Guru pārbaudījumi, Maijas Valdnieks

Šis ir piektais ieraksts no piecu rakstu sērijas, kuru aizsāka ievadraksts "Vienreizējā Žēlsirdība satikt Šrī Svami Višvanandu - dzīvojoša Guru aspekti". Tas ir balstīts uz stāstu, kuru 29.novembrī Šrī Pītha Nīlajā (ŠPN) notikušajā Šrī Svami Višvanandas Daršanā pastāstīja Tapēšs (Tapesh) no Cīrihes.

Šrī Svami Višvananda, sniedzot komentārus Guru Gītai, paskaidroja par Guru sniegto pārbaudījumu nozīmi, kā arī Guru kā Maijas Valdnieka dabu. Viņa vārdi:

“Guru pārbauda Savu skolnieku, lai tas apzinās sava patiesā Es mūžīgumu. Tādēļ, ka bez pārbaudījumiem, mēs nevaram sagatavoties. Ja zeltu neapstrādā ar uguni, tad kā tas attīrīsies? Tas vēljoprojām būtu zelts, tomēr, tas nebūtu tīrs zelts. Tas kļūst par tīru zeltu, tikai pārvarot pārbaudījumus...Guru mērķis, šo pārbaudījumu mērķis nav sniegt Viņam paša personīgo ieguvumu - tas vienmēr ir tāpēc, lai novērstu skolnieka kritienu.”

“Guru ir apguvis un pārvalda tumsu, Viņš ir apguvis arī Gaismu, bet Viņš Pats stāv pāri tumsai un pāri Gaismai. Tādā veidā Guru izkliedē nezināšanas tumsu tajā, kas atdod sevi Viņam.”

 “Pirmā zilbe [vārdā Guru] ‘Gu’ pārstāv Maiju Prakriti, Dēvī, Šaktī, kas savažo un tur mūs šajā realitātē. Un otrā zilbe ‘Ru’ pārstāv  Purušu, tā pārstāv Augstāko Absolūtu, kas atbrīvo no ilūzijas. Tādēļ šajā vienā vārdā ‘Guru’ līdzās pastāv Maija, kā arī Tas, kas jūs atbrīvo no Maijas. Šo abu aspektu līdzās pastāvēšana atspoguļo, ka Guru ir Maijas Valdnieks, šīs realitātes Valdnieks. Viņš zina, kā abrīvot no realitātes, un tāpat Viņš zina, kā ielikt mūs šajā realitātē – abus... Viņš zina, kad aizēnot kāda apziņu, un zina, kad atsegt šo realitātes plīvuru.”

“Tam, kas atdevis sevi Guru Pēdām, Guru atklāj, ka tas pastāv ārpus tā; jūs vairs nepiedalāties ārpusē notiekošajā spēlē; jūs vairs neesat prāta spēles dalībnieks, bet jūs atrodaties ārpus tās realitātes. Jūs atrodaties savā Patiesajā Es! Un savā Patiesajā Es, savā patiesajā aspektā jums ir kontrole pār seku un cēloņu sakarību.”

Stāsts
"Tas notiks pirms pāris gadiem. Mani pēkšņi pārņēma sajūta, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar Svami un nākotnē palikt kopā ar Viņu. Tomēr pilnīgas pārliecības man nebija – šī sajūta man radās pirms vēl biju pabeidzis mācības, un manī rosījās šādas domas: 'Vai man sekot pasaulīgās dzīves ceļam, vai ceļam ar Svami? Vai varbūt pastāv kāda iespēja savienot šos abus ceļus?' Tātad es nebiju pārāk pārliecināts par šo visu, un tad kādā svētdienā es patiesībā uzprasīju to Viņam – bija ļoti vienkārši pietuvoties un parunāt ar Viņu. Tā nu es Viņam pavaicāju: 'Kā tad īsti ir? Vai mans liktenis ir būt kopā ar Tevi, vai man turpināt studēt un atgriezties pasaulē?' Svami atbildēja aptuveni šādi: 'Tas atkarīgs no tā, cik stiprs tu esi – varbūt es varu tevi mazliet pārbaudīt un paskatīties, kā ir.' Es nodomāju: 'Protams, jā, pavisam vienkārši.' Bet pēc dienas kļuva ļoti, ļoti grūti – iedomājieties, ka viss, ko ikdienā darāt, sanāk greizi. Tā nu es te biju, dzīvoju kopā ar pārējiem un viss, ko darīju, bija greizi; es kāpu cilvēkiem uz kājām un jebkas, ko darīju, neizdevās, un piedevām kļuva aizvien sliktāk un sliktāk. Pēc divām dienām mani mocīja šāds noskaņojums: 'Es to vairs nespēju izturēt! Es noteikti esmu visstulbākais no šeit esošajiem, un ko es vispār šeit daru?' Es domāju: 'Man jādodas prom.' Es centos satikt un parunāties ar Svami, bet Viņš izturējās ļoti rezervēti un atbildēja: 'Nē, nē, nē!' Tādēļ es nevarēju Viņam pietuvoties.

 Es nolēmu palikt vēl vienu dienu. Jūs varat iedomāties, ka atrados kā ellē; tā bija iekšējā elle, ne ārēja. Svami lika visam risināties tā, kā tam jārisinās, un pēc trim dienām es to vairs nespēju izturēt. Es devos uz Viņa istabu un pieklauvēju pie durvīm. Viņš atbildēja: ‘Jā!’ Es atvēru durvis un gribēju vienkārši ieiet un nokrist pie Viņa kājām. Bet Viņš pateica: 'Nē, paliec tur! Man nepatīk, ka cilvēki gaida manā istabā.' Es biju šokā! Es jutos kā atstumts prom no Viņa. Tas bija briesmīgi. Es tur stāvēju trīcēdams, un Viņš teica: 'Pagaidi. Es pēc brīža atnākšu.' Pēc tam, kad Viņš bija pabeidzis ko darīt altārī, Viņš nesteidzīgi turpināja paveikt vēl kādas savas lietas. Un pēc tam mēs kopā devāmies uz biroju. Tur bija Pārtha, un Viņš tam teica: 'Pārtha, vai es varu ātri ar viņu parunāt? Lūdzu, izej uz mirklīti.' Pēc tam Svami man vaicāja: 'Kas ir? Kas noticis? Ko tu gribi?' Es atbildēju: 'Es nespēju to izturēt!' Viņš smaidot skatījās uz mani un teica: 'Vai zini ko? Tas es tevi noliku šajā situācijā.'
  

Tas bija tā, it kā es būtu uzbūvējis namiņu no spēļu kārtīm - milzīgu torni - un tad vienā sekundē, tas bija sabrucis! Es aptvēru, ka tā Viņš ar mani spēlējās. Un nekas, kas bija noticis šo trīs dienu laikā, nebija īsts. Es sajutos tik stulbi, ka biju šādā noskaņojumā. Tad Viņš man teica: 'Jā! Bet zini ko? Paliec vēl uz pāris dienām, un es tevi pārbaudīšu vēlreiz.' Es atbildēju: 'Tas bija briesmīgi! Es piedzīvoju īstu elli.' Uz ko Viņš atbildēja: 'Pēc trim dienām mēs satiksimies un parunāsim.' Es sev iekšēji noteicu: 'Labi. Trīs dienas - lai arī kas tajās notiktu, ikviens trīs dienas var izturēt.' Es nolēmu būt stiprs un vaicāju: 'Ko darīt, ja šīs sajūtas atkal pārņems mani?' Svami atbildēja: 'Jā, tās atkal tevi pārņems. Es likšu tām pārņemt tevi.' Es nodomāju: 'Ak Dievs, nē, nē!' Un tā tas arī notika, Viņš to izdarīja atkal. Viņš lika šīm sajūtām pārņemt mani atkal, un tas bija briesmīgi. Iekšēji es atkal atrados kā ellē un iekšēji šaudījos no kreisās uz labo pusi - visapkārt - kā traks. Pēc dienas vai divām es sēdēju pie kamīna un uzgāju tur indiešu komiksu grāmatu par krokodilu un ziloni. Iespējams daži no jums to zina - tas ir no Šrīmad Bhagavatam [uz Garudas lidojošs Mahāvišnu izglābj Savu sekotāju ziloņu karali Gadžendru no krokodila]. Es nodomāju: 'Es palasīšu šo komiksu, varbūt tas uzmundrinās mani.' Es to ātri izlasīju un nospriedu: 'Jauks stāstiņš - blā, blā, blā.' Tas uz mirkli man palīzēja atrasties kur citur. Pēc trim dienām es atviegloti uzelpoju: 'Tā. Trīs dienas ir pagājušas. Beidzot esmu tam cauri.' Visu dienu es lūkojos uz Svami, bet viņš itin nemaz neskatījās uz mani! Pat ne ar acs kaktiņu. Es nodomāju: 'Labi, varbūt vēlāk vakarā.' Pienāca vakars, un atkal nekā. Pienāca nākamās dienas vakars, un es spriedu: ‘Varbūt tas ir vēl viens pārbaudījums. Es vienkārši sagaidīšu rīt rītu.’ Taču ceturtajā dienā tāpat nekas nenotika; piektajā arī ne; viss tas pats turpinājās, un es juku prātā. Tad, iespējams, sestajā dienā Svami pienāca pie manis un vaicāja: ‘Kā tu jūties?’ Es atbildēju: ‘Jā, jā, viss ir kārtībā...’ Viņš piebilda: ‘Ā, un, starpcitu, vai zini to stāstu par ziloni un krokodilu?’ Es atbildēju: ‘Jā!’ Es nezināju visus tos indiešu stāstus, tomēr kādu jokainu apstākļu sakritības rezultātā es biju tieši šo stāstu izlasījis komiksu grāmatā, kas vāļājās pie kamīna. Viņš turpināja izprašņāt: ‘Vai tu to izlasīji?’ Es atbildēju ‘Jā!’ Viņš turpināja sarunu: ‘Vai tev tas patika?’ Es atbildēju: ‘Jā!’ Tad Svami paskatījās uz mani, ieurbās manās acīs ar savu skatienu un teica: ‘Taču tu neko nesaprati.’

Un es atkal sajutos tik stulbs! Man nācās atzīt, ka es vienkārši pārlasīju stāstu, bet neko daudz no tā nesapratu. Tad Viņš vaicāja: ‘Vai tu zini, ko simbolizē krokodils?’ Pirms pāris dienām es Viņam biju taujājis: ‘Kas ir Maija?’ Uz ko Viņš bija atbildējis: ‘To nevar izskaidrot, to var tikai piedzīvot.’ Es tobrīd nodomāju: ‘Ai, šī atbilde skan tieši tā, kā parasti visi Skolotāji atbild.’ Tad Viņš teica: ‘Šis krokodils ir Maija. Un to tu šajās dienās piedzīvoji.’ Tikai tad es atskārtu: ‘Tieši tā!’ - Tapēšs no Cīrihes

 

Šrī Svami Višvanandas Šrī Guru Gīta - komentāri par diženāko attiecību - Guru-Skolnieka attiecību - noslēpumu nāks klajā Ziemassvētku svinībās Šrī Pītha Nīlajā (būs nopērkama Bhakti Margas veikalā)

 

 

Grāmatā "Sirds uzziedēšana", kas nopērkama Bhakti Margas veikalā, radinieki, draugi, sekotāji un skolnieki no dažādām valstīm un dažādām kultūrām dalās savā personīgajā pieredzē ar Šrī Svami Višvanandu. Oriģinālversija angļu valodā (pa labi) ir tulkota vācu valodā (pa kreisi), poļu  un protugāļu valodās

 

Oriģinālierakstu lasiet šeit.