Pirmkārt, es aizmirsu piebilst kādu lietu par Mīrabai Krišnas Murthi: katru reizi, kad tiek svinēts Krišna Džanmaštāmī (Krishna Janmashtami), murthi saraujas un kļūst četras reizes mazāka, tā kā šajos svētkos, kas noris vienreiz gadā, tiek svinēta Krišna bērniņa dzimšana....
Gurprīts sarīkoja pudžu un VIP servisu Gurudži. Mēs pasniedzām Mā sari, vīrakus, ēdienu, ūdeni un citas dāvanas. Pēc pudžas mēs devāmies lejup uz alu, kurā atradās Šiva Lingams. Katrā Šakti Pīthā (Shakti Peeth) atrodas arī Šiva. Bez Šivas Šakti nevar tur atrasties un otrādi. Kad atgriezāmies augšup Dēvī Templī, Svami pastāstīja, ko Dēvī Viņam pastāstīja par Sevi. Viņa stāstīja, ka kā Čamunda Viņa atbild par tādu īpašību kā pieķeršanās un privātīpašnieciskums iznīcināšanu. Viņa mīt Svadištana Čakrā. Pamatā Viņa valda pār zemākajām čakrām kopā ar Činna Mastika Dēvī (Chinna Mastika Devi), kura savukārt valda pār seksuālo enerģiju. Tikai tad, kad Viņa ir iznīcinājusi visas negatīvās, "dzīvnieciskās" īpašības, enerģija ir atbrīvota un spēj aizceļot cauri Manipūra Čakrai uz Anahata Čakru, sirdi, kurā sajūtama Bhakti / Mīlestība, kura kļūst vēl spēcīgāka.
Vakarā Gurudži sniedza satsangu. Es pierakstīju visu, kas tika runāts satsangā, tādēļ, ja esmu izlaidis kādu teikumu vai pat divus, lūdzu, piedodiet man. Vispirms Gurudži teica, ka bijis ļoti interesanti saņemt Mātes žēlsirdību un svētību, viss noritēja gludi un jauki. Pēc tam Viņš lūdza Gurprītu atstāstīt sarunu, kas bija norisējusi viņu starpā. Gurprīts pastāstīja, ka viņi runājuši par Guru Paramparu, kura aizsākas ar Mahavatāru Babadži, tad Sadguru un tad Guru. Viņš teica, ka Mahavatāra Babadži bija Krišnas inkarnācja. 2001.gadā Babadži piešķīra Viņam titulu Paramahamsa. Šāds tituls tiek dots vienīgi Āčārjām un tādu piešķir ļoti reti.
2005.gadā Gurudži oficiāli kļuva par Āčārju, un kad Viņa Dikša Guru deva Viņam svētību, Mahavatāra Babadži parādījās Pats Viņa priekšā un uzlika rokas uz Viņa pleciem, un Babadži plaukstām skarot Gurudži, Šankha un Čakra parādījās uz abiem Viņa pleciem. Tika noturēta visa ceremonija, ieskaitot jagnu un tamlīdzīgi, tomēr šī bija pēdējā un vissvarīgākā ceremonijas daļa.
Viens no jautājumiem, kas radās Gurprītam - kāpēc Babadži nebija uzreiz realizējies jau no pašas bērnības - kādēļ Viņam vispirms bija vajadzīgs Guru? Svami atbildēja, ka, neskatoties uz to, kas esam, mums visiem vajadzīgs Guru. Tas nepieciešams, lai parādītu, ka Guru Parampara ir svarīga. Pats Jēzus gaidīja 30 gadus, lai uzsāktu savu misiju. Viņš gaidīja, lai Jānis Kristītājs dāvātu viņam dikšu (diksha). Tāpat Rāma gaidīja, lai Višvamrita (Vishvamrita) dāvātu viņam Gajatra Dikšu (Gayatra Diksha). Lai gan viņi jau ir dzimuši ar visām spējām, tās ir gulošas un kļūst aktīvas tikai īstajā laikā. Visam ir iemesls, jebkam, ko skolotājs dara, pamatā ir nozīme. Rāma gaidīja, kad Višvamrita atklās viņam visu viņa Šakti. Dievs radīja Visumu un radīja arī likumus, kurus pat Viņš pats izvēlas ievērot, lai cilvēki saprastu, ka šie likumi ir svarīgi un kārtībai ir jābūt. Viņš nepārkāpj tos, bet Viņš var tos mainīt. Tieši tāpat skolotājs vienmēr gaida pareizo brīdi, tāpat kā skolnieki gaida. Ar skolotāju inkarnējas arī visa Viņa "trupa". Viņš teica, ka cilvēki vienmēr prāto par četrām lietām: kā, kur, kāpēc, kad... Taču garīgajā ceļā pastāv tikai "kāpēc", tādēļ, kas tas tiks atklāts dzīves laikā, tas kļūst par dzīves uzdevumu/atklājumu.
A.: Kurš nav Krišna? Viņš ir vienīgā realitāte. Gītā teikts: "Es esmu ikviena sirdī. Tu esi, viņi ir, viņš ir, visa pasaule ir.... Krišna."
J.: Vai ir kāda atšķirība tajā, ko [īpašības] gūstam, ja pielūdzam dažādus [Dieva] aspektus/dievības (Dēvas)?
A.: Ja jūs pilnībā uzticaties, ka Viņa zina, tad Viņa zinās. Ja jums ir maz ticības, tad lūdziet. Arī runāšana ar Dievu ir lūgšana, vai tā būtu lūgšana vai darīšana, jums esot darbībā. Tas nav tikai tad, kad jūs sēžat templī un lūdzaties. Lūgšanai ir daudz veidu. Pozitīva doma ir Dieviškajam veltīta lūgšana. Vienmēr, kad nesat sevī Dievisķo. Lai ko jūs darītu, tā ir lūgšana Viņam. Pat darbībā ir lūgšana. Darbs ir pielūgsme. Manuāli, garīgi, fiziski, kad atdodaties Dievam, tā ir lūgšana.
J.: Kādēļ Šakti Pašai vajadzēja inkarnēties un izdzīvot ciešanas, lai sasniegtu Šivu?
A.: Šodien es to skaidroju. Jums jāsaprot, ka bieži aiz šiem stāstiem slēpjas dziļa nozīme. Tie ir krāšņi prātam, bet ļoti simboliski. Kad Dēvī cīnās ar Čandu un Mundu, kas simbolizē Alkatību un Privātīpašnieciskumu, Dēvī simbolizē ilgas pēc Dievišķā, Ātma Šakti, tādēļ, ka jūsu dvēsele ir dievišķa. Vai tā ir pilna ar "netīrumiem" vai karmu, vai nav, jūs varat pacelties pāri tam. Lai kā gaisma var apklāties ar putekļiem, tā vienalga vienmēr spīd. Tā Dēvī sniedz piemēru, ka tad, kad mēs atbrīvojamies no alkatības (un visām citām liekajām īpašībām), tas nenozīmē, ka tas viss izzūd, tas vienkārši kļūst neaktīvs, tas zaudē spēku, jūs varat pacelties tam pāri. Tāpēc Dēvī inkarnējas un iet cauri visam, lai mācītu cilvēkus. Ja Dievišķais to nedarītu, tad cilvēki nespētu sasniegt to, kas tiem jāsasniedz. Tāpat Sati inkarnējas, lai nokristu visās šajās vietās un aktivizētu tās. Tās nav vienkārši nejaušas vietas, tās ir vietas, kur mīt spēcīga enerģija. Tās līdzsvaro vibrāciju plūsmu pasaulei. Senos laikos svētie Ēģiptē būvēja piramīdas, tādēļ, ka viņi zināja, viņi varēja redzēt un just, ka tā vieta ir svēta vieta, ļoti spēcīga, enerģijas plūsma. Šīs enerģijas mūsdienās ir izkliedētas. Taču šeit tās vēl mīt, cilvēku ticība liek tām palikt. Tāpat, kad jūs nonākat šajās vietās, jūs arī nonākat šajā enerģijas laukā. Pat, ja jūs neredzat un nejūtat, Dēvī dāvā savu svētību. Tā iedarbojas uz jūsu dvēseli. Atkārtošu - tikai, lai atgādinātu, ko teicu pirmajā dienā - tā nav sagadīšanās, ka jums šeit jābūt. Tas ir tāpēc, ka Viņa jūs ir pasaukusi.
J.: Vai ir iespējams atvērt sievietes enerģiju, ja jūti, ka viņai tās pietrūkst, un kā to izdarīt?
A.: Vīrišķā un sievišķā enerģija mīt visos. Tas ir tikai fiziskais ķermenis. Abas enerģijas mīt fiziskajā ķermenī. Dažreiz kādu laiku cilvēkiem ir vairāk vīrišķā vai sievišķā enerģija - jums jāmācās sevi pieņemt. Dažām sievietēm piemīt ļoti vīrišķīga enerģija, dažām ļoti sievišķa, tās ir ļoti maigas. Jums jāmācās sevi pieņemt. Tiklīdz pieņemat sevi, jūs esat līdzsvaroti. Tādēļ, ka enerģija ir tādēļ, lai radītu līdzsvaru. Arī attiecībās tas ir redzams, bet vispirms tas ir iekšēji. Tas nav par būšanu sievišķīgākai vai vīrišķīgākam, tas ir par būšanu tam, kas esi.
J.: Kāda ir inteliģences jēga? Kādēļ Dievišķais rada mūs tik uz prātu orientētus?
A.: Jums nepieciešami abi. Ceļā uz Dievišķo nevajag būt stulbam. Jums jāpiemīt konkrētām zināšanām, taču jums arī jāspēj atšķirt, kādām. Garīgais viedums ir ļoti svarīgs. Tas nav prātā, koncentrācijai jābūt sirdī. Bhakti ceļā koncentrācija ir vērsta uz sirdi, tomēr jums vajadzīgas arī konkrētas zināšanas, un tas ir svarīgi. Tādēļ, ka tādā veidā jūs attīstāties. Ja jūs gribat nokļūt kaut kur, nezinot, kā to paveikt, tas nebūtu iespējams. Ārējās zināšanas ir ierobežotas, bet garīgās zināšanas jūs nesīsiet sev līdzi. Pat uz nākamo dzīvi. Kad iegūstat garīgas zināšanas šajā dzīvē, nākamās sākumā jūs meklēsiet, bet vienā brīdī tās atklāsies, tādēļ, ka tās dus jūsu dvēselē.
J.: Kāda ir atšķirība starp Jogas Maiju (Yoga Maya) un Mahā Maiju (Maha Maya)?
A.: Šrimati Radharānī man nesen Šveicē izskaidroja. Ir Maija Dēvī un ir Joga Maija, saukta arī par Mahā Maiju. Maija ir aizsegusi cilvēku acis, bet Joga Maija aizsedz pat Dievišķo, tā ir Viņa Paša Šakti, kas aizsedz Viņu. Tā ir Viņa Paša griba un spēks. Cilvēkus saista Maija, bet Viņu tā nekontrolē, tā ir Viņa Paša kosmiskā Šakti, un tā Joga Maija, kuru mēs apmeklējam visās šais vietās, ir Paša Kunga Šakti.
Tad, kad nokrīt Maijas plīvurs, jūs esat pašrealizēti. Katra realizācijas forma ir Dieva realizācija. Pastāv dažādas realizāciju klases. Tas nav balstīts uz to, cik daudz jūs studējat, jūs varat virzīties no vienas realizācijas pie nākamās vienīgi ar Guru žēlastību un Dieva žēlastību.
J.: Ir teikts, ka Radharānī ir Krišna, nevis Dievišķā Māte?
A.: Radha un Krišna ir viens, tā nav Durga. Viņa ir Joga Maijas aspekts. Kungs un Viņa Maija ir viens, viņi vienmēr ir kopā. Tā ir Pati Joga Maija, kas inkarnējas kā Durga, taču Viņa ierodas, lai iznīcinātu, nogalinātu dēmonus, piepildītu vēlēšanās utt. Savukārt Radharānī ir pielūdzēja forma, bhakti. Viņu satrauc vienīgi par dievišķās mīlestības sniegšanu. Pastāv divi mīlestības apzīmējumi: Pjār (Pyar) un Prem. Pjār ir ierastā, bet Prem ir mīlestības sublimācija, kas ir Radharānī. Kad atmostas šī šķīstā mīlestība, tā ir Viņa.
J.: Vai kristietībā iesākumā bija "Tēvs, dēls un Dievišķā Māte"?
A.: Māte ir Svētais Gars, Šakti. Tā Dievs visu rada, Viņš to grib, un gars to manifestē. Svētais Gars tiek atainots kā Dūja, Dūja ir sievišķais, tā ir maigā enerģija, Māte. Tēvreizē tiek teikts: "Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī uz zemes". Te ir runa par Māti, jo Dieva gribu manifestē māte. Dievišķā Māte arī ir Svētais Gars.
J.: Ko darīt, ja pastāv konflikts starp materiālu labumu lūgšanu un garīgu?
A.: Ir vajadzīgi abi - materiālais un garīgais. Nejūtieties slikti, lūdzot materiālas lietas. Priecājieties, ka jūs esat arī uz garīgā ceļa.
J.: Kā mums vajadzētu izturēties ar murthi tempļos? Vai mums vajadzētu lūgt svētību?
A.: Esiet vienkārši atvērti. Atveriet savu sirdi. Ja jūs vēlaties ko īpašu, lūdziet.
J.: Kā mūs varam zināt, kur atrodamies garīgajā līmenī?
A.: Es neatbildēšu uz šo jautājumu, tādēļ, ka tas nedos labumu. Tas noved pie vērtēšanas un sacensības, kad cilvēki sāk salīdzināt - es esmu tajā vai šajā līmenī. Tas ir tikai starp jūsu dvēseli un Dievu. Garīgajā ceļā visas problēmas rodas, sākot salīdzināt. Tad rodas lepnība. Un tad Dēvī kļūst vēl trakāka - Mahākālī un tā tālāk.
J.: Kāda ir saikne starp Vradžu un Vradžēšvarī?
A.: Dhjanu Bhakta bija no Vradžas, tāpēc viņš nosauca Dēvī par Vradžēšvarī. Tāpat, ir tāda Dēvī, saukta par Ekadaši Dēvī (Ekadashi Devi). Ir teikts, ka tas, kurš velta gavēšanu Ekadāšī Nārajanam, sasniegs Viņu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir slikti vai labi. Dzīvoja reiz kāds karalis, no kura visi baidījās, tādēļ, ka viņš bija diezgan slikts. Bet vienu labu lietu viņš darīja - viņš vienmēr gavēja Ekadaši dienās, un tā guva svētību uzzināt visu siržu noslēpumus. Reiz divi putni laidās uz pili un viens no tiem teica: "Nelidosim tur, karalis tur ir slikts. Labāk lidosim pie svētā, kas dzīvo mežā." Karalis to dzirdēja. Viņš prātoja, vai pat guvis svētību, viņš nav tik labs kā svētais? Viņš devās uzmeklēt svēto. To uzgājis, viņš ieraudzīja, ka tas ir parasts fermeris. Viņš ielūkojās tā sirdī, ieraudzīja tā vienkāršību un pie sevis nodomāja: "Es varētu būt daudz labāks, ja sevi izmainītu." Tā, pateicoties gavēšanai, viņš aptvēra, ka ir jāmainās, un izmainīja savu dzīvi, un kļuva par ļoti labu karali.
J.: Vai mums ir karma, kura jāizpilda ar ikvienu, ko sastopam? Un ko mums darīt, ja šis cilvēks nav garīgs un mēs esam attiecībās ar viņu?
A.: Ar ikvienu dzīvē sastapto mums ir kāda karma. Tas nenozīmē, ka ar visiem sastaptajiem mums jābūt attiecībās. Katra cilvēka dzīve ir individuāla. Jūs varat ietekmēt cilvēku būt garīgākam, esot blakus. Taču, ja jūs nespējat ietekmēt, tad jums nevajag mēģināt - katram ir savs laiks. Jūs nevarat piespiest cilvēku būt garīgam, varbūt šis cilvēks ir garīgs savā veidā. Žēlojot cilvēku, nekas nemainīsies. Viņam ir jāizpilda konkrēta karma. Ja viņam ir lemts mainīties, viņš mainīsies.
