Kas par nedēļu! (1.daļa)

Svami Kuru personīgās ceļojuma piezīmes.

Gurudži visu pagājušo nedēļu pavadīja Londonā, un kas tā bija par nedēļu!

Kad mēs aprīlī pētījām Svami kalendāru, mēs izjutām lielu vilinājumu doties. Tas šķita tik daudzsološs piedāvājums: netālu no Šrī Pītha Nīlajas, daudz sekotāju ir gatavi mūs uzņemt kā viesus savās mājās, bagātīgs pasākumu plāns, sākot ar Satsangu pirmdienā (skatiet stāstu par to), un beidzot ar Daršanu sestdienā (skatiet stāstu par to), un tam visam pa vidu pats galvenais notikums - brīnumainās un spēcīgās Narasimha Čaturthi svinības (skatiet stāstu par to) Bhakti Marga Šrī Lakšmī Narasimha templī Felthamā. Mēs jutām, ka tā būs brīnišķīga nedēļa un jāsaka, ka šī nedēļa izvērsās vēl bagātīgāka, tālu pārsniedzot visas mūsu cerības. 

Nedēļa aizsākās ar Satsangu, kas notika Austrumlondonā pirmdienas vakarā. Ārā līņāja, un vakars  bija vēss visādās nozīmēs, tā kā telpas reiz bija bijušas baznīca, tad temperatūra tajās bija zema, kā arī Svami enerģija šķita klusināta, ne tik spēcīga kā citreiz, tādēļ, ka viņš pieskaņojās tiem daudzajiem apmeklētājiem no 150 sanākušajiem, kas satika viņu pirmo reizi mūžā. Es sajutos kā aizceļojis 10 gadus atpakaļ, jo šī man atgādināja agrāko laiku Satsangas. Gurudži pacietīgi un maigi sniedza ieskatu jaunatnācējiem viņa mācību pamatos, atbildot uz viņam uzdotajiem jautājumiem.

Viena no tēmām, par kurām runāja Gurudži, bija mantru skandēšana. Viņš skaidroja, ka prāts ir kā koks pilns putnu, kas simbolizē visas tās neskaitāmās domas, kas lidinās mums galvā. Tad, kad mēs stāvām zem koka un sasitam plaukstas, putni aizlaižas. Tāpat tad, kad dziedam Dievišķos Vārdus, mēs it kā stāvam zem savām smadzenēm - zem koka - un, sākot plaukšķināt, mēs aizdzenam visas domas. Slavējot Dievu, caur mums plūst Dievišķā vibrācija. Jo vairāk mēs skandējam Dievišķos Vārdus, jo vairāk mums iekšā dusošās Dievišķās īpašības sāk starot uz ārpusi, un mēs maināmies.

Nākamās dienas Narasimha Čaturthi svinības bija spēcīgs kontrasts. Tovakar lielākā tiesa apmeklētāju, kuri iespiedās pārpildītajā tempļa ēkā Felthamā, bija "jauniņie sekotāji". Gurudži bija savā elementā - pilns spēka, lejot litriem un litriem abhišekā svētības pāri milzīgajam Narasingha Dēva Murti. Un atkal es jutos atgriezies laikā, kad piedzīvoju daudz intīmu mirkļu dažādos tempļos un privātās mājās Maurīcijā, Šveicē un Lielbritānijā Gurudži misijas aizsākumos, tāpat kā pirmajā Ašramā Štēfenshofā pirms mēs pārcelāmies uz Špringenu. Daudzi no tiem, kas bija piedzīvojuši citus Narasimha Čaturthi Felthamā, teica, ka šīs svinības bijušas pārākas par iepriekšējām. Nav iespējams un nav arī svarīgi salīdzināt, tomēr būs pietiekami, ja teikšu, ka tā bija ļoti spēcīga nakts, pārpilna spēcīgas dziedāšanas un pārpilna spēcīgu svētību, kuras Kungs Narasimha dāvāja tiem, kam bija tā veiksme atrasties Viņa klātbūtnē. Un pilnīgi droši, savā nebeidzamajā žēlsirdībā šīs svētības sasniedza arī visus tos, kas nevarēja būt klāt un pat tos, kuri nezin Viņu un nav ieinteresēti zināt. Tāpat jauka dāvana šogad bija Svami Višvanandas tuva drauga Dr. Satja Nārājana Dāsa ierašanās un pievienošanās svinībām (viņš nebija vairs viesojies Londonā kopš 1978.gada!). Viņš brīnišķīgi izskaidroja Kunga Narasimhas un Viņa diženā bhaktas Prahlāda stāstu. Visu citu lietu starpā, viņš izskaidroja, ka patiesi bhaktas, tādi kā Prahlāds, ir bezbailīgi. Jebkas, ko viņi saņem no Dieva, ir lai To slavinātu. Un mūsu dzīve ir domāta, lai mēs kalpotu Kungam - no visas sirds! Svinības beidzās vēlu naktī, iezīmējot pirmo no piecām garām jeb drīzāk īsām naktīm, kurās tika maz gulēts, bet kuras piepildīja spēcīga garīgās ģimenes tuvība - vienas vienīgās šādas garīgās ģimenes mūsu pasaulē - Šrī Svami Višvanandas ģimenes. Tajās piedalīties bija ieradušies ne tikai sekotāji no Lielbritānijas, bet arī no citām valstīm: Portugāles, Spānijas, Krievijas, Vācijas/ŠPN, Grieķijas un pat no ASV. Diemžēl Šrī Pītha Nīlajā un arī citur šādas naktis ir ļoti, ļoti retas, tādēļ mēs tās vēl vairāk novērtējām, apzinoties to dārgumu.

Trešdiena bija vislaiskākā diena, tā kā iepriekšējā nakts tika aizvadīta intensīvi - svinot Narasimha Čaturthi. Mums bija tā privilēģija izbaudīt Satja Nārājana Dāsa Satsangu Felthamā. Daudzi no tiem, kas ieradās, dzirdēja viņu pirmo reizi un guva vērtīgus ieskatus no viņa dārgumu lādītes - uzkrātā vieduma par garīgo ceļu. Dr. Satja Nārājana Dāsa (SND) ir viens no pasaules diženākajiem vēdu pazinējiem, un katrreiz ir liels prieks dzirdēt viņu runājam.

Viens no uzdotajiem jautājumiem bija par Kunga paša mājokli, sauktu par Vaikuntu - mūžīgo vietu, kur Viņš mājo. Vai tad, kad Kungs nonāk uz Zemes, tā vieta, kur viņš apmetas, arī kļūst par Vaikuntu? SND paskaidroja, ka Dievs atnāk kopā ar savu mājokli, un lai gan vieta, kur viņš apmetas fiziskajā plānā, pēc savas būtības ir materiāla un paliek tāda, tā arī kļūst par vietu, kurā manifestējas Vaikunta.

Patiesībā Vaikunta vienmēr atrodas šeit, tikai mēs neesam uz to noskaņoti. Lielākā daļa no mums parasti skatās "materiālo kanālu", tādēļ, ka prāts un sajūtas tiecas uz šo frekvenci, bet, ja mēs noskaņojamies uz "Vaikuntas kanālu" un izmainām savu apziņu, mēs varam saskaņoties ar augstāko apziņu. Šeit atkal slēpjas mantru skandēšanas nozīme, tā kā tās kalpo par tālvadības pulti, lai noskaņotos uz Kunga frekvences.

Viņš turpināja skaidrot, ka tad, kad Dievišķais nolaižas (to apzīmē termins "Avatāra"), tad Viņš pārspēj visus citus kanālus, tad Kungs alkst, lai ikviens to skatītu, neatkarīgi no tā, vai mēs esam pildījuši sādhanu, vai neesam. Viņš liek Sev manifestēties materiālajā pasaulē.
Tādēļ īsumā: Viņš nepārvērš kādu konkrētu vietu Vaikuntā, bet Viņš ir manifestēta Vaikunta šajā konkrētajā vietā. Tas pats, bet ne gluži. Viss jau eksistē, jautājums tikai, uz ko mēs esam noskaņojušies.

Turpinājumā es pastāstīšu par otro nedēļas pusi, kurā mēs piedzīvojām vēl daudzus citus brīnišķīgus un priekpilnus mirkļus saldā un mīlošā Šrī Svami Višvanandas klātbūtnē.

Oriģinālierakstu lasiet šeit.