Stāsta Pārtha:
28.maijs, trešdiena
28.maijs, trešdiena
Šajā trešdienas rītā mums bija iespēja pagulēt nedaudz ilgāk, tādēļ, ka mēs izbraucām tikai pusdienslaikā. Bija jauki mazliet atpūsties. Tomēr daži varonīgie spēja piecelties, lai satikos uz OM Hīlingu 8:00 no rīta, un kopā ar vēl dažiem indiešiem no viesnīcas - kopā 27 dalībnieki - noturēja Tibetas ļaudīm veltītu OM Hīlingu.
Pēc nesteidzīgām brokastīm mēs sakāpām autobusā un uzsākām ceļojumu uz Džvala Mukhi Templi (Jwala Mukhi Temple). Mēs tur nokļuvām pēcpusdienā un pa taisno devāmies uz templi, kas bija tikai 5 minūšu gājiena attālumā no vietas, kur bijām apmetušies uz nakšņošanu.
Mēs pievārējām pāris trepes un visbeizot nokļuvām laukumā, kurā atrodas šis brīnišķi skaistais un iespaidīgais templis.
Tempļa galvenā Dievība ir "Džvala Dēvī" (Jwala Devi) jeb "Džvala Mukhi" (Jwala Mukhi) (Džvala = liesma, Mukhi = seja). Šī ir viena no 51 Šakti Pīthām (Shakti Peeths) un vieta, kurā nokrita Sati mēle. Viņa tiek arī dēvēta par Dhumra Dēvī. Šī tempļa īpašā iezīme ir tā, ka Dēvī tajā neatrodas murthi vai pindi formā, bet gan degošas liesmas formā. Galveno liesmu - pašu Džvala Dēvī (Kālī) - ieskauj 8 citas liesmas. Viena no tuvāk esošajām ir pati Anapūrna Dēvī (Anapoorna Devi). Virs Džvala Dēvī liesmas atrodas trijstūris, kas reprezentē Kālī, Lakšmī un Sarasvati.
Mums ierodoties, rindas uz Daršanu praktiski nebija, tādēļ Daršanu varējām izbaudīt ilgi un nesteidzīgi. Viens no priesteriem izvadāja mūs pa visām svētnīcām un izskaidroja mums visu saistībā ar templi. Viņš pastāstīja, ka līdz pat šim brīdim neviens tā arī nav varējis izskaidrot, kāpēc šīs liesmas šeit parādās. Saskaņā ar grāmatu "Deviņu dieviešu aicinājums" ("Call of the 9 Goddesses") pēdējos 40 gadus Indijas valdība centusies uziet kādu gāzes avotu šajā vietā. Visbeidzot viņi padevušies.
Šis jautājums urdījis cilvēkus ne tikai šajā laikā - jau karalis Akbars (16.gadsimts) mēģināja "izaicināt" Džvala Dēvī. Tajā laikā dzīvoja kāds svētais saukts "Dhjanu Bhakt" (kurš, kā agrāk minēts, deva vārdu Vadžrešvarī Dēvī). Viņš ceļoja ar lielu grupu (aptuveni 1000) sekotājiem pie Džvala Dēvī, lai pielūgtu to. Tā kā viņi ceļoja tik lielā grupā, viņus apturēja Akbara karavīri. Akbars taujāja svētajam, kādēļ viņš turp dodas. Dhjanu Bhakt atbildēja, ka Džvala Dēvī ir dieviete ar īpašām spējām un viņš dodas to pielūgt. Akbars nenoticēja viņam. Viņš pacēla zobenu, nocirta Dhjanu Bhakt zirgam galvu un teica, ka noticēs Viņas spēkam tikai tad, ja Viņa spēs pielikt atpakaļ zirga galvu. Dhjānu Bhakt pameta pili un ar saviem ļaudīm nonāca Džvala Mukhi. Viņš lūdzās Dēvī tik sirsnīgi, bet Viņa nedeva viņam ne mazāko zīmi vai mājienu, ka Viņa ir dzirdējusi viņa lūgšanu. Viņš izmisa un teica, ka gadījumā, ja Viņa nepieliks zirga galvu tapakaļ, Akbars (un tā rezultātā arī visi citi) neticēs Viņas spēkam un viņa ticība būs bijusi velta. Viņš tik ļoti mīlēja un ticēja Viņai, ka paņēma savu zobenu un nocirta pats sev galvu, pasniegdams to savās rokās kā dāvanu Dēvī.
Tajā mirklī Viņa atklāja Sevi viņam un pateica, ka ir pielikusi atpakaļ zirga galvu. Tāpat Viņa pielika atpakaļ viņa paša galvu. Viņa lika Dhjanu Bhakt atgriezties Delī un pašam par visu pārliecināties.
Akbars un ikviens tā galmā bija ļoti pārsteigti, redzot zirga galvu esam savā vietā.
Dhjanu Bhakt lūdzās Dēvī, lai tā apmierina sekotāju vēlmes arī caur vienkāršākiem ziedojumiem, tādiem kā ziedi un koksrieksti, tādēļ, ka ne katrs ir spējīgs nocirst pats savu galvu. Dēvī dāvāja Dhjanu Bhakt svētību un apstiprināja, ka turpmāk tā tas būs.
Tomēr Dhjanu Bhakt, savas neizmērojamās Mīlestības uz Dēvī vadīts, vēlāk nocirta savu galvu vēlreiz, piedāvājot to kā ziedojumu Viņai. Viņa uzlika to atpakaļ uz Dhjanu Bhakt pleciem un teica, ka trešo reizi galvu uzlikt atpakaļ nebūs iespējams. Dhjanu Bhakt atbildēja, ka dzīvot šķirti no Viņas tāpat ir bezjēdzīgi un nocirta sev galvu trešo reizi, lai garā paliktu mūžam kopā ar Viņu.
Te atrodas arī mazāka svētnīca Džvala Dēvī Svarūp (Jwala Devi Swaroop) murthi formā. Viņa ir novietota uz pieciem cilvēku galvaskausiem. Šīs galvas kā ziedojumu Viņai pasniedza pieci sekotāji. Šos "cilvēku ziedojumus", pierādot savu kvēlo mīlestību un nodošanos, ir pasnieguši paši sekotāji, nevis tie ir citu cilvēku vardarbīgā kārtā pasniegti upuri. Viņi atdeva "savu" dzīvi tai, kura tiem to bija visupirms sniegusi.
Pat tas, ka zirgs atguva savu galvu, pilnībā nepārliecināja Akbaru, tādēļ viņš nosūtīja savus cilvēkus, lai tie nodzēš Džvala Mukhi liesmas. Viņa ļaudis pārklāja liesmas ar metāla plāksnēm, taču pēc mirkļa liesmas parādījās atkal, tikai šoreiz tieši virs metāla plāksnēm. Tad tie ap galveno liesmu izveidoja dīķi un centās nodzēst to ar ūdeni. Taču liesmas parādījās virs ūdens. Lai ko arī tie izmēģinātu, liesmas nodzēst nebija iespējams. Visbeidzot Akbars atskārta, ka liesma ir Dievišķas izcelsmes. Akbars bija taisnīgs karalis. Lai izpirktu savu grēku, viņš templim lika izgatavot zelta jumtu. Tiklīdz jumta segums tika uzstādīts, tas mainīja savu konsistenci un novēlās uz zemes. Pēc pārbaudes līdz pat šai dienai nav noteikts, par kādu materiālu tas pārvērtās. Viens gan ir skaidrs - tas nav zelts un neizskatās diez ko pievilcīgi. Tas viss tika izskaidrots tā, ka Dēvī nepieņēma Akbara "atvainošanos".
Jumta segumu arī šobrīd var apskatīt templī.
Kādam citam karalim, kurš ieradās, lai lūgtu uzvaru, paveicās vairāk. Pēc tam, kad viņš ar Dēvī žēlsirdību bija uzvarējis kauju, viņš pārklāja ar zeltu visu tempļa jumtu.
Šis jumta segums stāv kā stāvējis vēl šobaldien.
Mēs templī sabijām diegzan ilgu laiku un izbaudījām Dēvī klātbūtni. Vēlāk vakarā tika atvērta arī augšējā tempļa daļa, un mēs apmeklējām to. Augšējā tempļa daļu, kurā arī atrodas vairākas liesmas, vada nevis parasti priesteri, bet gan "Nathi" (Naths). Nathi pēc Gurudži vārdiem ir kaujinieki, un uzskata sevi par dharmas aizstāvjiem. Viņu izcelsme meklējama Matsjendranatha un Guru Gorakha Natha laikos (pieminēti pirmajās ceļojuma piezīmēs). Guru Gorakh Nath reiz apmetās Džvala Mukhi. Viņš taisījās sev pagatavot rīsus dīķa vārošajā ūdenī, bet nebija vēl rīsus tur ielicis, tādēļ ka taisījās to darīt pēc tam, kad būs atgriezies no bhikšas (bhiksha) - lūgšana pēc žēlastības dāvanām. Taču viņš tā arī nekad neatgriezās, un neviens viņu vairāk nav redzējis kopš tā laika (Gurudži teica, ka viņš ir vēljoprojām dzīvs un atrodas savā ķermenī). Tā nu kopš tā laika ūdens ir auksts un tā arī nav palicis karsts. Lai gan ūdens vārās (var redzēt, kā no tā ceļas tvaiks un tas burbuļo), tomēr, ieliekot roku tajā, ūdens ir auksts. Savukārt, ja ūdenī ieliek rīsus, rīsi izvārās tā it kā būtu ielikti vārošā ūdenī. Tiek uzskatīts, ka Džvala Dēvī vēljoprojām gaida Gorakh Nath atgriežamies, lai pagatavotu savus rīsus.
Pēc atgriešanās lejā galvenajā templī mēs pusstundu gaidījām līdz 21:30 tiek atvērtas durvis vēl vienai tempļa daļai, un kopā ar citiem gaidošajiem iespurdzām iekšā.
Tempļa vidū bija novietota skaista gulta. Mēs apsēdāmies uz zemes blakus gultai. Sākās ikvakara Mā gultā likšanas ceremonija. Dziedot "šūpuļdziesmu", priesteri nolika Dēvī gulēt, novietojot rotas un sari (kurus cilvēki dāvinājuši) uz Viņas gultas. Bija ļoti saldi vērot šo mirkli, kā sekotāji skata, kā "viņu māmiņa" tiek nolikta uz dusu.
Tempļa galvenā Dievība ir "Džvala Dēvī" (Jwala Devi) jeb "Džvala Mukhi" (Jwala Mukhi) (Džvala = liesma, Mukhi = seja). Šī ir viena no 51 Šakti Pīthām (Shakti Peeths) un vieta, kurā nokrita Sati mēle. Viņa tiek arī dēvēta par Dhumra Dēvī. Šī tempļa īpašā iezīme ir tā, ka Dēvī tajā neatrodas murthi vai pindi formā, bet gan degošas liesmas formā. Galveno liesmu - pašu Džvala Dēvī (Kālī) - ieskauj 8 citas liesmas. Viena no tuvāk esošajām ir pati Anapūrna Dēvī (Anapoorna Devi). Virs Džvala Dēvī liesmas atrodas trijstūris, kas reprezentē Kālī, Lakšmī un Sarasvati.
Mums ierodoties, rindas uz Daršanu praktiski nebija, tādēļ Daršanu varējām izbaudīt ilgi un nesteidzīgi. Viens no priesteriem izvadāja mūs pa visām svētnīcām un izskaidroja mums visu saistībā ar templi. Viņš pastāstīja, ka līdz pat šim brīdim neviens tā arī nav varējis izskaidrot, kāpēc šīs liesmas šeit parādās. Saskaņā ar grāmatu "Deviņu dieviešu aicinājums" ("Call of the 9 Goddesses") pēdējos 40 gadus Indijas valdība centusies uziet kādu gāzes avotu šajā vietā. Visbeidzot viņi padevušies.
Tajā mirklī Viņa atklāja Sevi viņam un pateica, ka ir pielikusi atpakaļ zirga galvu. Tāpat Viņa pielika atpakaļ viņa paša galvu. Viņa lika Dhjanu Bhakt atgriezties Delī un pašam par visu pārliecināties.
Akbars un ikviens tā galmā bija ļoti pārsteigti, redzot zirga galvu esam savā vietā.
Dhjanu Bhakt lūdzās Dēvī, lai tā apmierina sekotāju vēlmes arī caur vienkāršākiem ziedojumiem, tādiem kā ziedi un koksrieksti, tādēļ, ka ne katrs ir spējīgs nocirst pats savu galvu. Dēvī dāvāja Dhjanu Bhakt svētību un apstiprināja, ka turpmāk tā tas būs.
Tomēr Dhjanu Bhakt, savas neizmērojamās Mīlestības uz Dēvī vadīts, vēlāk nocirta savu galvu vēlreiz, piedāvājot to kā ziedojumu Viņai. Viņa uzlika to atpakaļ uz Dhjanu Bhakt pleciem un teica, ka trešo reizi galvu uzlikt atpakaļ nebūs iespējams. Dhjanu Bhakt atbildēja, ka dzīvot šķirti no Viņas tāpat ir bezjēdzīgi un nocirta sev galvu trešo reizi, lai garā paliktu mūžam kopā ar Viņu.
Te atrodas arī mazāka svētnīca Džvala Dēvī Svarūp (Jwala Devi Swaroop) murthi formā. Viņa ir novietota uz pieciem cilvēku galvaskausiem. Šīs galvas kā ziedojumu Viņai pasniedza pieci sekotāji. Šos "cilvēku ziedojumus", pierādot savu kvēlo mīlestību un nodošanos, ir pasnieguši paši sekotāji, nevis tie ir citu cilvēku vardarbīgā kārtā pasniegti upuri. Viņi atdeva "savu" dzīvi tai, kura tiem to bija visupirms sniegusi.
Pat tas, ka zirgs atguva savu galvu, pilnībā nepārliecināja Akbaru, tādēļ viņš nosūtīja savus cilvēkus, lai tie nodzēš Džvala Mukhi liesmas. Viņa ļaudis pārklāja liesmas ar metāla plāksnēm, taču pēc mirkļa liesmas parādījās atkal, tikai šoreiz tieši virs metāla plāksnēm. Tad tie ap galveno liesmu izveidoja dīķi un centās nodzēst to ar ūdeni. Taču liesmas parādījās virs ūdens. Lai ko arī tie izmēģinātu, liesmas nodzēst nebija iespējams. Visbeidzot Akbars atskārta, ka liesma ir Dievišķas izcelsmes. Akbars bija taisnīgs karalis. Lai izpirktu savu grēku, viņš templim lika izgatavot zelta jumtu. Tiklīdz jumta segums tika uzstādīts, tas mainīja savu konsistenci un novēlās uz zemes. Pēc pārbaudes līdz pat šai dienai nav noteikts, par kādu materiālu tas pārvērtās. Viens gan ir skaidrs - tas nav zelts un neizskatās diez ko pievilcīgi. Tas viss tika izskaidrots tā, ka Dēvī nepieņēma Akbara "atvainošanos".
Jumta segumu arī šobrīd var apskatīt templī.
Kādam citam karalim, kurš ieradās, lai lūgtu uzvaru, paveicās vairāk. Pēc tam, kad viņš ar Dēvī žēlsirdību bija uzvarējis kauju, viņš pārklāja ar zeltu visu tempļa jumtu.
Šis jumta segums stāv kā stāvējis vēl šobaldien.
Mēs templī sabijām diegzan ilgu laiku un izbaudījām Dēvī klātbūtni. Vēlāk vakarā tika atvērta arī augšējā tempļa daļa, un mēs apmeklējām to. Augšējā tempļa daļu, kurā arī atrodas vairākas liesmas, vada nevis parasti priesteri, bet gan "Nathi" (Naths). Nathi pēc Gurudži vārdiem ir kaujinieki, un uzskata sevi par dharmas aizstāvjiem. Viņu izcelsme meklējama Matsjendranatha un Guru Gorakha Natha laikos (pieminēti pirmajās ceļojuma piezīmēs). Guru Gorakh Nath reiz apmetās Džvala Mukhi. Viņš taisījās sev pagatavot rīsus dīķa vārošajā ūdenī, bet nebija vēl rīsus tur ielicis, tādēļ ka taisījās to darīt pēc tam, kad būs atgriezies no bhikšas (bhiksha) - lūgšana pēc žēlastības dāvanām. Taču viņš tā arī nekad neatgriezās, un neviens viņu vairāk nav redzējis kopš tā laika (Gurudži teica, ka viņš ir vēljoprojām dzīvs un atrodas savā ķermenī). Tā nu kopš tā laika ūdens ir auksts un tā arī nav palicis karsts. Lai gan ūdens vārās (var redzēt, kā no tā ceļas tvaiks un tas burbuļo), tomēr, ieliekot roku tajā, ūdens ir auksts. Savukārt, ja ūdenī ieliek rīsus, rīsi izvārās tā it kā būtu ielikti vārošā ūdenī. Tiek uzskatīts, ka Džvala Dēvī vēljoprojām gaida Gorakh Nath atgriežamies, lai pagatavotu savus rīsus.
Pēc atgriešanās lejā galvenajā templī mēs pusstundu gaidījām līdz 21:30 tiek atvērtas durvis vēl vienai tempļa daļai, un kopā ar citiem gaidošajiem iespurdzām iekšā.
Tempļa vidū bija novietota skaista gulta. Mēs apsēdāmies uz zemes blakus gultai. Sākās ikvakara Mā gultā likšanas ceremonija. Dziedot "šūpuļdziesmu", priesteri nolika Dēvī gulēt, novietojot rotas un sari (kurus cilvēki dāvinājuši) uz Viņas gultas. Bija ļoti saldi vērot šo mirkli, kā sekotāji skata, kā "viņu māmiņa" tiek nolikta uz dusu.
Oriģinālierakstu lasiet šeit.
atru dienu kļuva par cīņu, kad uzzināju par mana vīra lietu. Es nevarēju ēst, gulēt, strādāt vai kaut ko darīt, nedomājot par to. Mūsu laulība bija uz sliekšņa beidzas, es varētu justies tā. Es nolēmu izmēģināt mīlas burvestību Dr. Obodo kad es atklāju savu informāciju tiešsaistē, un es sāku gaidīt, lai redzētu rezultātus.
AtbildētDzēstMazāk nekā vienu dienu viņš pilnīgi mainīja savu attieksmi pret mani un pārtrauca lietu tajā pašā dienā.
Paldies tik Tik Tik Tik daudz Dr. Obodo. Tu esi pārsteidzošs!!ja jums nepieciešama palīdzība šeit
E-pasts : templeofanswer@hotmail.co.uk
Whatsapp: +(234) 815 542548-1
Mrs Vanessa