Pirmkārt, es aizmirsu piebilst kādu lietu par Mīrabai Krišnas Murthi: katru reizi, kad tiek svinēts Krišna Džanmaštāmī (Krishna Janmashtami), murthi saraujas un kļūst četras reizes mazāka, tā kā šajos svētkos, kas noris vienreiz gadā, tiek svinēta Krišna bērniņa dzimšana....
Čamunda (Chamunda) bija Dieviete Kālī, kas izlēca no Durga Dēvī varenajā cīņā ar dēmoniem Šumbhu (Shumbh) un Nišumbhu (Nishumbh). Šumha un Nišumbha armijā bija divi diženi ģenerāļi: Čanda (Chand) un Mundha (Mundh). Durga no sava ķermeņa radīja dievieti Kālī, kura nocirta Čanda un Mundha galvas. Tas darīja Durgu ļoti laimīgu, un viņa dāvāja Kālī velti turpmāk būt visiem zināmai kā Dievietei Čamundai.
Gurprīts sarīkoja pudžu un VIP servisu Gurudži. Mēs pasniedzām Mā sari, vīrakus, ēdienu, ūdeni un citas dāvanas. Pēc pudžas mēs devāmies lejup uz alu, kurā atradās Šiva Lingams. Katrā Šakti Pīthā (Shakti Peeth) atrodas arī Šiva. Bez Šivas Šakti nevar tur atrasties un otrādi. Kad atgriezāmies augšup Dēvī Templī, Svami pastāstīja, ko Dēvī Viņam pastāstīja par Sevi. Viņa stāstīja, ka kā Čamunda Viņa atbild par tādu īpašību kā pieķeršanās un privātīpašnieciskums iznīcināšanu. Viņa mīt Svadištana Čakrā. Pamatā Viņa valda pār zemākajām čakrām kopā ar Činna Mastika Dēvī (Chinna Mastika Devi), kura savukārt valda pār seksuālo enerģiju. Tikai tad, kad Viņa ir iznīcinājusi visas negatīvās, "dzīvnieciskās" īpašības, enerģija ir atbrīvota un spēj aizceļot cauri Manipūra Čakrai uz Anahata Čakru, sirdi, kurā sajūtama Bhakti / Mīlestība, kura kļūst vēl spēcīgāka.
Gurudži teica, ka šo Čamunda Dēvī vietu īpaši iemīļojuši Sidhas (Siddhas), kuri ceļo šurp, lai gūtu garīgu izaugsmi un sasniegtu sidhi - garīgo viedumu un spēku. Šī ir viena no divām vienīgajām Sidha Pīthām. Otra atrodas Džvalamukhi (Jwalamukhi).
Nākamais templis, ko apmeklējām, bija Vradžēšvarī Dēvī Templis (Vrajeshwari Devi Temple). Pastāv daudz dažādu savstarpēji saistītu skaidrojumu par to, kas ir Vradžēšvarī Dēvī. Es centīšos to paskaidrot pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk.
Pirmkārt, Vradžēšvarī Dēvī Tempļa atrašanās vieta Kangrā ir viena no galvenajām Šakti Pīthām - vieta, kurā uz Zemes nokrita Sati krūtis. Kangra ("Kan" un "Garh") nozīmē "uz auss būvēts cietoksnis". Stāsts par šo vietu atrodams Purānās: "auss", uz kuras tika uzbūvēts cietoksnis, pieder dēmonam "Džalandharam" (Jalandhar), kura sieva bija svētā "Tulsī Dēvī". Pēc tam, kad Višnu bija apmānījis Tulsī Dēvī, lai varētu nogalināt viņas vīru dēmonu Džalandharu, Višnu un Šiva bijās no Tulsī dusmām. Lai viņu nomierinātu, viņi solīja Džalandharam velti. Džalandhars vēlējās, lai vieta, kur dus viņa ķermenis, kļūtu par svētu vietu Dieviem un Dievietēm, un tiem, kas viņus pielūdz. Kopš tā laika šī vieta ir zināma kā Džalandhara Pītha, kurā atrodas 64 tempļi. Pats slavenākais tajā ir Vradžēšvarī Dēvī templis, kurā atrodas arī "Mahavīrs Bherons" (lasiet stāstu par viņu tālāk), Kungs Šiva, Dhjānu Bhakta (Dhyana Bhakta) un Tara Dēvī.
Pastāv vēl kāda saikne Vradžēsvārī Tempļa un Višnu starpā: Dhjānu Bhakta - svētais, kurš nākdams no Mathuras (Vradža) pēc Viņas Daršanas saņemšanas, deva Viņai vārdu Vradžēšvarī.
Ir arī vēl tantriskāks vai ezotēriskāks šīs dievietes skaidrojums: kā jau minēts iepriekš Kundalīnī enerģija ceļo no Mūladhāra (pamata) čakras (Mooladhara Chakra), cauri Svadišatana Čakrai uz Manipūra Čakru (Manipoora Chakra). Manipūra Čakrā, vēl sauktā par "uguns mājvietu", enerģija ceļo pa nervu ar nosaukumu "Vradžēš" (Vrajesh) un manifestējas tajā kā Vradžēšvarī Dēvī. Viņa vēl tiek saukta par Vadžr-Tara (Vajr-Tara), Ugra-Tara un Vadžr-Vero-Čanija (Vajr-Vero-Chaniya). Ar Viņas svētību enerģija var tālāk aizceļot uz Anahatu, lai aizdegtu Dievišķo Mīlestību/Bhakti.
Personīga piezīme: tā ir tāda svētība ceļot "cauri" šīm Šakti Pīthām, īpaši kopā ar manu Guru! Var just, ka Dievišķā Māte svētī mūs katrā Pīthā katrā no tajā reprezentētajiem Viņas aspektiem. Šis šķiet ārējā pasaulē notiekošs iekšējs ceļojums cauri dažādām čakrām/dažādiem sevis aspektiem. Tā it kā ārpuse un iekšpuse saplūstu vienā.
Svami arī, šķiet, ļoti izbauda šo ceļojumu. Viņš pārsvarā brauc ar visiem kopā autobusā.
Šajā templī vēl atrodas Mahāvīrs Bherons. Viņa murthi is vecākā Bhairava murthi - vairāk nekā 5000 gadus veca! Kad kādu laiku lūkojies viņa sejā/acīs, vari redzēt Viņu pieņemam citu formu. Tāpat, ja pasaulei draud kādas nelaimes, katastrofas, no Viņa acīm sāk plūst asaras. Tā notika 1904.gadā, kad spēcīga zemestrīce iznīcināja gandrīz visu templi, izņemot Tara Dēvī svētnīcu, kura arī šeit atrodas. Vēl asaras murthi acīs parādījās 1982.gadā, kad Pendžābā (Punjab) notika liela traģēdija, kurā nogalināja daudz Sikhu.
Interesanti, ka templim ir trīs dažādi jumti. Pats augstākais ir mandiras jumta formā, vidējais ir Gurudvaras (Gurudwara) - sikhu tempļa - formā, savukārt, zemākajam ir mošejas jumta forma.
Ļaudis no visām šīm trim lielākajām Indijas reliģijām apmeklē šo templi tādēļ, ka tie visi ir vēsturiski ar šo vietu saistīti. Pat budisti mīl ierasties šajā templī, lai saņemtu Tara Dēvī (Vradža Jogini) Svētību.
Vakarā Gurudži sniedza satsangu. Es pierakstīju visu, kas tika runāts satsangā, tādēļ, ja esmu izlaidis kādu teikumu vai pat divus, lūdzu, piedodiet man. Vispirms Gurudži teica, ka bijis ļoti interesanti saņemt Mātes žēlsirdību un svētību, viss noritēja gludi un jauki. Pēc tam Viņš lūdza Gurprītu atstāstīt sarunu, kas bija norisējusi viņu starpā. Gurprīts pastāstīja, ka viņi runājuši par Guru Paramparu, kura aizsākas ar Mahavatāru Babadži, tad Sadguru un tad Guru. Viņš teica, ka Mahavatāra Babadži bija Krišnas inkarnācja. 2001.gadā Babadži piešķīra Viņam titulu Paramahamsa. Šāds tituls tiek dots vienīgi Āčārjām un tādu piešķir ļoti reti.
2005.gadā Gurudži oficiāli kļuva par Āčārju, un kad Viņa Dikša Guru deva Viņam svētību, Mahavatāra Babadži parādījās Pats Viņa priekšā un uzlika rokas uz Viņa pleciem, un Babadži plaukstām skarot Gurudži, Šankha un Čakra parādījās uz abiem Viņa pleciem. Tika noturēta visa ceremonija, ieskaitot jagnu un tamlīdzīgi, tomēr šī bija pēdējā un vissvarīgākā ceremonijas daļa.
Viens no jautājumiem, kas radās Gurprītam - kāpēc Babadži nebija uzreiz realizējies jau no pašas bērnības - kādēļ Viņam vispirms bija vajadzīgs Guru? Svami atbildēja, ka, neskatoties uz to, kas esam, mums visiem vajadzīgs Guru. Tas nepieciešams, lai parādītu, ka Guru Parampara ir svarīga. Pats Jēzus gaidīja 30 gadus, lai uzsāktu savu misiju. Viņš gaidīja, lai Jānis Kristītājs dāvātu viņam dikšu (diksha). Tāpat Rāma gaidīja, lai Višvamrita (Vishvamrita) dāvātu viņam Gajatra Dikšu (Gayatra Diksha). Lai gan viņi jau ir dzimuši ar visām spējām, tās ir gulošas un kļūst aktīvas tikai īstajā laikā. Visam ir iemesls, jebkam, ko skolotājs dara, pamatā ir nozīme. Rāma gaidīja, kad Višvamrita atklās viņam visu viņa Šakti. Dievs radīja Visumu un radīja arī likumus, kurus pat Viņš pats izvēlas ievērot, lai cilvēki saprastu, ka šie likumi ir svarīgi un kārtībai ir jābūt. Viņš nepārkāpj tos, bet Viņš var tos mainīt. Tieši tāpat skolotājs vienmēr gaida pareizo brīdi, tāpat kā skolnieki gaida. Ar skolotāju inkarnējas arī visa Viņa "trupa". Viņš teica, ka cilvēki vienmēr prāto par četrām lietām: kā, kur, kāpēc, kad... Taču garīgajā ceļā pastāv tikai "kāpēc", tādēļ, kas tas tiks atklāts dzīves laikā, tas kļūst par dzīves uzdevumu/atklājumu.
Pēc tam arī visi klātesošie varēja sākt uzdot savus jautājumus Gurudži:
Jautājums: Vai jogas un Kristiešu iniciācijas tradīcijas ir vienādas?
Atbilde: Pastāv dažādi veidi, tomēr svētība vienmēr ir no Dieva. Tradīciju ir daudz, svētība ir viena. Vai tā būtu Kristiešu, Hinduisma vai musulmaņu, aiz tās atrodas tikai Viena realitāte. Kā Guru Nanaks teica: "Ek ong kar sat nam". (Tikai patiesība uzvarēs.) Tad, kad esiet patiesībā ar sevi. Patiesība nav tad, kad runājam, tas nav kaut kas ārpus mums pastāvošs. Tad, kad tu ieraugi savu ceļu, kad sasniedz to, kas tev jāsasniedz. Tas nozīmē vienīgo patiesību, kura atrodas katrā - realitāti. Par to vēsta svētie raksti. Tā nemīt tikai vienā tevī, tā tāpat mīt it visā, kas tev apkārt.
A.: Kurš nav Krišna? Viņš ir vienīgā realitāte. Gītā teikts: "Es esmu ikviena sirdī. Tu esi, viņi ir, viņš ir, visa pasaule ir.... Krišna."
J.: Vai ir kāda atšķirība tajā, ko [īpašības] gūstam, ja pielūdzam dažādus [Dieva] aspektus/dievības (Dēvas)?
A.: Visas Dēvas ir viens, pat, ja pastāv daudz dažādu aspektu. Katra forma sniedz kādu īpašību. Tavs Išta Dēva (Ishta Deva) un tavs Guru ir viss. Tomēr ir labi saņemt svētību no visām Dēvām. Katrreiz paklanoties ar noliektu Šahastrana Čakru (Kroņa Čakra) - Dēvī uzliek savu roku un svētī jūs. Viņa stāv tev priekšā un uzliek savu roku. Svētie ir redzējuši, kā Dēvī parādās un dāvā savu mīlestību un svētību ikvienam. Jūs saņemat visu svētību, dodoties pie Viņas.
A.: Ja jūs pilnībā uzticaties, ka Viņa zina, tad Viņa zinās. Ja jums ir maz ticības, tad lūdziet. Arī runāšana ar Dievu ir lūgšana, vai tā būtu lūgšana vai darīšana, jums esot darbībā. Tas nav tikai tad, kad jūs sēžat templī un lūdzaties. Lūgšanai ir daudz veidu. Pozitīva doma ir Dieviškajam veltīta lūgšana. Vienmēr, kad nesat sevī Dievisķo. Lai ko jūs darītu, tā ir lūgšana Viņam. Pat darbībā ir lūgšana. Darbs ir pielūgsme. Manuāli, garīgi, fiziski, kad atdodaties Dievam, tā ir lūgšana.
J.: Kādēļ Šakti Pašai vajadzēja inkarnēties un izdzīvot ciešanas, lai sasniegtu Šivu?
A.: Šodien es to skaidroju. Jums jāsaprot, ka bieži aiz šiem stāstiem slēpjas dziļa nozīme. Tie ir krāšņi prātam, bet ļoti simboliski. Kad Dēvī cīnās ar Čandu un Mundu, kas simbolizē Alkatību un Privātīpašnieciskumu, Dēvī simbolizē ilgas pēc Dievišķā, Ātma Šakti, tādēļ, ka jūsu dvēsele ir dievišķa. Vai tā ir pilna ar "netīrumiem" vai karmu, vai nav, jūs varat pacelties pāri tam. Lai kā gaisma var apklāties ar putekļiem, tā vienalga vienmēr spīd. Tā Dēvī sniedz piemēru, ka tad, kad mēs atbrīvojamies no alkatības (un visām citām liekajām īpašībām), tas nenozīmē, ka tas viss izzūd, tas vienkārši kļūst neaktīvs, tas zaudē spēku, jūs varat pacelties tam pāri. Tāpēc Dēvī inkarnējas un iet cauri visam, lai mācītu cilvēkus. Ja Dievišķais to nedarītu, tad cilvēki nespētu sasniegt to, kas tiem jāsasniedz. Tāpat Sati inkarnējas, lai nokristu visās šajās vietās un aktivizētu tās. Tās nav vienkārši nejaušas vietas, tās ir vietas, kur mīt spēcīga enerģija. Tās līdzsvaro vibrāciju plūsmu pasaulei. Senos laikos svētie Ēģiptē būvēja piramīdas, tādēļ, ka viņi zināja, viņi varēja redzēt un just, ka tā vieta ir svēta vieta, ļoti spēcīga, enerģijas plūsma. Šīs enerģijas mūsdienās ir izkliedētas. Taču šeit tās vēl mīt, cilvēku ticība liek tām palikt. Tāpat, kad jūs nonākat šajās vietās, jūs arī nonākat šajā enerģijas laukā. Pat, ja jūs neredzat un nejūtat, Dēvī dāvā savu svētību. Tā iedarbojas uz jūsu dvēseli. Atkārtošu - tikai, lai atgādinātu, ko teicu pirmajā dienā - tā nav sagadīšanās, ka jums šeit jābūt. Tas ir tāpēc, ka Viņa jūs ir pasaukusi.
J.: Vai ir iespējams atvērt sievietes enerģiju, ja jūti, ka viņai tās pietrūkst, un kā to izdarīt?
A.: Vīrišķā un sievišķā enerģija mīt visos. Tas ir tikai fiziskais ķermenis. Abas enerģijas mīt fiziskajā ķermenī. Dažreiz kādu laiku cilvēkiem ir vairāk vīrišķā vai sievišķā enerģija - jums jāmācās sevi pieņemt. Dažām sievietēm piemīt ļoti vīrišķīga enerģija, dažām ļoti sievišķa, tās ir ļoti maigas. Jums jāmācās sevi pieņemt. Tiklīdz pieņemat sevi, jūs esat līdzsvaroti. Tādēļ, ka enerģija ir tādēļ, lai radītu līdzsvaru. Arī attiecībās tas ir redzams, bet vispirms tas ir iekšēji. Tas nav par būšanu sievišķīgākai vai vīrišķīgākam, tas ir par būšanu tam, kas esi.
J.: Kāda ir inteliģences jēga? Kādēļ Dievišķais rada mūs tik uz prātu orientētus?
A.: Jums nepieciešami abi. Ceļā uz Dievišķo nevajag būt stulbam. Jums jāpiemīt konkrētām zināšanām, taču jums arī jāspēj atšķirt, kādām. Garīgais viedums ir ļoti svarīgs. Tas nav prātā, koncentrācijai jābūt sirdī. Bhakti ceļā koncentrācija ir vērsta uz sirdi, tomēr jums vajadzīgas arī konkrētas zināšanas, un tas ir svarīgi. Tādēļ, ka tādā veidā jūs attīstāties. Ja jūs gribat nokļūt kaut kur, nezinot, kā to paveikt, tas nebūtu iespējams. Ārējās zināšanas ir ierobežotas, bet garīgās zināšanas jūs nesīsiet sev līdzi. Pat uz nākamo dzīvi. Kad iegūstat garīgas zināšanas šajā dzīvē, nākamās sākumā jūs meklēsiet, bet vienā brīdī tās atklāsies, tādēļ, ka tās dus jūsu dvēselē.
J.: Kāda ir atšķirība starp Jogas Maiju (Yoga Maya) un Mahā Maiju (Maha Maya)?
A.: Šrimati Radharānī man nesen Šveicē izskaidroja. Ir Maija Dēvī un ir Joga Maija, saukta arī par Mahā Maiju. Maija ir aizsegusi cilvēku acis, bet Joga Maija aizsedz pat Dievišķo, tā ir Viņa Paša Šakti, kas aizsedz Viņu. Tā ir Viņa Paša griba un spēks. Cilvēkus saista Maija, bet Viņu tā nekontrolē, tā ir Viņa Paša kosmiskā Šakti, un tā Joga Maija, kuru mēs apmeklējam visās šais vietās, ir Paša Kunga Šakti.
Tad, kad nokrīt Maijas plīvurs, jūs esat pašrealizēti. Katra realizācijas forma ir Dieva realizācija. Pastāv dažādas realizāciju klases. Tas nav balstīts uz to, cik daudz jūs studējat, jūs varat virzīties no vienas realizācijas pie nākamās vienīgi ar Guru žēlastību un Dieva žēlastību.
J.: Ir teikts, ka Radharānī ir Krišna, nevis Dievišķā Māte?
A.: Radha un Krišna ir viens, tā nav Durga. Viņa ir Joga Maijas aspekts. Kungs un Viņa Maija ir viens, viņi vienmēr ir kopā. Tā ir Pati Joga Maija, kas inkarnējas kā Durga, taču Viņa ierodas, lai iznīcinātu, nogalinātu dēmonus, piepildītu vēlēšanās utt. Savukārt Radharānī ir pielūdzēja forma, bhakti. Viņu satrauc vienīgi par dievišķās mīlestības sniegšanu. Pastāv divi mīlestības apzīmējumi: Pjār (Pyar) un Prem. Pjār ir ierastā, bet Prem ir mīlestības sublimācija, kas ir Radharānī. Kad atmostas šī šķīstā mīlestība, tā ir Viņa.
J.: Vai kristietībā iesākumā bija "Tēvs, dēls un Dievišķā Māte"?
A.: Māte ir Svētais Gars, Šakti. Tā Dievs visu rada, Viņš to grib, un gars to manifestē. Svētais Gars tiek atainots kā Dūja, Dūja ir sievišķais, tā ir maigā enerģija, Māte. Tēvreizē tiek teikts: "Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī uz zemes". Te ir runa par Māti, jo Dieva gribu manifestē māte. Dievišķā Māte arī ir Svētais Gars.
J.: Ko darīt, ja pastāv konflikts starp materiālu labumu lūgšanu un garīgu?
A.: Ir vajadzīgi abi - materiālais un garīgais. Nejūtieties slikti, lūdzot materiālas lietas. Priecājieties, ka jūs esat arī uz garīgā ceļa.
J.: Kā mums vajadzētu izturēties ar murthi tempļos? Vai mums vajadzētu lūgt svētību?
A.: Esiet vienkārši atvērti. Atveriet savu sirdi. Ja jūs vēlaties ko īpašu, lūdziet.
J.: Kā mūs varam zināt, kur atrodamies garīgajā līmenī?
A.: Es neatbildēšu uz šo jautājumu, tādēļ, ka tas nedos labumu. Tas noved pie vērtēšanas un sacensības, kad cilvēki sāk salīdzināt - es esmu tajā vai šajā līmenī. Tas ir tikai starp jūsu dvēseli un Dievu. Garīgajā ceļā visas problēmas rodas, sākot salīdzināt. Tad rodas lepnība. Un tad Dēvī kļūst vēl trakāka - Mahākālī un tā tālāk.
J.: Kāda ir saikne starp Vradžu un Vradžēšvarī?
A.: Dhjanu Bhakta bija no Vradžas, tāpēc viņš nosauca Dēvī par Vradžēšvarī. Tāpat, ir tāda Dēvī, saukta par Ekadaši Dēvī (Ekadashi Devi). Ir teikts, ka tas, kurš velta gavēšanu Ekadāšī Nārajanam, sasniegs Viņu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir slikti vai labi. Dzīvoja reiz kāds karalis, no kura visi baidījās, tādēļ, ka viņš bija diezgan slikts. Bet vienu labu lietu viņš darīja - viņš vienmēr gavēja Ekadaši dienās, un tā guva svētību uzzināt visu siržu noslēpumus. Reiz divi putni laidās uz pili un viens no tiem teica: "Nelidosim tur, karalis tur ir slikts. Labāk lidosim pie svētā, kas dzīvo mežā." Karalis to dzirdēja. Viņš prātoja, vai pat guvis svētību, viņš nav tik labs kā svētais? Viņš devās uzmeklēt svēto. To uzgājis, viņš ieraudzīja, ka tas ir parasts fermeris. Viņš ielūkojās tā sirdī, ieraudzīja tā vienkāršību un pie sevis nodomāja: "Es varētu būt daudz labāks, ja sevi izmainītu." Tā, pateicoties gavēšanai, viņš aptvēra, ka ir jāmainās, un izmainīja savu dzīvi, un kļuva par ļoti labu karali.
J.: Vai mums ir karma, kura jāizpilda ar ikvienu, ko sastopam? Un ko mums darīt, ja šis cilvēks nav garīgs un mēs esam attiecībās ar viņu?
A.: Ar ikvienu dzīvē sastapto mums ir kāda karma. Tas nenozīmē, ka ar visiem sastaptajiem mums jābūt attiecībās. Katra cilvēka dzīve ir individuāla. Jūs varat ietekmēt cilvēku būt garīgākam, esot blakus. Taču, ja jūs nespējat ietekmēt, tad jums nevajag mēģināt - katram ir savs laiks. Jūs nevarat piespiest cilvēku būt garīgam, varbūt šis cilvēks ir garīgs savā veidā. Žēlojot cilvēku, nekas nemainīsies. Viņam ir jāizpilda konkrēta karma. Ja viņam ir lemts mainīties, viņš mainīsies.
******
Tajā vakarā Gurprīts nodeva man avīzes rakstu, kurš bija publicēts Katras avīzē (netālu no Vaišno Dēvī). Žurnālists bija intervējis pāris Svami sekotājus iepirkšanās laikā pilsētā. Viņas pastāstīja žurnālistam par Gurudži un Bhakti Margu un šis ir raksts, kas tika publicēts (es tikai nevaru pateikt jums, kas tajā rakstīts):
Otrdiena, Dharamšala:
Otrdienas rītā pēc brokastīm mēs atstājām viesnīcu un devāmies ceļā ar autobusu. Gurudži bija izbraucis uz Daramšalu (Mc Leod Ganj) mašīnā jau daudz agrāk. Mc Leod Ganj ir pieturvieta kalnos ar skatu uz Daramšalu un tā ir Dalai Lamas rezidence, kā arī vieta, kur atrodas Tibetas trimdas valdība.
Kad mūsu autobuss pēc piedzīvojumiem bagāta turpceļa pa ne īpašu stabilu kalnu ceļu, tur nonāca, mums nācās mērot kājām vēl aptuveni 500km garu posmu līdz mēs sasniedzām Dalai Lamas Tempļa Ieeju, kur Gurudži un pārējie jau mūs sagaidīja.
Gurudži bija audiencē pie Dalai Lamas, kaut gan sākumā tas šķita neiespējami. Mūsu oficiālais lūgums tika noraidīts, tādēļ, ka Dalai Lamam bija jābūt retrītā šajā laikā. Mums teica, ka pat vēstniekiem audiences tika atteiktas. Tomēr Gurudži palūdza Gurprītu iesniegt lūgumu vēlreiz un šoreiz atbilde bija pozitīva 24 h laikā! Mums pastāstīja, ka viņi tikās ar Dalai Lamu un tikšanās bija īsa, bet draudzīga. Dalai Lama esot apprasījies par Gurudži misiju un to, cik ilgi viņš jau dzīvo Vācijā. Gurudži tāpat pastāstīja, cik ļoti viņu aizkustināja redzēt asaras tibetiešu acīs, kad tie ieradzīja Dalai Lamu, izrādot tādu nodošanos savam līderim, tik daudz mīlestības un ticības viņam.
Pēc audiences viņi devās uz kafejnīcu, kur satika cienījamo Lamu Bagdro, kurš izstāstīja savu dzīves stāstu (kuru varēsiet izlasīt tālāk), kā arī izvadāja tūrē pa Dalai Lamas Templi.
Kad mēs ieradāmies, viņš novadīja vēl vienu tūri visai mūsu grupai kopā ar Svami. Templī nedrīkstēja ņemt līdzi telefonus un fotokameras. Vispirms mēs izgājām cauri mazam muzejam. Tā galvenā tēma bija šobrīdējā situācija Tibetā un nesenā tibetiešu vēsture. Liela daļa ekspozīcijas skāra Tibetas "mocekļus" un tos cilvēkus, kas pašaizdedzinās, protestējot pret apspiedējiem no Ķīnas, kas ar vārdiem "atbrīvošana" patiesībā okupēja Tibetu. Mums iznākot no muzeja, sāka līt lietus un nācās steigties uz tempļa ieejas vārtiem. Dalai Lama Templis atrodas augstāk. Tajā atrodas dažādas dievības, lielākoties Buda, bet arī Zaļā Tara un Guru Padma Sambhava, kurš atveda Budismu uz Tibetu 8.gadsimtā pirms Kristus un tiek ļoti cienīts Tibetas budistu starpā.
Man īpaši patika Zaļā Tara, kas izskatījās un jutās kā vislīdzcietīgākā. Gurudži paskaidroja, ka nav nekādas atšķirības starp budistu Taru un hinduistu Taru - tā tikai tiek atainota katrā tradīcijā savādāk. Tās loma ir tāda pati. Vēl templī atainoti trīs Radžas (karaļi), kas tiek augstu godāti kā svarīgi līderi budisma vēsturē. Tāpat templī ir daudz filozofisku, zinātnisku, astroloģisku, tantrisku, medicīnisku un citu rakstu oriģinālu. Templī atrodas arī lieli maisi ar dažādām ārstnieciskām zālītēm, kuras tiek tur glabātas, lai uzlādētos ar svētām vibrācijām un vēlāk tiek izdalītas mazās paciņās cilvēkiem. Ļoti bieži sastopama tēma templī un vispār šajā vietā ir "Kal Čakra" (Kal Charka) - laika rats. Tas ir dzīves loks, dzīvības un nāves aplis.
Pēc tam mēs cauri lietum devāmies uz "Nicks" - itāļu restorānu, kurš tiek uzskatīts par labāko pilsētā. Man patika doma par itāļu ēdienu pārmaiņas pēc. Mēs apsēdāmies otrajā stāvā, tā kā restorānā bija daudz citu apmeklētāju, un godājamais Lama Bagdro sāka dalīties savā dzīvesstāstā ar visu grupu. Viņš ceļo Dalai Lamas vārdā pa visu pasauli, daloties tajā, kas notiek ar Tibetas ļaudīm. Viņš pavadīja četrus savas dzīves gadus cietumā, kur tika spīdzināts pēc Ķīnas valdības norīkojuma.
Pēc tam mēs cauri lietum devāmies uz "Nicks" - itāļu restorānu, kurš tiek uzskatīts par labāko pilsētā. Man patika doma par itāļu ēdienu pārmaiņas pēc. Mēs apsēdāmies otrajā stāvā, tā kā restorānā bija daudz citu apmeklētāju, un godājamais Lama Bagdro sāka dalīties savā dzīvesstāstā ar visu grupu. Viņš ceļo Dalai Lamas vārdā pa visu pasauli, daloties tajā, kas notiek ar Tibetas ļaudīm. Viņš pavadīja četrus savas dzīves gadus cietumā, kur tika spīdzināts pēc Ķīnas valdības norīkojuma.
Viņš teica, ka Dharamšala ir Tibetas valdība. Indijas valdība piešķīra šo vietu tā, kā tā ir kalnu pieturvieta un izskatās/jūtās līdzīgi kā Tibeta. Viņš arī pastāstīja, ka tibetiešiem ir vairāk kā 3000 gadu sena vēsture, sava valoda, sava valūta utt. Taču ķīnieši vēlas uzspiest Tibetai savu kultūru, kaut tā ir pavisam citādāka. Kopš ķīnieši okupācijas 6000 tibetiešu klosteru ir iznīcināti
Kopš 2011.gada Dalai Lama vairs nav garīgais un politiskais līderis, viņš izvēlējās būt tikai garīgais līderis, un nodibināja te Dharamšalā demokrātisku valdību.
Bagdro pats kļuva par mūku savā dzimtenē Tibetā 1985.gadā ļoti vienkāršu iemeslu dēļ - viņš bija izsalcis, un viņam vajadzēja tikt pie ēdiena. Viņam bija jāgaida viens gads, lai gūtu atļauju kļūt par mūku. Viņš ļoti izbaudīja klostera dzīvi, jo vairs nebija izsalcis un ieguva tibetiešu izglītību. Kādu dienu pie viņa ieradās dāņu tūristi, kas pastāstīja par Dalai Lamu (Dalai Lama pameta Tibetu jau 1957.gadā). Viņi teica, ka Dalai Lama ir tibetieši līderis. Sākumā viņš tam neticēja, viņš vienmēr bija domājis, ka ķīniešu līderis ir viņa līderis - tā viņiem skolā tika mācīts. Tikai tad, kad viņš izlasīja grāmatu, kuru tūristi viņam iedeva, viņš aptvēra, kas bija noticis viņa valstī pagātnē. Viņš iesaistījās protesta kustībā kopā ar vēl citiem mūkiem. Kādā no protesta akcijām viņš kliedza "Lai dzīvo Dalai Lama!" un "Par brīvu Tibetu!" kopā ar vēl citiem mūkiem, kad ķīniešu zaldāti atklāja uz viņiem uguni, daudzus nogalinot, pat jaunus mūkus - 10gadīgus puisēnus, un 75 mūkus apcietinot, un klosteri slēdzot. Viņu sāka meklēt, pat izlika viņa fotogrāfiju ar uzrakstu "Meklē" un tekstu par atlīdzību pret informāciju, kas palīdzētu viņu notvert. Tajā laikā viņš nēsāja sieviešu drēbes, lai netiktu notverts. Tas esot bijis kā filmā, tomēr beigās pēc mēnešu ilgas slēpšanās viņu atrada un arestēja kā teroristu, apsūdzot Ķīnas nācijas graušanā. Viņš tika nopratināts, apsūdzēts naudas saņemšanā no Dalai Lamas. Viņu spīdzināja ar elektrošoku, lika staigāt pa saplēstiem stikliem utt. Pēc 10 mēnešiem viņam bija daudz problēmu ar fizisko un mentālo veselību no spīdzināšanas, līdz beigās viņš tika pārvests uz citu cietumu, kur viņš sabija 3 gadus. Šajā laikā viņi izmantoja viņu un citus ieslodzītos, nolejot asinis, kuras tika pārdotas ķīniešu slimnīcām. Citi no viņa draugiem gāja bojā, jo viņu nieres tika pārdotas ķīniešu slimnīcām/pacientiem.
Beigās viņš ar "starptautiskas amnestijas" palīdzību tika ārā no cietuma un aizbēga uz Indiju, kur satika Dalai Lamu. Viņš teica Dalai Lamam, ka viņiem jāpērk ieroči un jācīnās, taču Dalai Lama atbildēja, ka karš nepalīdzēs, tikai pasliktinās situāciju. Tomēr Dalai Lama viņam uzdeva uzdevumu rakstīt grāmatas - viņš teica, ka grāmatas ir iedarbīgāki ieroči. Ar spāņu tiesneša palīdzību viņš sāka apceļot pasauli, palīdzot izplatīt ziņu. Viņš uzstāja universitātēs, skolās un citās publiskās vietās. Bargo teica, ka Tibetiešu cilvēku situācija ir ļoti bēdīga un vēl sliktāka šobrīd, lūgdams mums visiem dalīties ar šo informāciju. Viņa ģimene vēl joprojām atrodas Tibetā, viņam ir divas māsas (viena no bada gāja bojā) un vecāki, kas dzīvo Tibetā sarežģītos apstākļos.
Pēc šī stāsta Gurudži teica, ka apbrīno Tibetas ļaužu un viņa līdera Dalai Lamas ticību, par spīti visām grūtībām, kuras tie izcietuši. Viņš teica, ka tibetiešu sejās redzams miers neskatoties uz piedzīvoto un ka tie izvēlas līdzcietību un piedošanu, pat saviem ienaidniekiem, un ka mums viņi jāskata kā piemērs
un arī jāizplata viņu ziņa. Viņš izteica cerību, ka Lama Bagdro atbrauks uz Vāciju un apciemos mūs, kā arī teica, ka jūtas ļoti laimīgs, ka ar Dievišķā Palīdzību viņi ir satikušies.
(Ceļojuma aprakstu iesūtījis Pārtha, kurš ceļo kopā ar Šrī Svami Višvanandu.)
Oriģinālierakstu lasiet šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru