plāns B. Ja plāns B neiziet cauri, C tiks ieviests dzīvē. Ja C neizdodas īstenot, tiks radīts D. Ja D nedarbojas, īstenosim E, un tā tālāk.’ Tādējādi Guru neierobežo tas, kā cilvēki to uztver.” 

(tālāk pēc stāsta atrodama informācija par grāmatām, kas izdotas, kā arī tām, kas vēl tikai tiks izdotas)

Stāsts
“Esmu nolēmis pastāstīt jums stāstu par manu ceļu ar Gurudži, kas kalpo kā mācībstunda, kas atklāj manu stulbumu, lepnību un augstprātību. Tomēr par spīti tam, Guru Žēlsirdība ir vienīgi beznosacījumu Mīlestība. 1996.gadā man sapnī parādījās Sai Baba un teica man, lai atbraucu uz Indiju satikt viņu. Es nodomāju: ‘Labs ir! Kāpēc gan ne?’. Tā nu es devos uz viņa ašramu. Iestājoties rindā, lai reģistrētos un saņemtu naktsmājas, es sāku tērzēt ar diviem puišiem no Lielbritānijas, kas arī stāvēja rindā. Viss beidzās ar to, ka mēs kopā noīrējām naktsmājas ašramā. Mēs cieši sadraudzējāmies, un viens no viņiem  sāka stāstīt par kādu jaunu garīgo skolotāju, kas atradās Londonā un kuru sauca Višams (Visham). Viņš stāstīja par šo skolotāju tik daudz brīnišķīgu un jauku lietu, arī par to, kā viņš spēja manifestēt lietas un radīt brīnumus. Savukārt es to klausījos pa ausu galam, stilā: ‘Jā, jā, labi, labi...’. Es vienkārši neizjutu nekādu interesi. Traki, vai ziniet, tādēļ, ka es vienmēr biju vēlējies, lai man būtu Guru. Jau jaunībā. Tādēļ mana reakcija uz šo iespēju bija pilnīgi traka. Tagad aizceļosim uz 2002. vai 2003.gadu,  kad es visbeidzot devos uz Daršanu ar Šrī Svami Višvanandu (Gurudži) un sapratu, ka tas bija tas cilvēks, kuru es būtu varējis satikt pirms visiem šiem daudzajiem gadiem, ja vien nebūtu bijis tik stulbs, lepns un augstprātīgs, sakot: ‘Nu un kas? Tas taču ir tikai vēl viens skolotājs.’ Tādēļ šī ir patiesa mācība, kā šādas lietas mūs bremzē uz mūsu garīgā ceļa, un ka par spīti visām mūsu kļūdām... vienalga Gurudži mīl mūs tik ļoti un vienkārši rada citas iespējas, lai neskatoties uz visiem tiem apstākļiem un šķēršļiem mūsu ceļā, viņš varētu atvest mūs pie viņa un viņa mīlestības. Atskatoties uz to atpakaļ - viņam bija jāpieliek tik daudz pūļu, lai es tiktu uzaicināts uz cita skolotāja ašramu, un satiktu divus man nepazīstamus cilvēkus, ar kuriem es dzīvoju vienā istabā - un viss tas tika darīts, lai dotu man iespēju būt ar viņu šajā dzīvē. Un kad es astkatos atpakaļ uz šo, man tā šķiet visvienreizējākā Žēlsirdība, kādu vien iespējams iedomāties! Un pat tad - tā pacietība, kad viņš iesēj sēklu, bet tā vietā viņa stulbais sekotājs nodomā: ‘Ai, ko niekus...’. Kad es satiku viņu, es nodomāju: ‘Vienreizēji!’. Un es pat nespēju uzreiz sasiet kopā faktus, ka tas ir viņš - tas pats Višams. Un tad: “Ak, mans Dievs! Visus šos gadus es būtu varējis būt ar viņu, ja vien es būtu bijis brīvs no aizspriedumiem, ja vien es nebūtu vērtējis un bijis augstprātīgs, un pilns lepnības". Tā bija pieredze, kas darīja mani pazemīgu. Un tad, esot ar Gurudži – pirmā intervija, kura man bija ar viņu - tas bija viss, ko vien es varēju vēlēties no Guru, un tas viss tik īsā laika sprīdī! Tas bija visbrīnišķīgākais notikums manā dzīvē. Un kopš tā brīža ar Gurudži Žēlsirdību ir bijuši daudzi citi. Un vēl aizvien es esmu pilns augstprātības, lepnības un stulbuma, bet, paldies Dievam, kopš tā laika esmu mazliet izmainījies! Vismaz man ir pieticis prāta pavadīt ar viņu vairāk laika.

 

Deivids ar Gurudži kāda no sekotāja mājām pēc atgriešanās no rokkoncerta tās dienas vakarā. Deivids stāsta: "Gurudži bija ļoti sajūsmināts, ka es biju savilcis kopā šo rokkoncerta cienīgo ietērpu ar visām savām malām." (Londona, 2013.gada 20. marts) 

 Es vienkārši gribēju pateikt: ‘Viņš ir visforšākais Guru, kāds vien iedomājams’. Daudzās lietās! Bet viena no tām ir viņa pieejamība mums. Viņš ir tik... labi, protams, ka viņš mūs testē un spiež mūs pārkāpt savas robežas, visu laiku pārbauda, lai redzētu kā mēs reaģējam uz lietām. Taču, salīdzinot ar iepriekšējo laiku Guru, viņš ir tik... viņš mums visu padara tik vieglu, ja vien mēs to zinātu... bet mēs patiesībā nezinām. Un šīs pēdējās nedēļas viņš mums ir izrādījis savu Mīlestību tvītojot. Tas ir tik... cik gan daudz Guru darītu ko tādu?

 

Šrī Svami Višvananda - slapjš un apmētāts ar krāsām Holī svētku laikā Vrindāvanā, Indijā, 2014.gadā

Ir vēl kāds stāsts, kuru tikko atcerējos. Štēfenshofā notika hinduisma svētku Holī svinības. To laikā cilvēki viens otru apmētā ar krāsām. Bija dzimis plāns no galvas līdz kājām apmētāt Gurudži ar krāsām. Viss bija pamatīgi izplānots. Es biju pietiekami izmanīgs, lai nodrošinātu sev iespēju novērot to, tajā pat laikā netiekot nosmērēts no galvas līdz kājām ar krāsām (man kājās bija dārgas, baltas bikses). Gurudži atradās centrā, visi ielenca viņu un pēkšņi sāka bombardēt ar krāsām. Viņš bija tik... tas ir neaptverami, ka Guru atļauj saviem skolniekiem un sekotājiem ko tādu! Viņš bija izmircis un nosalis, viss vienās krāsās kā tāda varavīksne, viņš stāvēja un trīcēja no aukstuma. Tad pēkšņi viņš iegāja garšā un vienkārši sāka dejot un dziedāt. Man tā bija tāda mācībstunda! Viņš piedāvāja, viņš atļāva ar sevi to izdarīt, pat ja šī pieredze nebija pārlieku patīkama. Un tad viņš mums paradīja pat vēl ko vairāk - rādot, ka pat tad, ja piedzīvojam ko ne tik patīkamu, mēs varam pacelties tam pāri un pacelt  šo pieredzi pavisam citā līmenī.” - Deivids  Londonā

 

Šrī Svami Višvanandas Šrī Guru Gīta - komentāri par diženāko Guru-Skolnieka attiecību noslēpumu nāks klajā Ziemassvētku svinībās Šrī Pītha Nīlajā (būs nopērkama Bhakti Margas veikalā)

Grāmatā "Sirds uzziedēšana", kas nopērkama Bhakti Margas veikalā, radinieki, draugi, sekotāji un skolnieki no dažādām valstīm un dažādām kultūrām dalās savā personīgajā pieredzē ar Šrī Svami Višvanandu. Oriģinālversija angļu valodā (pa labi) ir tulkota vācu valodā (pa kreisi), poļu  un protugāļu valodās

 

 Oriģinālierakstu lasiet šeit.

Vienreizējā Žēlsirdība satikt Šrī Svami Višvanandu - dzīvojoša Guru aspekti

Katram, kas satiek Šrī Svami Višvanandu, ir savs brīnišķīgs, neaprakstāms un ne ar vienu citu nesalīdzināms stāsts, kā tas uztver neizbēgamā ceļa, kas vedis pie tikšanās, izvīšanos acu priekšā. Un Šrī Svami Višvanandam, kā jau Satguru (Patiess Guru, kas ved katru dvēseli uz Dieva-Realizāciju), arī ir īpašas un neatkārtojamas attiecības ar katru, kas atnāk pie Viņa.

Šis raksts “Vienreizējā Žēlsirdība satikt Šrī Svami Višvanandu - dzīvojoša Guru aspekti” aizsāk ierakstu sēriju, kas balstīti uz stāstiem par savu pieredzi, kuros dalījās pieci dažādi cilvēki pēdējās, 29.novembrī Šrī Pītha Nīlajā notikušās Daršanas laikā.  Katrs raksts atklās citādāku Šrī Svami Višvanandas kā dzīvojoša Guru aspektu.

Šrī Svami Višvananda nemitīgi uzsver sava Guru satikšanas nozīmi katra mūsu dzīvē. Tālāk varat izlasīt dažas rindkopas ar Viņa vērtīgajiem vārdiem par šo tēmu, kas izvēlētas no Viņa sniegtajiem komentāriem par Guru Gītu:

- “Tā nav nejaušība, ka Dievs ir izlēmis uzvest jūs uz garīgā ceļa vai novietojis jūs kāda noteikta Guru paspārnē. Tās ir ilgtermiņa attiecības, kas aizsākušās jau kopš pasaules radīšanas brīža.”

- “Pats Krišna ir teicis Bhagavadgītā: ‘Es esmu iemiesojies Guru. Ar Manu Žēlsirdību Guru nonāk uz Zemes. Un ar Manu Žēlsirdību mācekļi tiek aizvesti tur, kur viņiem ir jābūt’. Tāpat Pats Kristus ir teicis: ‘Es esmu atnācis pēc savām aitām. Es esmu atnācis pēc sava gānāmpulka.’ Tādēļ, lai kur arī kāds neatrastos, Guru meklēs un piesaistīs mācekli.”

- “Kad kāds atpazīst savu Guru, sirdī pamostas citāda veida prieks, un šis prieks ir mūžīgs. Pat, ja bhakta neizjūt katru mirkli vienādi spēcīgi šo prieku sava prāta dēļ, vai savas tobrīdējās atrašanās vietas materiālajā pasaulē dēļ, tomēr šis prieks, kuru dvēsele izjuta, satiekot savu Guru - šis prieks ir mūžīgs. Tas vienmēr paliks jūsu sirdī, un ik reizi, kad bhaktas prāts tiek vērsts uz iekšpusi, iegrimstot sevī, lai satiktu Guru, atkal atmostas tas pats prieks.”

- “Kad atrodat savu Guru, Guru kļūst jūsu māte, jūsu tēvs, jūsu attiecības, jūsu Dievs.”

- “Guru neatrodas tikai šeit - redzams acīm ārpusē. Viņš dod jums sādhanu, ko veikt; kad meditējat, Viņš sēž jums iepretim; un jūsu dziļajā sadhanā, Viņš ir tas, kas mūžīgi ved jūs.”

- “Tikai pateicoties Guru Žēlsirdībai, jūs spējat uztvert Mīlestības Gaismu, Patiesu Mīlestību. Nevis vienkārši parastu mīlestību, bet gan Mīlestības dzelmi.”

- “Guru kļūst par magnētu, kas piesaista visus un tur cieši kopā, veidojot vienu lielu ģimeni. Tas notiek tikai ar Guru Mīlestību.”

- “Guru ir zināšanu nesējs, un Viņš zina, ko dot, kam dot un kā darboties.”

- Guru nolaižas no tā līmeņa, kurā atrodas, lai būtu vienā līmenī ar parastajiem cilvēkiem, lai tie saprastu Viņu.”

- “Tikai ar Guru Žēlsirdību, tas, kas ir atdevies, saņem to, kas tam vajadzīgs - ne savam personīgajam priekam, bet gan savai atpestīšanai.”

- “Lai kur arī jūs atrastos, Skolotājs ir saiknē ar jums. Viņu neierobežo laiks un vieta, tādēļ, ka Skolotāji atrodas ārpus laika un vietas robežām. Viņš mīt dziļi jo dziļi jūsu sirds dzelmē. Un ja jūs spējat uztvert savu Guru mītam jūsu sirds pašā viducī, jūs redzēsiet - lai kur jūs būtu, Guru ir ar jums.

- “Guru, žēlsirdības vadīts, atnāks vienmēr. Guru vienmēr izvēlas atrasties šeit - līdz pat pēdējais skolnieks, pēdējais bhakta iekļūst Vaikunthā. Tā ir Žēlsirdība, Guru žēlsirdība. Pat, ja tas nenotiek vienas dzīves laikā, tas notiks citā dzīvē. Guru vienmēr atradīs ceļu. Pat, ja Guru  neinkarnējas – tādēļ, ka ļoti bieži cilvēki domā šādi: ‘Labi, es nevaru to paveikt šajā dzīvē, es to paveikšu nākamajā. Viņš atnāks vēlreiz.’ Ja jūs iemiesojaties 100 reižu, vai Guru jūsu dēļ iemiesosies 100 reižu? Nē! Tomēr no Visaugstā, no citas augstākās dimensijas Guru vadīs šo cilvēku viņa dzīvē.

 Lūk, šajā rakstu sērijā iekļauto stāstu nosaukumi, kas turpmāk tiks publicēti šajā blogā:

- Foršākais Guru
- Viltīgais Guru
- Vismīļākais un līdzjūtīgākais Guru
- Gādīgais un devīgais Guru
- Guru testi. Maijas pavēlnieks

 Oriģinālierakstu lasiet šeit.

Mahavatāras Krija Babadži Svētība

30. novembrī mēs ar Šrī Svami Višvanandu Šrī Pītha Nīlajā svinējām Babadži dienu (apskatiet bloga beigās nelielu video no svinībām). No rīta Viņš ietvītoja šādus tvītus, radot noskaņu turpmākai dienai: “Priecīgu Babadži dienu! Šī ir diena, kad Babadži izlēma mūžam palikt šajā pasaulē, atdodot Sevi Realizācijai, lai visi spētu realizēt sevi.”; “Džei Babadži! Džei Babadži! Džei Gurudev! Tikai tava Žēlsirdība var visiem likt aptvert, kas tie patiesībā ir. Izlej to pār visiem, kas pēc tās ilgojas. Tā ir mana lūgšana tev.”

Vakarā savas runas sākumā Šrī Svami Višvananda atklāja mums, ka Viņš pa dienu ir bijis kopā ar Mahavatāru Babadži. Gurudži teica: “Viņš sūta savu Svētību jums visiem, patiesībā visiem, ne tikai jums, kas esat šeit, bet visiem visā pasaulē. Šī ir diena, kuru bieži cilvēki jauc, jo maldīgi pieņem, ka tā ir Babadži dzimšanas diena, ne tā? Tā nav Babadži dzimšanas diena. Patiesībā tieši šajā dienā Babadži izvēlējās uz visiem laikiem palikt šajā pasaulē klātesošs. Tas ir solījums, kuru Viņš deva Savai māsai, ka Viņš būs mūžam klātesošs".

Tātad šodien ir piemiņas diena. Diena, kad atceramies ar pateicību. Ar pateicību tādēļ, ka Viņš ir uzmeklējis jūs, lai kur arī jūs neatrastos. Pateicība par Viņa Žēlsirdību, ka pazīstat Viņu. Pateicība par to, ka Viņš ir dāvājis jums visiem Kriju. Tādējādi šī ir diena, kad izpaust pateicību Mahavatārai Babadži.”

Mahavatārai Babadži veltītās lūgšanas iekļāva Stotras Guru Padukām  skandēšanu; Kalaša pudžu & homu; Guru Gītas skandēšanu; Mahavatāras Babadži murti veiktu abhišekā; Ārati, kuram sekoja kopīga Ātma Krija Jogas prakse.

Stotras Guru Padukām skandēšana

Stotra Guru Padukām, kas zināma arī kā Guru Paadukabhyam, ir Ādi Šankarāčarjas sarakstīta dedzīga lūgšana. Tā slavina Guru Sandales (Padukas), kas tiek simboliski uzskatītas par “laivu, kas palīdz pārpeldēt nebeidzamo dzīvju okeānu”. Šīs lūgšanas skandēšana sagatavo Guru Žēlsirdības saņemšanai.

Kalaša pudža & homa

Pēc Stotras Guru Padukām Šrī Svami Višvananda nodziedāja divas Guru bhadžanas: "Sharanam Sadguru Sharanam" un "Gurudev Mere Dātā Mujko Aisa Varde". Tikmēr citi Bhakti Margas Svami sāka veikt Kalaša pudžu un homu. Visu vakaru Šrī Svami Višvananda bija ļoti meditatīvā noskaņojumā, tādēļ laiku pa laikam Viņš vienkārši pārtrauca dziedāšanu. Ikreiz, kad tas notika, kāds no Bhakti Margas dziedātājiem pārņēma bhadžanas vadību.

Visu vakaru Šrī Svami Višvananda bija ļoti meditatīvā noskaņojumā

Guru Gītas skandēšana

 

 Kad Šrī Svami Višvananda sāka dziedāt Guru Gītu, Viņš sniedza komentāru šim pantam:

Haṁ bījam saḥ śaktiḥ kroṁ kīlakam
Śri guruprasādasiddhayarthe jape viniyogaḥ

Haṁ bījam - tā ir Guru bīdžmantra. Ja saprotat vārdu Haṁ, sapratīsies Guru vārdu. Tādu, lūk, noslēpumu tas glabā. Tas glabā paša Sohaṁ noslēpumu. Lai saprastu Haṁ, jums jāsaprot Skolotāja Žēlsirdība. Bez Solotāja Žēlsirdības nekas nav iespējams, tādēļ ka tā ir Šaktī - saḥ śaktiḥ. Tas, lūk, šeit teikts - Haṁ – Guru ir visu mantru Šaktī. Ja saprotat to, jūs ilgosieties vienīgi pēc tā - saņemt Skolotāja Žēlsirdību.

Šrī Svami Višvananda rakstīja kādā no Saviem tvītiem: "Guru Žēlsirdība ir viss, kas jums nepieciešams, nekas vairāk. Džei Mahavatāra Babadži ki Džei!"

Haṁ bījam saḥ śaktiḥ kroṁ kīlakam - šis ir brīnums, kuru Viņš glabā; Śri guruprasādasiddhayarthe jape viniyogaḥ - skandējiet šo mantru, lai sasniegtu Skolotāja Žēlsirdību.

Mahavatāras Babadži murti abhišekā 

Šrī Svami Višvananda veica Mahavatāras Babadži murti abhišekā

Šrī Svami Višvananda vēlāk naktī ietvītoja: "Lūgšanu laikā enerģija pieauga, Mahavatāra Babadži klātbūtne abhišekā laikā bija ļoti spēcīga, dāvājot svētību visiem Krijas sādhakiem."

Izlējis daļu Kalaša ūdens pār murti, Šrī Svami Višvananda ar atlikušo ūdeni no Kalaša svētīja pārējās uz altāra esošās murti, visus Svami un Svamini, pilnos brahmačārī un brahmačārinī, kā arī visus Krijas sādhakus.

Ātma Krija Jogas prakse

Pēc Ārati Šrī Svami Višvananda lūdza visus Krijas sādhakus palikt zālē un kopīgi veikt vakara praksi. Pēc tam Viņš teica: “Ziniet, ka lūgšanu laikā Mahavatāra Babadži bija šeit, tādēļ Krija, ko veicat, saņem Viņa svētību un Žēlsirdību. Ziniet, ka Viņš mīt jūsu sirdī, tādēļ Viņa dāvātā svētība ir tam, lai Viņa svētība  un Viņa Žēlsirdība pamostos jūsos un vadītu jūs.”

Spilgtākie fragmenti no Šrī Svami Višvanandas runas par Mahavatāru Babadži 

  

"Tā nu šodien mēs svinām šos svētkus, jo tie ir ļoti labvēlīgi. Tas ir ļoti mīloši un gādīgi, ka Mahavatāra Babadži izvēlējās būt par Džagadguru - visu Guru - visa Visuma Guru. Viņš to nedara, lai saņemtu pateicību, Viņš to nedara slavas kāres dzīts, vārda dēļ - nekā tamlīdzīga. Viņš veic Savu darbu klusiņām. Viņš sagatavo Savus mācekļus, Savus studentus, un Viņš nosūta tos atpakaļ pasaulē. Diži skolotāji, diži svētie ir bijuši Viņa mācekļi, un tie ir atstājuši savu nospiedumu šajā pasaulē. Kā teikts Guru Gītā - Džagadguru ir visu Guru Guru. Viņš pilnīgi noteikti nav sasniedzams vienkāršiem cilvēkiem, kas nozīmē, ka bez Viņa Žēlsirdības neviens Viņu nevar iepazīt, savukārt ar Viņa Žēlsirdību Viņš paver ceļu, lai Jūs varētu pietuvoties kādam no Viņa bhaktām, bet jūs nevarat Viņu satikt tieši. Ļoti reti Viņš ir ļāvis Sevi satikt parastiem cilvēkiem. Un ļoti reti Viņš ir arī sniedzis šo iespēju. Tik, cik pazīstu Viņu personīgi, Viņš devis šo iespēju 75 cilvēkiem, kas dzīvo ar Viņu. Tie bija 52, bet tagad šis skaitlis ir nedaudz pieaudzis.”

“Laiks ir šīs pasaules valdnieks - tas valda pār ikvienu, un no tā ir atkarīgi visi. Tas pastāvīgi mainās. Tādēļ dažākārt jūs uzsākat kādu lietu, bet jūs nezināt, kāds būs rezultāts. Jūs varat uzbūvēt lielu sapņu pili, tomēr, kāda būs realitāte, zina tikai Pats Kungs, un Viņš visu dara tikai tad, kad tam ir pienācis īstais laiks. Viņš šķir, un Viņš vieno. Tam jūs visi esat gājuši cauri neskaitāmas dzīves, lai atkal tiktu apvienoti šeit un svinētu Mahavatāras Babadži dienu. Pazīt Mahavatāru Babadži nav nejaušība. Varbūt jūs teiksiet:  “Ak, jā, es nejauši uzdūros grāmatai "Joga autobiogrāfija", es par to izlasīju.” Nē, tā nav nejaušība. Tā ir Skolotāja Griba. Babadži ir bijis šeit vairāk kā 5000 gadus, un tādēļ daudzi ir saņēmuši Viņa svētību - apzināti vai neapzināti. Tā ir svētība pazīt Viņu un Žēlsirdība zināt par Viņu.”

“Laiks ir pasaucis jūs šeit, un tas ir pareizs. Jums nebija nedz mazākas izvēles iespējas, tādēļ, ka šī ir vieta, uz kuru jūs ir pasaucis Skolotājs. Viss, kas jums jādara - jums no visas sirds jāpieņem Skolotāja griba un jāatdodas tai. Viņš nelūdz jūs pamest ārpasauli, kas jums pieder. Viņš tikai lūdz jūs mainīties. Tādēļ Viņš ir jums dāvājis Kriju. Ko Krija dara? Cilvēki domā, ka tie ir vienkārši normālas cilvēciskas būtnes, ne tā? Bet Krija pārvērš jūs no vienkāršas cilvēciskas būtnes Dievišķā, lai atgādinātu jums par jūsu iekšējo dievišķību. Tā dēļ ir atnākuši visi dižie Skolotāji. Ar Savu vadību Viņš tos ir aizvedis palīdzēt cilvēcei. Šādi visus šos tūkstošus gadu Viņš klusītēm ir veicis Savu darbu. Ir jocīgi redzēt tādu diženu Būtni kā Viņš - piecu tūkstošu gadu garumā Viņš būtu varējis Sevi pasludināt par  ļoti varenu, un esmu pārliecināts, ka visi skrietu pie Viņa, ja vien Viņš būtu pieejams. Viņš būtu varējis Sevi pamatīgi izreklamēt, bet tāds nav Viņa mērķis, tāda nav Viņa dharma. Viņš klusītēm mīt sirdī. No sirds Viņš novirza iekvienu tur, kur tam jābūt - tieši tāpat, kā Viņš visus jūs ir atvedis šurp. Lūk, šādi Viņš valda, kontrolē Savu bhaktu. Viņš parūpējas par Savām aitām kā labais gans. Bet kā Džagadguru Viņš neatklāj Sevi. Ļoti reti Viņš atnāks pie jums sapnī, iespējams, vīzijā, bet parasti Viņš tā nedara.”

"Babadži nav tā vienkārši pieejams, jūs nevarat vienkārši doties uz Himalajiem, iziet tiem cauri un teikt: ‘Sveiks, Babadži kungs, kā tev klājas?’ Nē, tā tas nenotiek. Ja Viņš neizvēlas sevi atklāt, Viņš to nedarīs. Daudzi diženi svētie ir centušies Viņu sastapt, bet Viņš tiem nav Sevi parādījis. Ramanudža Āčarjam Viņš dāvāja tikai nelielu mirkli. Tas nozīmē, ka Viņš sastapa Ramanudža Āčarju tikai uz 5-10 minūtēm. Tas arī viss! Un tas viņu izmainīja. Tādēļ es arī jums teicu - jums ir ļoti paveicies, ka varat kaut vai tikai kalpot  Viņam, ka zināt par Viņu, ka praktizējāt to, ko Viņš ir devis. Kādēļ Viņš ir devis šo praksi? Tādēļ, ka Viņš vēlas, lai jūs nokļūtu atpakaļ pie savas sākotnējās būtības. Lai tas, kas gadu desmitiem un pat simtiem ir dusējis jūsos apslēpts, varētu atkal tikt atmodināts. Tā ir Realizācija.”

“Ienirstiet dziļi jūsu sirds okeāna dzīlēs, un jūs redzēsiet, ka visam dzīvē notiekošajam ir jēga. Katrai pieredzei, ko esat izdzīvojuši, piemīt jēga. Pilnībā. Pateicoties tām, jūs atrodaties šeit. Ne tikai šeit, bet gan visā pasaulē, visas bhaktas, visi, kas praktizē Kriju jebkurā no skolotāju līnijām – tādēļ, ka Viņš ir dāvājis Kriju dažādiem Skolotājiem, saskaņā ar laiku, kādos tie dzīvojuši, Viņš ir dāvājis dažādu veidu Krijas. Tā ir Žēlsirdība, kuru Viņš dāvājis šai pasaulei, būt tuvu cilvēkiem, kas pieliek piepūli no savas puses. Tādēļ, ka, ja jūs nepiepūlēsieties, jūs nenovērtēsiet to, ko jums dod, tad jūs tam nepiešķirsiet nozīmi. Tādēļ Mīrabai teica, ka tad, kad Guru dod kaut ko, tas ir pats vērtīgākais dārgums. Ja nezināsiet, kā to glabāt, jūs to pazaudēsiet. Savukārt, ja mācēsiet to noglabāt, tas atpestīs jūs. Tā būs jūsu Realizācija. Tas jūs pa taisnāko ceļu aizvedīs pie jūsu Dievišķās Būtības.Un šī ir Žēlsirdība, kuru Viņš caur Kriju ir izlējis pār cilvēkiem. Un šoreiz Viņš ir izvēlējies iedvest Krijā bhakti saldmi, tādēļ ka cilvēki ir aizmirsuši bhakti. Cilvēki ir aizvirzījušies no nodošanās. Cilvēki ir tik ļoti ieslīguši prātā, ka aizmirsuši par sirdi. Tādēļ ar Ātma Krija Jogu Viņš mudina atkal atmodināt, atmodināt šo Mīlestību. Nevis virspusējo mīlestību, bet atmodināt šo dziļo ilgošanos pēc Dievišķā. Un tiklīdz jums piemitīs šī dziļā ilgošanās, jūs nonāksiet no prāta sirdī, kur glabājas Viņa vadība un Viņa svētība, tādēļ ka, saņemot iniciāciju, jūsos tika aizšķilta aizdedze. Saņemot Šaktipātu, skolotājs - veicot Šaktipāta nodošanu, tāpat notiek visas enerģijas nodošana jums, un tā ir kā aizdedze, kas tiek aizšķilta, kas uzliesmo. Bet ja jūs turpināsiet bremzēt mašīnu un vienlaikus nospiedīsiet akseleratoru, mašīna apstāsies uz vietas. Ziniet, šīs bremzes ir prāts, no kurām jums jāatbrīvojas. Tad jūs virzīsieties uz savu patieso dharmu, savas Ātmas dharmu. Un tas viss ir iespējams tikai ar Guru Žēlsirdību.” 

Oriģinālierakstu lasiet šeit.