Šis ir otrais ieraksts no piecu rakstu sērijas, kuru aizsāka ievadraksts "Vienreizējā Žēlsirdība satikt Šrī Svami Višvanandu - dzīvojoša Guru aspekti".
Tas ir balstīts uz stāstu, kuru 29.novembrī Šrī Pītha Nīlajā (ŠPN) notikušajā
Šrī Svami Višvanandas Daršanā pastāstīja Hina, Gurudži brāļa sieva.
Stāsts
“Es Svami pazīstu jau vairāk kā 10 gadu. Man dāvāta vienreizēja svētība, jo Viņš ir ļāvis man būt ļoti tuvās, personiskās attiecībās ar Viņu. Es esmu Viņa brāļa sieva, tādēļ mūsu attiecības ir ļoti dabiskas. Viņš ir visforšākais: mēs varam izsmieties par jebko, mums savā starpā var būt diezgan neganti jociņi, es varu izraudāties par jebko - mūsu attiecības ir ļoti foršas. Kā Viņa brāļa sieva es varu teikt, ka Viņš ir pats mīļākais, mīlošākais un līdzcietīgākais cilvēks. Piemērs - pagājušajā gadā manam tēvam bija veselības problēmas ar sirdi, un viņš bija pārliecināts, ka nomirs. Visu šo gadu laikā viņš ne reizi nebija atbraucis uz ŠPN. Indiešu cilvēks, sajūtot, ka viņa laiks aiziet ir pienācis, dodas Jatrā (Yatra) - svētceļojumā - mans tēvs pagājušājā gadā atbrauca uz ŠPN. Protams, man bija ļoti grūti pieņemt šo situāciju un samierināties. Aptuveni tajā pat laikā mēs bijām plānojuši doties braucienā, lai nosvinētu Svami dzimšanas dienu, un bijām ļoti gaidījuši šo ceļojumu. Pāris dienu iepriekš mēs bijām par to runājuši un es teicu: ‘Jā, būtu jauki izrauties un atpūsties, piedzīvot pārmaiņas, aizvest bērnus brīvdienās.’ Un tad mans tētis nokļuva intensīvajā aprūpē. Mēs piezvanījām Svami un Viņš mums teica: ‘Ai, ziniet, mani nemaz vairs nevelk doties braucienā, es arī laikam nekur nebraukšu.’ Tā vietā, ko Viņš izdarīja? Viņš atcēla savus dzimšanas dienas svinību plānus un uzradās Londonas slimnīcā pie tā gultas, kurš zina, ka Svami ir kaut kas savādāks, kaut kas īpašs, tomēr nekad nav pats paspēris soli Viņa virzienā. Pats Dievs stāvēja tur pie mana tēva, kurš neapzinājās, kādu svētību ir saņēmis. Lūk, kādu līdzcietību izrāda Svami, un līdz pat šai diena ar manu tēti viss ir kārtībā.
Stāsts
“Es Svami pazīstu jau vairāk kā 10 gadu. Man dāvāta vienreizēja svētība, jo Viņš ir ļāvis man būt ļoti tuvās, personiskās attiecībās ar Viņu. Es esmu Viņa brāļa sieva, tādēļ mūsu attiecības ir ļoti dabiskas. Viņš ir visforšākais: mēs varam izsmieties par jebko, mums savā starpā var būt diezgan neganti jociņi, es varu izraudāties par jebko - mūsu attiecības ir ļoti foršas. Kā Viņa brāļa sieva es varu teikt, ka Viņš ir pats mīļākais, mīlošākais un līdzcietīgākais cilvēks. Piemērs - pagājušajā gadā manam tēvam bija veselības problēmas ar sirdi, un viņš bija pārliecināts, ka nomirs. Visu šo gadu laikā viņš ne reizi nebija atbraucis uz ŠPN. Indiešu cilvēks, sajūtot, ka viņa laiks aiziet ir pienācis, dodas Jatrā (Yatra) - svētceļojumā - mans tēvs pagājušājā gadā atbrauca uz ŠPN. Protams, man bija ļoti grūti pieņemt šo situāciju un samierināties. Aptuveni tajā pat laikā mēs bijām plānojuši doties braucienā, lai nosvinētu Svami dzimšanas dienu, un bijām ļoti gaidījuši šo ceļojumu. Pāris dienu iepriekš mēs bijām par to runājuši un es teicu: ‘Jā, būtu jauki izrauties un atpūsties, piedzīvot pārmaiņas, aizvest bērnus brīvdienās.’ Un tad mans tētis nokļuva intensīvajā aprūpē. Mēs piezvanījām Svami un Viņš mums teica: ‘Ai, ziniet, mani nemaz vairs nevelk doties braucienā, es arī laikam nekur nebraukšu.’ Tā vietā, ko Viņš izdarīja? Viņš atcēla savus dzimšanas dienas svinību plānus un uzradās Londonas slimnīcā pie tā gultas, kurš zina, ka Svami ir kaut kas savādāks, kaut kas īpašs, tomēr nekad nav pats paspēris soli Viņa virzienā. Pats Dievs stāvēja tur pie mana tēva, kurš neapzinājās, kādu svētību ir saņēmis. Lūk, kādu līdzcietību izrāda Svami, un līdz pat šai diena ar manu tēti viss ir kārtībā.
Vēl kāds piemērs – pagājušo reizi, kad bijām ŠPN, mēs skatījāmies filmu par kāda svētā dzīvi, un visi, kas ir skatījušies šādas filmas kopā ar Svami, zina, ka to skatīšanās laikā jāuzvedas klusi kā pelītēm. Tā nu mēs skatījāmies filmu un ēdām, kad pēkšņi
Mahi (Hinas mazā meitiņa) sāka raudāt. Gaismas bija noslēgtas un Svami teica: ‘Beidziet šo trokšņošanu!’ Tādēļ es ātri iznesu meitiņu ārpusē. Kad Svami aptvēra, ka esmu pametusi vakariņu galdu, Viņš arī iznāca no istabas pie manis. Viņš teica: ‘Neraizējies, es esmu redzējis šo filmu. Tu ej, skaties un paēd’. Es protestēju: ‘Nē, nē, viss kārtībā’. Viņš uzstāja: ‘Nē. Es nolikšu viņu gulēt’. Mahi ir ļoti grūti iemidzināt, tādēļ tas aizņēma vismaz 45 minūtes, varbūt stundu. Pa to laiku filma jau gandrīz bija beigusies, visi bija pavakariņojuši, un Viņa ēdiens atdzisis. Viņš nolika gulēt Mahi, kamēr visi mēs pārējie varējām izbaudīt vakariņas un filmu. Lūk, cik Viņš ir mīļš, mīlošs, tik ļoti, ka vārdos nav iespējams izteikt Viņa mīļumu un to, kā Viņš izturas pret visiem - vārdi nobāl.
Cilvēki bieži man taujā: ‘Ko Svami ikdienā mīl darīt? Es gribu pateikt, ka mums ir ļoti paveicies, ka viņš viesojas pie mums mūsu mājās, kā arī to, ka Viņš ir ļoti normāls. Bieži cilvēkiem šķiet, ka ir vienkārši īstenot to, ko Viņš sludina. Viņš vienmēr saka: ‘Atcerieties Dievu itin visā, ko darāt - 24x7 - un jums viss būs kārtībā’. Meditēt... nu visas šīs lietas, kuras Viņš mums saka, lai darām. Tas viss šķiet jauki, kad dzirdām par to un šķiet: ‘Jā, tas ir iespējams. Es to darīšu.’ Un dažreiz mums ir vieglāk ieviest šos paradumus ikdienā, kamēr atrodamies ŠPN. Tāpat es domāju, ka Pašam Svamidži noteikti ir vieglāk īstenot visas lūgšanas un tamlīdzīgas lietas. Tomēr tad, kad Viņš ir ceļojumā – tipiska Svamidži diena būtu šāda: kad Viņš pamostas, Viņš atrod atskaņošanas sarakstu ar dažādām bhadžanām; Viņš to sāk atskaņot, lūk, varam ievilkt ķeksīti, ka Dievs ir klātesošs. Tad Viņš dodas dušā, kamēr skan bhadžanas – ievelkam ķeksīti pie Dieva klātbūtnes. Tad Viņš atgriežas istabā un ģerbjas, stāstot dažādus stāstus vai daloties kādā pieredzē, vai vīzijās – ievelkam ķeksīti pie Dieva klātbūtnes. Un šādi Viņš mums liek ieraudzīt, ka pat dienu no dienas, pierastās, ikdienišķās darbības veicot, Viņš ir dzīvs pierādījums tam, ka ir iespējams iekļaut Dievu un atcerēties Viņu it visā, ko darām. Ir kāda dziesma, kuras pantiņu veido vārdi: ‘Bez Tevis pat zelts pārvēršas bleķī’. Lūk, tāda ir Viņa Žēlsirdība. Viss, ko es redzu, dzirdu, daru, kas man pieder, tā visa ir Viņa Žēlsirdība. Un viss, kas man dārgs, ieskaitot bērnus, tam visam nav nekādas vērtības, pilnīgi nekādas, bez Viņa un Viņa Žēlsirdības. Un es lūdzu, lai Viņš vienmēr ļauj mums būt pie Viņa pēdām. Es Viņu bezgalīgi mīlu.” - Hina no Londonas
Hina ar meitiņu Šreiju iet pa pēdām Šrī Svami Višvanandam Govinden festivalā Kudrefinā, Šveicē |
Šrī Svami Višvanandas Šrī Guru Gīta - komentāri par diženāko Guru-Skolnieka attiecību noslēpumu nāks klajā Ziemassvētku svinībās Šrī Pītha Nīlajā (būs nopērkama Bhakti Margas veikalā) |
Oriģinālierakstu lasiet šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru