Svami Višvananda viesojas Kanči Kamakši Templī Hammā

Svētdienā mums bija tas gods apmeklēt oficiālu pasākumu, uz kuru saņēmām ielūgumu no Svami Šiva Šrī Arumuga Paskarakurukāla (Swami Siva Sri Arumuga Paskarakurukal) Kanči Kamakšī Templī (Kanchi Kamakshi Temple) Hammā-Ūentropā (Hamm-Uentrop). Šis Templis ir veltīts Kanči Kamakši un tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem hinduisma tempļiem Eiropā. Tas ir vienīgais Kamakši Dēvī templis ārpus Indijas/ Dienvidāzijas.

Gurudži bija templī notiekošā Kumbha abhišekā goda viesis. Kumbha abhišekā parasti notiek tikai reizi 12 gados, kad templis vai galvenā tempļa dievība tiek pārkrāsoti.

Tempļa tornis (kopumā tādu ir divi) Nr.1 bija nokrāsots un pabeigts, tādēļ ceremonija sākās ap plkst. 9:00 ar kalaša abhišekā (pašā nokrāsotā torņa augšā uz sastatnēm).

Tūliņ pēc ierašanās ap 10:00, Gurudži devās iekšā templī, kur Viņu oficiāli sagaidīja Svami Paskarakurukarāls un tika uzdāvināta ziedu virtene. Templis bija stāvgrūdām pilns - tajā atradās ap 800- 1000 cilvēku. Drīz pēc tam, kad Gurudži ieradās, tika atvērtas iekšējā tempļa durvis, lai ikviens varētu saņemt pirmo galvenās Kanči Kamakši Ambālas murti daršanu... visi bija saspiedušies kā renģes mucā... cenšoties ieraudzīt Mā un kaut uz mirkli notvert skatu ar Viņu, kad durvis tika atvērtas. Tiek teikts, ka tik svētā dienā iekšējā tempļa durvju atvēršanās mirklī visu klātesošo lūgšanas tiek piepildītas. Tādēļ likumsakarīgi notika diezgan liela spaidīšanās un gavilēšana durvīm lēni atveroties, lai atklātu Dievišķo Māti sēdošu tur visā savā krāšņumā!

Pēc tam mēs tikām izvadīti ārpusē, lai visi ieradušies Bhakti Margas (BM) Svami varētu piedalīties jagnā, kas notika jagnas šalā (yagna shala) tieši blakus templim. Tur vienlaikus 10 pudžāriji mums vadīja 10 jagnas. Pēc jagnas Gurudži, pārējie Svami un BM mūziķi devās atpakaļ templī, lai satricinātu to ar bhadžanām un kirtanām!

 

 

 Tā kā templis ir Dienvidindijas tradīcijās celts - Tamilu templis, tajā skanošā mūzika ir mazliet citāda stila ... tomēr neskatoties uz to Gurudži aizrāva visus. Iesākumā indieši un šrilankieši nezināja īsti, ko darīt, bet pamazām daži no viņiem sāka šūpoties un kustēties mūzikas ritmā, līdz beigās dejoja un dziedāja līdzi. Pēdējo dziesmu izpildīja Svami Paskarakurukāls pats.

 Pēc dziedāšanas tika noturēta kalaša pudža, kuras laikā Mā tika veikts abhišekā. Litriem un litriem piena tika izliets pār Viņu un no tās vietas, kur mēs sēdējām (pašā tempļa vidū), mums pavērās perfekts skats. Mā izskatījās patiesi laimīga! Šīs ceremonijas laikā skanēja skaļa Dienvidindijas tradicionālā instrumentālā mūzika, uzlādējot atmosfēru ar enerģiju.

 

Pēc tam mēs tikām izvadīti no tempļa un devāmies uz Svami Paskarakurukāla māju, lai ieturētu vēlas pusdienas. Pramodam bija iespēja atsvaidzināt savas Tamilu valodas zināšanas (viņš gan zin tikai mazliet). Mēs saņēmām vēl pēdējo Mā daršanu pirms lēcām mašīnās, uzsākot garo  ceļu mājup. Visā visumā tas bija brīnišķīgs pasākums, kuru visi klātesošie no sirds izbaudīja - piepildīts ar lūgšanām, noskaņām, Mā un mūsu mīļotā Gurudži klātbūtni.

Svami Anašuja (Swami Anashuya)

 Oriģinālierakstu lasiet šeit.