Gurudži dāvāja Satsangu un Daršanu pagājušo piektdien un sestdien Šrī Pītha Nīlajā.
Tajā piedalījās arī aptuveni 30 cilvēki, kuri tikko bija beiguši nedēļu garu klusēšanas retrītu ar Gurudži. Daudzi no viņiem teica, ka klusēšanas retrīts bijis ļoti spēcīgs.
Lūk, divi jautājumi un sniegtās atbildes no Satsangas:
Vai garīgajā ceļā, to uzsākot Dievs dod dvēselei vairāk brīvās gribas vai arī dvēselei vairāk brīvās gribas ir tad, kad viņa attīstās garīgajā ceļā? Ar brīvo gribu šeit tiek saprasta spēja pieņemt lēmumu vai izvēlēties, cik ātri vai lēnu tu sasniedz galējo dvēseles mērķi.
Gurudži: "Redziet, ļoti bieži Satsangās es saskaros ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem par brīvo gribu. Redziet, garīgajā ceļā visiem ir tikai viena brīvā griba - tā ir Dieva griba. Viņš ir vienīgais, kas ir brīvs.
Lai jums būtu brīvā griba, jums jābūt brīviem. Ja jūs esat savažoti Maijā, visā šajā ilūzijā, vēlmēs, dusmās, dzīves tieksmēs, kā gan jūs varat būt brīvi? Jūs neesat brīvi. Tad kur ir tā brīvā griba? Kur ir brīvība? Nē, tajā visā nav brīvības.
Tādēļ arī tiek teikts, ka nepastāv brīvā griba, patiesi, jo vienīgā brīvā griba ir Dieva griba. Dieva, kurš vienīgais ir brīvs, kurš ir ārpus jebkādām īpašībām, kuras es tikko kā pieminēju.
Brīvā izvēle, kuru Viņš dāvā Sevis radītajam, ir izvēle Viņu mīlēt, jo to Viņš nevar izdarīt. Viņš nevar jūs piespiest mīlēt. Jo Mīlestībā ir brīvība. Tādēļ ir teikts, ka patiesa mīlestība ir brīva, kad tā atmostas, mēs spējam ilgoties vienīgi pēc Iemīļotā. Kad atmostas patiesa mīlestība, neeksistē nekas cits, kā vienīgi Dievs...
Atgriežoties pie jautājuma par brīvo gribu un garīgumu - brīvā griba, izvēle tajā vienmēr pastāv, taču griba kļūst brīva tad, kad jūs nolaižaties dziļāk savā garīgajā ceļojumā, jo tad jūs saskaņojaties ar Dieva gribu."
---
Svamidži lūdza sekotājiem atstāstīt stāstu par Karali Ambarišu (King Ambarisha)un Gudro Durvasu (Sage Durvasa), kuru viņš iepriekš bija stāstījis Brazīlijā un Šveicē. Daudzi cilvēki atbildēja, ka neatceroties šo stāstu. Viens no tiem piecēlās un atstāstīja. Lūk, kas notika pēc atstāstījuma:
Šrī Svami Višvananda: Pēc tam, kad es lūdzu Padmavati stāstīt stāstu un viņa to darīja, es domāju - kādēļ es te vispār sēžu un runāju? Jo nākamajā nedēļā, kad atkal notiks Satsanga, neviens atkal neko neatcerēsies. Īpaši sekotāji. Kam tas viss? Tas ir jautājums visiem jums.
Ramavotē (sekotājs): Cilvēka prāts vienmēr aizmirst. Jau Gēte teica: "Tev jāatkārto patiesība atkal un atkal, jo cilvēka prāts vienmēr aizmirst."
[Visi klātesošie aplaudē un smejas.]
Šrī Svami Višvananda: Ta ir jauka atruna! Jūs visi esat laimīgi, e? [smejas] Redziet, ja tas būtu Pepe [Svami Višvavidžaijaananda], es saprastu. Ja tas būtu viņš, es saprastu, jo viņam ir prāts kā zelta zivtiņai.
[Visi un Svami Višvavidžaijaananda smejas.]
Šrī Svami Višvananda: Desmit minūtēs viņš visu jau ir aizmirsis.
[Redzot, ka Svami Višvavidžaijaanandam tiek pasniegts mikrofons] Ah, tu vēlies runāt.
Svami Višvavidžaijaananda: Mēs katru dienu mazgājamies dušā, vai ne? Lai attīrītu savu ķermeni. Mums nepieciešami tavu vārdi, lai tie attīrītu mūsu prātu.
[Visi klātesošie plaudē un smejas.]
Šrī Svami Višvananda: Svami Pritala jūs izglaba, e? Es turpināšu tādā gadījumā. [smejas]
Redzēt tik daudz cilvēkus nespējam piecelties un atstāstīt stāstu bija neveikls un skumjš brīdis, bet Gurudži, izceldams šo brīdi, palīdzēja mums - tas kalpoja kā atgādinājums, cik dārgi ir mirkļi kopā ar Viņu, smeļoties Viņa gudrībā.
Šī tuvība ar Viņu ir vienreiz mūžos piedzīvojama pieredze, kuru Viņš dāvā mums mūsu labad. Jo vairāk mēs spējam patiesi mācīties no Viņa un Viņa mācībām, jo vairāk labuma mēs varam gūt.
Oriģinālierakstu lasiet šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru